Labdien, lasītāji!Ziņots, ka Latvijas pasta vadītājs Ivars Krauklis plāno pamest amatu, jo paredzēta viņa visnotaļ ievērojamās algas apcirpšana. I. Krauklis apgalvo, ka kompensācija par darbu samazināšoties par veseliem 60 procentiem, bet uz šiem cipariem jāraugās rūpīgi, jo runa nav tikai un vienīgi par algu kā tādu. Ziņu aģentūra BNS informē, ka alga uz papīra esot 5700 latu mēnesī. Atbilstoši valdības plāniem, tā tiktu apcirpta par 15 procentiem, tā atstājot "tikai" Ls 4845. Tie 60 procenti saistās ar prēmijām, bonusiem, piemaksām, "trīspadsmitām algām" un citiem labumiem, kādi daudzviet Latvijas pārvaldes sistēmā ļaudīm nodrošina krietni, krietni vairāk ienākumu, nekā varētu padomāt no algas vien.

Protams, man nav ne jausmas, kāda ir Ivara Kraukļa dzīve. Varbūt viņam ir daudz aizņēmumu, parādu, kredītu un visa pārējā, kuri ņemti “treknajos” gados. Katrā gadījumā nevēlu viņam sliktu un neko negribu apskaust. Taču gribu ticēt, ka lielum lielais vairums šī bloga lasītāju būtu vienkārši svētlaimē, ja viņi mēnesī pelnītu 4845 latus, ja arī tā ir bruto summa, no kuras tiek atņemti nodokļi. Un tas, savukārt, norāda uz to, cik uzbarojušies ir tie cilvēki, kuri vai nu pēdējos gados ir bijuši daļa no politiskās “elites,” vai arī ir bijuši šīs elites draugi, paziņas, šoferi, apkopēji, dārznieki, suņa kopēji, šoferu dēli u.tml. Pats hrestomātiskais piemērs ir Puzes ķeizariņš, kurš reizēm ir stāstījis, ka pie savas visnotaļ pasakainās bagātības viņš ticis pateicoties acīmredzot ļoti, ļoti devīgiem draugiem, kuri viņam dāvinājuši visu pēc kārtas. Jaunākajās amatpersonu deklarācijās uzzinām arī to, piemēram, ka pērn bijušais Ministru prezidents Godmanis saņēmis 3541 latu kategorijā “dāvinājums.” Un, protams, nemaz nerunāsim par visiem valžu un padomju ļautiņiem, kuri haltūrē tik daudzās vietās, ka ienākumi bijuši pavisam pasakaini. Tiesa, ar viņiem valdība, lai arī ļoti negribīgi, ir tikusi galā. Tajā pašā Latvijas pastā nu padomē vairs nebūs septiņi, bet būs tikai trīs politikāņiem pietuvināti cilvēki. Tas jau ir kaut kas.

***

Un vēl. “Tautas” partijas vadonis Mareks Segliņš šajās dienās ir nācis ar savu skatījumu par diviem no redzamākajiem ļaudīm kādreizējā valdošajā bandā, proti, par Kalvīti un par Veldri. Pirmais, tā Segliņš teicis kādā intervijā, ir dikti zinošs par visādām ekonomiskām lietām un tāpēc noteikti varētu strādāt valsts labā, piemēram, telekomunikāciju uzņēmuma Lattelecom padomē. “Aigaram ir laba ekonomiskā domāšana, viņš saprot valsti, viņš saprot uzņēmējdarbību, tas gan. Un es domāju, ka būtu ļoti lietderīgi izmantot viņa zināšanas. Cita lieta, ka vairs kā politiķis varbūt viņš.. Nu visi mēs zinām – kādreiz aizmiga, kādreiz ne tur kur vajag.., bet tas, ka viņš varētu darboties tautsaimniecībā, man liekas būtu tikai ieguvums” — tā M. Segliņš. Savukārt par Veldri viņš teicis, ka lielais zirgu mīļotājs varētu kļūt par jaunās Nodrošinājumu valsts aģentūras vadītāju, jo viņam esot “ciparu galva.”

Manuprāt, Kalvītis ir pelnījis izslēgšanu no absolūti visas Latvijas politekonomiskās vides, jo viņš ir ne vien simbols, bet arī vainīgais tajā, kas ar Latviju ir noticis. Viņš ir tas, kurš savos garajos valdīšanas gados izvēlējās ignorēt šmuces Satiksmes ministrijā un citur, tas, kurš 81. panta kārtībā centās sagraut valsts drošības sistēmu, tas, kurš politizēja daudz ko, kas nedrīkstu būt politizēts, tas, kurš nepārtraukti lielījās par to, cik pats ir dižs un varens un lielisks un perfekts, kamēr visi pārējie ir “kvaukšķi” vai kas vēl sliktāks. Savukārt Veldre izgāzās ne tikai vienā, bet divos ministra amatos, un diez vai “ciparu galva” ir galvenais, lai pārņemtu tomēr ļoti būtisku instanci. Tiesa, Nodrošinājumu valsts aģentūrai droši vien pat Veldres sapņos vai murgos nav vajadzīga zirgu gvarde, bet tomēr. Gan viņam, gan Kalvītim vispirms ir jāatvainojas Latvijas tautas priekšā. Tad var skatīties tālāk.

Jauku visiem dienu!