Raksts

Par naudu var nopirkt daudz ko un visu ko


Datums:
17. decembris, 2009


Autori

Kārlis Streips


Labrīt, lasītāji!Šorīt laikrakstā Diena lasāms Ināras Egles sagatavots materiāls par to, kā "Tautas" partijas spīdekles Vinetas Muižnieces režijā Saeimas Juridiskā komisija turpina marinēt likumprojektus par vēlēšanu kārtību. Runa konkrēti ir par diviem jautājumiem. Pirmais ir Saeimas mēbeles Kārļa Leiškalna ieteikums, visu Latviju izveidot par vienu vēlēšanu apgabalu.

Tas, protams, ir visai lempīgs centiens “lokomotīvju” principu, kuru pēc Valsts prezidenta uzbrēciena mūsu “gudrās galvas” izmeta pa logu, ievest atpakaļ pa sētas durvīm. Grūti būs, ja “Tautas” partijas lielais glābējs drīkstēs balotēties tikai vienā no pieciem vēlēšanu apgabaliem. Taču Dievs ar Leiškalnu. Daudz nopietnāks jautājums ir par to, kas notiek, ja vēlēšanu rezultāti tiek atcelti pavisam. Atcerēsimies, ka pirms kāda strēķīša Augstākās tiesas Senāts atzina, ka tiesu kompetencē ir vēlēšanu rezultātu atcelšana, ja priekšvēlēšanu kampaņas laikā ir notikuši procesi, kuri nepamatoti ietekmē vēlētāju apziņu. Runa, protams, bija par “Tautas” partijas rupjo krāpšanos ar premjerministra biroja vadītāja organizēto “neatkarīgo” kampaņu, kurā visādi ļaudis slavināja TP ministrus. Augstākā tiesa toreiz vēl “stabilitātes garanta” vadītājai valdībai lika izstrādāt kārtību par vēlēšanu rezultātu atcelšanu. Lieki teikt, ka nekas tamlīdzīgs netika izdarīts.

Manuprāt, iemesls šim apstāklim nav ar uguni meklējams. “Tautas” partija vienkārši ir iemācījusies, ka ar naudu var nopirkt visu ko, tajā skaitā arī — vēlēšanu rezultātus. “Pozitīvisma kampaņa” vispirms tika aprobēta pašvaldību vēlēšanās Kuldīgā un pēc tam izvērsta pa visu Latviju. Protams, nevaram neviens zināt, kādi būtu bijuši vēlēšanu rezultāti, ja “pozitīvisma kampaņa” nebūtu notikusi, taču nu jau arī Administratīvā tiesa ir atzinusi, ka tā nebija nekas cits, kā mēģinājums apiet noteikumus par kampaņas finansēšanu. Vēl nav pagājušas tās 20 dienas, kuru laikā “Tautas” partija lēmumu var pārsūdzēt, nešaubīsimies ne mirkli, ka partijas censoņi no visas sirds cer, ka tālākais process noritēs ierastajā (lasi — ļoti, ļoti lēnajā) gaitā. Nupat šodien, piemēram, presē lasāms, ka joprojām notiek tiesāšanās par Talsu traģēdiju, kura notika jau pirms 12 gadiem un vairāk. Nevaram īpaši cerēt, ka citas partijas izmantos izdevību un TP par krāpšanos nosodīs. Pārtērējās arī Šlesera biznesa projekts, turklāt ar vērienu, kā arī Ventspils naftas interešu kabatas partija. Būtu jau jauki, ja vispirms Administratīvā apgabaltiesa un pēc tam Augstākās tiesas Senāts jautājumu par TP krāpšanos atzītu kā steidzamu un ļoti ātri pateiktu, ka tā nevajadzēja un nedrīkstēja darīt. Cita starpā, ja partijai galu galā nudien būs jāatmaksā miljons latu ar kapeikām, varbūt varam cerēt, ka pēc valsts iegrūšanas pašreizējā bedrē tā būs spiesta pazust no skatuves pavisam. Bet te nu laikam būs jāsaka, ka cerība ir muļķa mierinājums. Tik ātri tās lietas pie mums nenotiek, un TP var turpināt dzīvot sev ierastajā pārliecībā, ka vainīgs ir tikai tas, kas ir izgājis visas iespējamās tiesu instances līdz pēdējam “amen.”

Un raugi, arī starptautiskajā līmenī kārtējo reizi ir pierādīts, ka ar naudu var nopirkt visvisādas lietas. Piemēram, Krievija 21 kvadrātkilometrus lielajai pundurvalstiņai Nauru samaksāja 50 miljonus dolāru, un 21 kvadrātkilometrus lielā pundurvalstiņa Nauru atzina Krievijas bruņoto spēku okupētās Gruzijas teritorijas par “neatkarīgām valstīm.” Protams, šajā ziņā Krievija negrēko viena. Pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā Taivāna uz kādu brīdi nopirka arī Latvijas atzīšanu. Taču šajā gadījumā ir runa par teritorijām, kuras ir okupētas tieši tādā pašā veidā, kā 50 gadu garumā bija okupēta arī Latvija. Nauru droši vien Gruzijas teritoriālā integritāte ir pilnīgi pie pakaļas, ka tik var tikt pie naudas, jo, pirmkārt, ir beigušies fosfātu krājumi, kuri ilgu laiku mazajai salai nodrošināja ievērojamus ienākumus (maigi teikts — kādreiz pundurvalstiņai bija otrs augstākais IKP uz iedzīvotāju līmenis pasaulē), un, otrkārt, ja klimata maiņas veicinās jūras līmeņa pacelšanos, kā to paredz pietiekami daudz zinātnieku, tad kaut kad paredzamajā nākotnē Nauru vispār vairs nebūs, vai pareizāk sakot, tā atradīsies zem viļņiem. Taču arī šajā gadījumā ir uz delnas redzams merkantīls process, kuram ar tiesiskumu ir visai maz sakara. Tieši tāpat, kā ar “Tautas” partiju un tās nopirktajām balsīm.

Jauku visiem dienu!

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!