Raksts

Par pasaku tiltu un grēcīgu baznīcu — pārdomas trešdienā


Datums:
18. marts, 2009


Autori

Kārlis Streips


Labrīt, lasītāji!Esmu zvērināts kājāmgājējs. Dzīvoju Rīgas centrā, kur automobīlis būtu lielāka klapata, nekā ieguvums (kur likt pa nakti? kā pasargāt?). Lielākas distances apgūt ļauj sabiedriskais transports -- 15. trolejbuss uz universitāti Lomonosova ielā, 6. tramvajs uz t/c Alfa, 19. trolejbuss pāri Zaķu salas tiltam uz televīziju.

Lai arī uz un no visām trim minētajām iestādēm esmu arī kātojis kājām. Kādreiz esmu pat atčāpojis uz mājām no Brīvdabas muzeja. Man patīk staigāt. Bet tas arī nozīmē, ka šo to mūsu pilsētā es neesmu redzējis. Piemēram, nekad mūžā neesmu uzlicis acis tam brīnumobjektam, par kuru “gudrās galvas” Rīgas domē samaksāja veselu miljardu un mūsu pilsētai nodrošināja slavu ne vien kā spēles “Monopoly” dalībpilsētai, bet arī kā pilsētai, kurā ir dārgākais tilts pasaulē. Man gribas domāt, ka tilta margas ir apzeltītas, tam pa vidu ir tualete, kur vajadzības brīdī ļaudis var piestāties, abos galos ir ūdens šaltis, kuras nomazgā no laukiem atbraukušus spēkratus, lai tie neaptašķī jauno un skaisto tiltu ar dubļiem vai (Dievs pasargi!) kūtsmēsliem. Bet laikam nē. Laikam tas tomēr ir tilts kā tilts kā tilts. Vien, raksturīgi mūsu censoņiem, par to ir krietni pārmaksāts, vismaz tā spriedusi Valsts kontrole, kura jautājumā par attiecīgajiem izdevumiem plāno sarunu arī ar Ģenerālprokuratūru.

Tas, ka domnieki bijuši izšķērdīgi, nav nekāds pārsteigums. Tilta projektēšana un celtniecības darbu agrīnā fāze sākās “treknajos gados”, kad valsts augstākie ļaudis visiem rādīja priekšzīmi par to, kā jārīkojas — Slakteris savam birojam pirka baltas ādas dīvānus, Šlesers deva fantastiski labi atalgou darbu visiem saviem radiniekiem, draugiem, paziņām, skolasbiedriem (ups — gandrīz uzrakstīju “kursabiedriem,” bet priekš tam būtu vajadzīga augstākā izglītība!), daudzas iestādes uzprišināja autobāzi, pats Rīgas mērs paziņoja, ka bez pusduča sekretāru vispār nevar dzīvot. Vārdu sakot, visi dzīvoja uz zaļa zara. Tādā situācjā, kāpēc neizdot pasakainu naudu par nebūt ne pasakainu infrastruktūras objektu? Davai, uz priekšu! Bet te tomēr ir sakāmas divas lietas. Pirmkārt, ir jābūt ļoti atvērtai sarunai par to, kuri domes ļaudis tilta kontekstā darīja ko. Ar pirkstiem jārāda — lūk, šis ir tas cilvēks, kurš nolēma, ka par tiltu maksās nenormālas summas, tas tur ir tas cilvēks, kurš nolēma slēgt necaurskatāmu līgumu par valūtas mijmaiņu, un lūk, te ir tas cilvēks, kurš nolēma, ka vajag ignorēt likumu un celtniecības materiālu cenas indeksēšanas noteikumus ļaut diktēt celtniekiem (!!). Likuma ignorēšana, vismaz normālās valstīs, nozīmē arī attiecīgas sankcijas, un tas, starp citu, attiecas arī uz Valsts nekustāmā īpašuma aģentūru un tās grandiozi dārgo jauno celtni. Un otrkārt, kamēr nav pilnīgi skaidrs, ka arī mūsu banānu republikā lietas ceļ atbilstoši likumam un nevis ierēdņu vai privātuzņēmumu iegribai, nekādas jaunas celtnes nedrīkst uzsākt. Tas attiecas pirmkārt uz Nacionālo bibliotēku, kur Demakovas azotē jau notikušas dažādas nebūšanas. Nestrīdos par to, ka bibliotēka ir vajadzīga, bet pilnīgi noteikti pasaules dārgākajam tiltam nav jāpievienojas pasaules dārgākajai bibliotēkai. Raksturīgi mūsu valstī bijis politikāņiem Valsts kontroli vienkārši ignorēt. Pietiek!

