Labrīt, lasītāji!Pirmais jautājums, par kuru šorīt vēlos dalīties pārdomās ar lasītājiem, saistās ar naftas uzņēmumu BP un visiem zināmo katastrofu, kādu tas radījis Meksikas jūras līcī. Sociālajā portālā Facebook mans brālēns Roberts vakar ielika lūk, kādu fotogrāfiju no kādas BP degvielas uzpildes stacijas Amerikā:

Tiem, kuri angļu valodu nav apguvuši, varu pateikt, ka uz izkārtnes ir rakstīts aptuveni tā: “Neaizejiet no pumpja tā lietošanas laikā. Pats būsit atbildīgs par jebkuru noplūdi.” Tur nu papildu komentārs, šķiet, nav vajadzīgs.

Kas attiecas uz tūrismu, vakar visu pēcpusdienu pavadīju uzņēmuma Lauku ceļotājs organizētā konferencē par inovācijām lauku tūrismā. Tie, kas mani pazīst, zina, ka man par laukiem ir sakāma tikai viena laba lieta: No tiem ir iespējams atgriezties pilsētā. Taču konferences laikā (es tur biju kā sinhronais tulkotājs) tika prezentēta visāda interesanta informācija par to, ko cilvēki laukos dara. Piemēram, ir cilvēks, kurš audzē kamanu suņus un ļaudīm piedāvā iespēju pabraukāt kamanās ne vien ziemā, bet arī vasarā. Citur Latvijā ir izveidots vai atjaunots kārtīgs padomju laiku bunkurs, reklāmā tiek piedāvātas pavisam unikālas “viesības bunkurā.” Šajās dienās pavisam plaša programma notiek Slīteres pusē, tur nacionālajā parkā parīt būs apmeklētāju diena, un trīs gadu garumā ar Eiropas Savienības finansējuma palīdzību parkā un tā apkārtnē tiek attīstīta tūrisma infrastruktūra. Izveidoti un dabā marķēti maršruti gājējiem, riteņbraucējiem, auto vadītājiem. Cienot apstākli, ka tieši parka teritorija ir tā, kur visvairāk ir saglabājušās lībiešu tradīcijas, ir sagatavota latviešu-lībiešu vārdnīca, drīz tā būs angļu-latviešu-lībiešu vārdnīca (to zinu, jo patlaban man viens no tulkošanas darbiem ir attiecīgais ceļvedis). Noteikti 12 Slīteres “dārgumi,” kuri katram jāredz, piedevām tie izkārtoti tā, lai cilvēks vienā vien dienā visu nevarētu aplūkot. Tas nozīmē turpat palikt pa nakti. Tas nozīmē izdot naudu. Tas nozīmē apēst kādu sklandu rausi. Tas nozīmē ņemt talkā gidu speciālistu, lai agri no rīta ieraudzītu lapsu vai alni. Tas nozīmē, ka tūrisms var arī kaut ko nopelnīt.

Manuprāt, Lauku ceļotājs ir viena fantastiska organizācija. Tās aprakstītās naktsmītnes laukos šķiet tik vilinošas, ka gandrīz vai gribas sakravāt mantas somā un doties uz laukiem. Nu, gandrīz. Vispār lauku vai alternatīvais tūrisms acīmredzot Eiropā sit augstu vilni. Šķiet, tas bija austrietis, kurš stāstīja par fermu, kas visvairāk pie sevis aicina ģimenes ar bērniem. Katram bērnam tiek piešķirta “atbildība” par konkrētu fermas kustoni, viņš palīdz lopiņu pabarot, aprūpēt. Sīkajam tas, protams, ir gana interesanti, piedevām zemnieka ģimene ne bez pamata tāpēc var cerēt, ka nākamajā gadā ģimene atbrauks atkal, lai bērns var aplūkot “savu” dzīvnieku. Savukārt Bulgārijas pārstāvis stāstīja par procesu, kurā, ja pareizi sapratu, cilvēks uz nedēļu vai mēnesi var iznomāt … govi. Man nepalika skaidrs, ko cilvēki ar šo govi attiecīgajā laika posmā dara, bet tas jau nav galvenais. Dāma no Slovēnijas stāstīja par tūrisma programmu, kurā konkrēti uzsvērta viņas valsts kulinārija un tās brīnumi. Lietuvietis paskaidroja, ka viņa valstī valdība ir finansējusi “amatnieku sētu” izveidošanu, lai apmeklētājiem būtu iespēja redzēt tradicionālos lietuviešu amatus un tā saglabāt tautas mantojumu. Tas viss ir ļoti jauki.

Jauki arī tāpēc, ka domājot par ironiskām DUS izkārtnēm, nomājamām govīm un slovēņu gastronomiju, cilvēkam agrā rīta stundā nav jādomā par visām negācijām, kādas mūsu valstī vārās (piedodiet, ja varat, Andri_2 — Jums šodien būs jākreņķējas par kaut ko citu). Tajā skaitā arī ne par jaunu iknedēļas seriālu mūsu valstī, kas saucas “Sarmīte Kolāte raksta vēstuli Latvijas Televīzijai.” Varbūt pēc vēlēšanām jaunkundze varēs izdot kompendiju.

Jauku visiem dienu!