Raksts

Par meliem – baltiem, melniem, zaļiem, citiem


Datums:
01. novembris, 2008


Autori

Kārlis Streips


Labrīt, lasītāji!Šomēnes žurnālā Klubs ir plaša intervija ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru, kuras laikā, tā intervijas autors, žurnālam esot radusies pārliecība, ka saruna ir ar tādu pavisam riktīgu prezidentu. Intervijā ir daudz interesantu atziņu, bet manu uzmanību neizbēgami piesaistīja tā, kuru droši vien ne bez gudras ziņas Klubs izcēla uz vāka: "Gribat man pajautāt, kad es pēdējo reizi meloju?"

Politikas pazinējiem, vai vismaz tiem, kurus neapmierināja veids, kādā V. Zatlers kļuva par valsts augstāko amatpersonu, atbilde uz šo jautājumu nebūtu tālu jāmeklē. Pēdējo reizi Valsts prezidents meloja tad, kad pēdējo reizi iesniedza amatpersonas deklarāciju par darbu slimnīcā. Ja jēdzienu “melošana” definē kā “taisnības nestāstīšana,” tad minētajā deklarācijā V. Zatlers nepārprotami nestāstīja patiesību par saviem ienākumiem. Taču prezidentam atbildot uz jautājumu ir cits variants: “Droši vien pamatskolā.” Turklāt pamatskolā prezidents tikts “drusku pakaunināts,” bet acīmredzot tik ļoti, ka viņš tagad var apgalvot: “Kopš tās dienas nemeloju.” Un vēl: “Nav balto melu (..) Meli, it sevišķi neveikli, dod neuzticēšanos, šaubas un visu, kas tam seko.”

Situācija ap V. Zatlera “pateicībām” nudien bija neveikla, un tā pavisam noteikti radīja neuzticēšanos un šaubas. Kā esmu rakstījis citreiz, manuprāt, viņš amatā ir krietni paaudzies kopš sākotnējiem mēnešiem, kad viņš mēdza izskatīties kā traucoša furgona apgaismots zaķītis uz šosejas un jautājumu “kas es esmu?” nebūt neuzdeva dziļi filozofiskā nozīmē. Taču šmuce par “pateicībām” tomēr nav nekur pazudusi, un tāpēc interesanta ir cita vieta minētajā Kluba intervijā, kurā žurnālists par “aploksnēm” jautā pat vairāakārt, bet skaidru atbildi no prezidenta tā arī nedabū. Prezidents runā par visu ko, izņemot par lietu, vien atļaujoties apgalvot, ka situāciju ar “pateicībām” esot radījuši nevis ārsti, bet “politiķi un viņu uzdevumā birokrāti.”

Un tā, lūk, ir jautājuma sāls. Apgalvojumam par politiķiem pamats ir tajā ziņā, ka, ievēlot Valdi Zatleru par prezidentu, Latvijas valdošā “elite” visiem ļoti skaidri pateica priekšā, ka Latvijā nav nepieciešams maksāt nodokļus par visiem ieņēmumiem. Kādu mēnesi, divus sabiedrībā virmuļoja debates par to, ka, ja reiz dakteris “aplokšņu” ņēmējs ir kļuvis par prezidentu, tad nu varbūt reizi par visām reizēm situāciju varēs sakārtot. Arī pats teicās, ka tā tas varētu būt. Bet nu esam nodzīvojuši vēl vienu gadu, un neatceros, ka no Veselības ministrijas vai jebkuras citas instances minētajā lietā būtu nākuši kādi priekšlikumi. Nebūt ne.

Un tā, redziet, ir lieta, kura liek mazliet sagumt. Tā ir valsts, kurā naudas maksāšana zem galda un “aploksnē” ir ierasta lieta, visi zina, ka tā ir ierasta lieta, droši vien lielākā daļa saprot, ka tas tomēr ir pavisam garām — bet kopsaucējs skan apmēram tā: “Eh, ko nu tur? Tā tas ir bijis kopš padomju laikiem, mainīt jau to nevarēs neviens.” Un, ja “apoloksnes” medicīnā ir OK, tad laikam tās ir OK arī celtniecībā, sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā un visur citur. Un tad vairs nav nekāds brīnums, ka valsts budžets nepildās tā, kā tā pārvaldītāji to vēlētos, nav nekāds brīnums, ka Pasaules banka tā arī nekad nav atsaukusi savu jau pasen pausto domu, ka Latvijas Republika ir valsts, kurā notiek valsts sagrābšana.

Jauku visiem dienu!

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!