***

Bet ir mūsu pasaulē arī tādi ļaudis, kuri ignorē ne tikai Valsts kontroli un likumu, bet arī dzīves reālijas. Lūk, Romas katoļu pāvests šajās dienās viesojas Āfrikā, kur viņam labpaticies afrikāņiem pastāstīt, ka no HIV/AIDS vislabāk var izvairīties, atturoties no seksa. Vēl kādreizējam baznīcas inkvizīcijas vadītājam labpaticies piebilst lūk, ko: “To nevar atrisināt ar prezervatīvu izdalīšanu. Gluži pretēji — tas palielinātu problēmu.”

Tā nu ir vienkārši fantastiska liekulība no cilvēka, kura vadītā baznīca šur tur pasaulē nonākusi bankrota priekšā tāpēc, ka izrādās, ka atturība nav vienmēr aktuāla pat tiem, kuri nēsā melno talāru un balto apkaklīti, turklāt klupiena brīdī gadījies uzkrist tieši bērniem un mazgadīgajiem. Taču ignorēt patiesību, ka prezervatīvi visur pasaulē ir palīdzējuši novērst ne vien HIV/AIDS, bet arī citu seksuāli transmisīvo slimību pārnēsāšanu — piedodiet, bet tas ir vienkārši idiotiski. Saprotu jau, ka Romas katoļu hierarhija izmisīgi vēlas domāt, ka joprojām dzīva ir doma, ka sekss ir domāts tikai un vienīgi un ekskluzīvi un absolūti un totāli un pilnībā un nepārprotami jauna Romas katoļa radīšanai, bet mīļo stundiņ, vajag taču arī acis atvērt! Un teikšu vairāk — ar savu uzstājību, ka ļaudis vai nu nodarbojas ar seksu, kura rezultātā rodas bērns, vai arī ar seksu nenodarbojas vispār, Romas katoļu baznīca ir vistiešākā veidā vainīga pie graujošās nabadzības, kāda eksistē pietiekami daudzās vietās, kur tai vēsturiski bijusi teikšana. Pateikt sievetei Bolīvijas kalnos, ka nepietiek ar astoņiem bērniem, kurus viņa nevar pabarot, viņa nedrīkst darīt neko, lai novērstu devītā bērna rašanos … goda vārds, tas ir grēks pret cilvēci un nekas cits. Un tieši tas pats ir sakāms par apgalvojumu, ka afrikāņi pārkāpj kaut kādus svētos likumus, ja seksa laikā viņi lieto kondomu, jo viņi, lūk, nevēlas radīt vēl vienu bērnu un turklāt arī nevēlas saslimt ar HIV/AIDS, sifilisu, herpesu vai gonoreju. HIV/AIDS epidēmija Āfrikā ir pārāk baisa, lai ļautu šim 82 gadus vecajam cilvēkam nākt un iejaukties attiecīgā risinājuma veidošanā. Visā pasaulē HIV/AIDS speciālisti atzīst, ka prezervatīvi cīņā pret STS ir zelta vērti. Lai Romas baznīca celibātu uzspiež pati savās mājās, un lai tā turpina ik pa brīdim risināt pretīgo situāciju, kāda rodas, kad izrādās, ka pat priesteri nav vienmēr spējīgi to ievērot. Bet, lai tā liek mierā cilvēkus, kuri dzīvo graujošā nabadzībā! Pāvesta viedoklis Āfrikā ir noraidāms un vēl vairāk — apkarojams.

Jauku visiem dienu!


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!