Labdien, lasītāji! Pārdomas par šo un to.Apsveicu, Rīgas nestrādājošie pensionāri. Dome šodien Jums piešķīra tiesības tramvajā un trolejbusā braukt par velti. Izsaku līdzjūtību, Rīgas skolas bērnu vecāki. Dome šodien noraidīja priekšlikumu, ka skolēniem no 1. līdz 9. klasei arīdzan būtu dodamas tiesības tramvajā un trolejbusā braukt par velti. Atšķirība? Pensionāru priekšlikums nāca no pozīcijas, bet bērnu priekšlikums nāca no opozīcijas. Pensionāri balso. Bērni nebalso.
Bet bērnu vecāki balso, tomēr balso. Un pensionāri, nesapriecājieties pārāk dikti. Ņemot vērā to, ka diskusijā par Jūsu tiesībām nebija nekādas informācijas par to, kā par to tiks samaksāts, droši vien pēc vēlēšanām šīs tiesības atkal ātri vien pazudīs. Tas pats, starp citu, ir sakāms par tām partijām, kuras Jums ir sasolījušas, ka pēc vēlēšanām Jums veselības aprūpe būs par velti. Neesiet, lūdzu, pārāk labticīgi. Vai naivi.
***
Ja reiz par skolas bērniem. Būtībā visnotaļ šokējošs bija šodien laikrakstā Diena atklātais — ka skolēni mūsu valstī par Latvijas vēsturi zina apmēram tikpat daudz, cik es zinu par kodolfiziku un ģeoloģiju, proti — neko īpašu. Man nav viedokļa par to, vai Latvijas vēsture būtu mācāma kopā ar reģionālo un pasaules vēsturi vai atsevišķi, redzu argumentus par labu ij vienam, ij otram variantam. Taču acīmredzot kaut kas ar vēstures mācīšanu nav kārtībā, ja 4. maiju liela daļa skolēnu uzskata par mātes dienu, domā, ka Anglija kādreiz ir iebrukusi Latvijā u.tml. Iespējams, daļēji pie vainas ir tas, ka vēsture skolā tiek mācīta tikai divas stundas nedēļā.
***
Ja reiz par mācību procesu skolā. Izdevniecības ir sacēlušas lielu brēku par izskanējušo domu, ka Latvijā dažādos priekšmetos varētu būt viena konkrēta un aprobēta mācību grāmata un punkts. Izdevniecības var saprast, katra jauna grāmata ir jauni ienākumi, it īpaši, ja runa ir par mācību grāmatām, kurām ir piespiesta auditorija. Taču, ja humanitārajās zinātnēs ir jautājumi, kuriem var pieiet ar dažādu viedokli un uzsvaru, tādas jomas, kā ķīmija, trigonometrija un astronomija taču nemainās. Protams, ik pa brīdim grāmata būtu jāpapildina un jāizdod no jauna, bet nudien neticu, ka divu izdevniecību izdotas grāmatas par algebras pamatiem kaut kā atšķirtos vai arī viena būtu labāka par to otru. Var jau brēkt, ka brīvais tirgus ir brīvais tirgus, bet izglītība tomēr nav komercprece. Piekrītu tiem, kuri procesu vēlas centralizēt (un tā skolēniem un viņu vecākiem tomēr ļaut ietaupīt naudiņu).
***
Aglonas Dievmātes svētki šogad ir pieskaitāmi PLL priekšvēlēšanu kampaņai un attiecīgajiem tēriņiem. Tik bezkaunīgu uzrunu no melnsvārča, kā aizejošā Romas katoļu baznīcas vadītāja Pujāta klajo aģitāciju par vienu politisku spēku sen … nē, vispār nebija gadījies redzēt un, ņemot vērā to, ka tas tika demonstrēts valsts televīzijā un atskaņots valsts radio, tas raidlaiks, kura laikā Pujāts aģitēja par vienu partiju, obligāti ir pieskaitāms attiecīgās partijas kampaņas izdevumiem. Pujāts reprezentē “jaunu” modi atsevišķos reliģiskos ļautiņos — sāk tik kāds iebilst pret viņu aizspriedumiem un Romas katoļu baznīcas gadījumā par neskaitāmām dzīvēm, kādas ir izpostījuši it kā ļoti celibātu ievērojušie priesteri, tā tūliņ sākas brēkšana par “antikristīgumu.” Un paldies par lieliskā režisora Hermaņa šodien avīzē teikto — velti katoļu priesteri runā par to, ka gejiem nav bērnu un tāpēc viņi ir “bīstami sabiedrībai.” Romas katoļu priesteriem arī nav bērnu. Vismaz pēc idejas. Pārliecināti par to laikam tomēr nevaram būt (savukārt par to, ka gejiem var būt un ir bērni — par to melnsvārči acīmredzot neaizdomājas). Murgs no Pujāta puses, un ne vienā nozīmē vien.
***
Un vai nav jauki, ka airBaltic un Rīgas lidosta tagad ir parakstījušas “saprašanas memorandu” par savām savstarpējām pretenzijām? Pat ļoti jauki. Ja vien neņem vērā to, ka būtībā “saprašanas memorandu” valsts parakstīja ar valsti. Tad tomēr ir jautājums par to, ko valsts un valsts nevarēja savā starpā sadalīt.
Jauku visiem dienu!