Labrīt, lasītāji!Kļuvis zināms, ka "Tautas" partijai ekonomiskās krīzes risināšanā ir radusies doma, ka Latvija varētu labi iztikt ar krietni mazāku ministriju skaitu.

Partijas vadītājs Segliņš šorīt uzstājās radio un teica, ka E-lietu ministriju varētu iekļaut premjera birojā, Kultūras ministriju — apvienot ar Izglītības, Ekonomikas — ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, bet Vides — ar Zemkopības ministriju. Vēl viņš apliecināja, ka arī “Tautas” partija būtu gatava solidāri upurēt ministrijas, kuras vada tās pārstāvji. Tiesa, minēto ministriju starpā tikai vienu vada TP ministre, “dzelteno” laikrakstu apkarotāja Demakova. Paradoksālā kārtā nav un nevar būt runas par divām citām ministrijām, kuras vada Segliņa partijas biedri, lai arī tās vada, iespējams, divi nekompetentākie ministri, kādi patlaban strādā valdībā. Bez Finanšu ministrijas neizikt, bet Slakteri vajadzēja padzīt momentā pēc viņa “klasiskās” intervijas Bloomberg TV (interneta vietnē http://www.vipi.lv/1/4/?id_news=27162 kāds asprātis ir interviju pārvērtis par lieliski dejojamu tehno dziesmu). NATO valsts nevar iztikt arī bez Aizsardzības ministrijas, bet to kūrē zirgu mīļotājs Veldre. Diemžēl, par ministriju skaita samazināšanu ir grūti domāt, nedomājot arī par personālijām. Par personālijām, tiesa, jādomā arī cita “Tautas” partijas spīdekļa kontekstā. “Stabilitātes garants” Kalvītis esot paziņojis, ka viņš tomēr neaizies no politikas, jo gribot palīdzēt Latvijai. Nu, paldies. Trīs gadu garumā pie valdības stūres viņš “palīdzēja” ar KNAB graušanu, ar valsts drošības graušanu, ar Valsts prezidenta institūcijas reputācijas graušanu, ar tautsaimniecības graušanu. Tāda palīdzība Latvijai nudien ir vajadzīga vismazāk.

***

Šķiet, es nekad mūžā neesmu piedalījies nevienā valsts vai pašvaldības konkursā, un labi, ka tā, jo tas nu reiz rādās viens makten subjektīvs process esam. Šoreiz runa nav par tiem ļoti daudzajiem iepirkumiem, kuriem cena solidāri ir pāris kapeikas zem 10 tūkstošiem latu, lai no konkursa varētu izvairīties vispār. Šoreiz runa ir par Dienvidu tilta 3. kārtu, kurā Rīgas pašvaldības gudrās galvas nolēmuši neizvēlēties lētāko piedāvājumu, jo, tā ziņo laikraksts Dienas Bizness, tā iesniedzējs, SIA Saldus ceļinieks, “neesot izpildījis konkursa nolikumā noteiktās prasības attiecībā uz vispārējās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas nosacījumiem un pieredzi līdzīgu ceļa infrastruktūras objektu būvniecībā.” Firmai ir 18 gadu pieredze ceļu būvēšanā, tas nozīmē, ka tā darbojusies visu laiku kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas un vēl pirms tam. Tā neskaitas pieredze? Pieņemot piedāvājumu, Rīgas dome atteikusies no 673 tūkstošiem latu — par tik daudz piedāvājums bijis lētāks par visiem pārējiem. Lieki teikt, lēmums tiks pārsūdzēts Iepirkumu uzraudzības birojā. Iespējams, domes sūdzība par apdrošināšanu ir pamatota, bet tādā gadījumā diez vai vajadzēja kreņķēties arī par pieredzi. Katrā ziņā process ievilksies.

***

Savukārt Latvijas Avīzē šodien ir gara intervija ar Jaunā laika domes vadītāju Kamparu, kurā viņš apcer domu, ka Latvijā varētu veidot “varavīksnes” valdību, kurā piedalās visi Saeimas deputāti, izņemot PCTVL. “Ilgtermiņā nekaitīgāk vienoties 95 balsu lokā, kur Saskaņas centram ir 18 balsis pret visām pārējām labējām un, maksimums, viens vai divi ministru portfeļi nebūt ne svarīgākajās nozarēs” — tā A. Kampars. Acīmredzot nepietiek ar to, ka pie valdības galda reizēm sēž Lembergs, vajadzīgs arī Rubiks. Nu, nezinu, lai gan Kamparam ir taisnība domā, ka atstāts ārpus valdības, Saskaņas centrs var rīkoties tik vien populistiski, cik vēlas, gatavojoties pavasarī paredzētajām Rīgas domes vēlēšanām. Tas nudien varētu nebūt īpaši nekaitīgi. Otra deputāta paustā doma ir par to, ka valdību veidot varētu aicināt kādu ar partijām nesaistītu profesionāli, piemēram, Latvijas bankas vadītāju Ilmāru Rimševicu (viņam, tiesa, tas nozīmētu ievērojamu ienākumu samazināšanos, jo patlaban viņš pelna krietni vairāk, nekā Ministru prezidents) vai Valsts kontrolieri Ingunu Sudrabu. Vispār droši vien būtu teicama doma, ja visi pašreizējie ministri atteiktos ne vien no portfeļiem, bet arī no mandāta Saeimā, lai pie teikšanas nāk kāds, kas nav vistiešākajā veidā atbildīgs par putru, kādu valdošā “elite” pēdējos gados ir savārījusi, taču diez vai tā kaut kam tādam piekritīs.

Vēl intervijā Kampars atsauc atmiņā vasarā notikušo referendumu par tautas tiesībām atlaist Saeimu, pirms kura Jaunais laiks centās veidot plašu atbalstītāju loku. Veselas trīs dienas tajā esot noturējies partijas Visu Latvijai! veidotājs Raivis Dzintars. Kāpēc tikai trīs dienas? Jo cilvēkam neesot bijis pieņemams tas, ka tajos daudzos simtos tūkstošu valsts iedzīvotāju, kuri atbalstīja referendumā piedāvāto variantu, bija arī atsevišķi cilvēki no organizācijas “Mozaika.” Citiem vārdiem sakot, štrunts par valsti, ka tik mēs varam saglabāt aizspriedumus. Skumji.

Jauku visiem dienu!