Raksts

Par patriotismu (un korupciju)


Datums:
04. novembris, 2010


Autori

Kārlis Streips


Labrīt, lasītāji!Šorīt Ventspils trubas interešu tribunālā (Ne)atkarīgajā Rīta Avīzē ir intervija ar Latvijas Neatkarīgās televīzijas šefu Andreju Ēķi, kuru vada viens no Latvijas žurnālistikas lielākajiem hameleoniem Elita Veidemane. Nudien, šī ir dāma, kura ir spējusi pielāgoties darba devējam. Vajadzēja vadīt Latvijas Tautas frontes apkārtrakstu un demonstrēt tautiskumu un nacionālismu? Darīts. Vajadzēja vadīt tenku laikrakstu? OK. Vajadzēja visiem izstāstīt par visiem, ar kuriem kundze ir pārgulējusi? Darīts. Vajadzēja pēc tam kļūt par milzīgu morālisti un bārties par citiem, kuri ar kādu pārguļ? Kāpēc ne? Vajadzēja aptekalēt minētās trubas intereses? Uz priekšu.

Bet ne par to šis stāsts. Intervijā Veidemane un Ēķis diskutē tādu jēdzienu, kā patriotisms, pretstatot to ar jēdzienu “liberāls.” Tātad — vai nu cilvēks var būt patriotisks vai arī liberāls. Jautājums no Veidemanes: “Bet kas liedz LNT pārliecinoši rādīt, cik viena otra liberālā ideja ir nāvējoša latvietībai un Latvijas valstij?” Kūdīšana no Veidemanes: “Jūs tomēr skaisti aizgājāt no mana jautājuma par LNT iespējām vairāk vērsties pret liberālisma ideju ekspansiju Latvijā.” Ēķa atbilde: “Tāpēc tāds Soross darīs visu, lai nīdētu patriotismu un nacionālismu, kas ir konservatīvisma sastāvdaļas.” Un vēl: “Vai esat kādreiz dzirdējusi mūsu kultūras darbiniekus runājam par patriotismu? Tas taču nav seksīgi, kā tagad mēdz teikt. Acīmredzot mēs esam nonākuši šajā liberālajā pasaulē.” Un piedevām: “Un tas arī ir bijis liberālo organizāciju mērķis – panākt, lai valsts nedomā par patriotismu.”

Šis dalījums mani nudien mulsina, jo bez mazākās pauzes varu teikt, ka esmu gan patriots, gan liberāli noskaņots cilvēks. Kāda velna pēc konservatīviem cilvēkiem būtu jādod tiesības monopolizēt jēdzienu, kurš vienkārši nozīmē savas valsts un savas tautas uzticīgu un dedzīgu atbalstīšanu? (Lai arī šajā gadījumā būtu jādomā arī par tādiem, kuri vienkārši izliekas, ka ir konservatīvi — Ēķa vadītā televīzija demonstrē vairākus seriālus, kurus par konservatīvo vērtību paudējiem būtu pagrūti uzskatīt; skat., piem., seriālu “Nabaga miljonāre,” kurā šorīt varējām raudzīties, kā ” Luiss Arturo lūdz Lulu palīdzību, lai atrastu Isabelu. Sieviete piekrīt ar nosacījumu, ka Luiss Arturo viņu vēl pēdējo reizi noskūpsta. Puisis gan šaubās, tomēr visbeidzot piekrīt. Abus kopā šajā mirklī ierauga Djego Salvadors” — izraksts no anotācijas.) Šī nav monopolizējama joma, jo patriotisms neliedz saprast, ka svarīgas ir arī individuālās cilvēka brīvības. Latvijas Enciklopēdiskajā vārdnīcā vārds liberālisms definēts šādi: “Sabiedriski polit. un ideol. virziens, kura piekritēji aizstāv neierobežotu privātu iniciatīvu, personīgu brīvību, parlamentāru, dem. valsts iekārtu.” Vai tad konservatīvi cilvēki neatbalsta parlamentāru un demokrātisku valsts iekārtu? Vai viņiem liekas, ka cilvēkam tomēr nav tiesību rīkoties brīvi? Šajā definīcijā nepiekrītu vārdam “neierobežotu” — ir arī tādas lietas, kuras valsts dara labāk nekā to darītu “privāta iniciatīva,” piemēram, valsts aizsardzība. Bet nekas minētajā definīcijā nenoliedz patriotismu. Tas ir nepatiess dalījums, kura pamatā tomēr ir doma “es esmu pareizais latvietis un tas otrs nav pareizs.” Savukārt pretējā ir doma “mēs visi tomēr esam cilvēki, un kamēr mēs neesam kaitējuši otram, mums katram ir tiesības rīkoties atbilstoši savai izpratnei un sirdsapziņai.” Vārdi “Dievs, svētī Latviju!” tomēr nepieder tikai (paš)izredzētajiem. Un katrā gadījumā Latvijas kultūras cilvēki, piemēram, Māra Zālīte vai jaunā Nacionālā teātra grāvēja “Latgola.lv” autore Anita Ločmele, un noteikti ne viņas vien, pilnīgi noteikti var justies apvainojušās par Ēķa apgalvojumu, ka “kultūras darbinieki nerunā par patriotismu.”

Par Ēķa teikto arī vēl viena piebilde. Lūk, viņa apgalvojums: “Es varētu būt kaut vai erceņģelis Gabriels un runāt to, ko runā Meierovica biedrībā, bet mani sitīs tāpēc, ka atrodos pretējā nometnē.” Nē, Ēķa kungs. Ja Jūs runātu to, ko runā Meierovica biedrībā, Jūs nebūtu pretējā nometnē.

***

Un vēl. Latvijas Avīzē šodien ir divi mazītiņi tekstiņi, proti: “Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sācis pārbaudīt par 10. Saeimas deputātes Silvas Bendrātes (“Jaunais Laiks”) slēgto trasta līgumu ar Ventspils mēru Aivaru Lembergu. Birojs vērtēs, vai nav pieļauts interešu konflikts.”

Un: “Pēc Zviedrijas mediju saceltās kņadas Nacionālais pretkorupcijas birojs pētīs, vai uzsākt izmeklēšanu pret sociāldemokrātu līderi Monu Sālinu, kura pieņēmusi brīvbiļetes uz tenisa turnīru.”

Kāds grib derēt, kurai dāmai ir lielāks risks, tapt oficiāli nosodītai?

Jauku visiem dienu!

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!