Raksts

Par lokomotīvēm un lidostu tarifiem


Datums:
10. februāris, 2009


Autori

Kārlis Streips


Labrīt, lasītāji!Šorīt Dienā ir pagarš raksts no Saeimas mēbeles Kārļa Leiškalna, kurā vārda brālis ļoti cenšas iebilst tiem, kuri viņa priekšlikumā par visas Latvijas padarīšanu par vienu lielu vēlēšanu apgabalu saskata vēlmi atjaunot pērn noraidīto "lokomotīvju" principu.

Cilvēks citē vairākus Satversmes pantus, lokās pa labi un pa kreisi, bet tomēr nevēlas saskatīt jautājuma centrālo būtību: Vienā vēlēšanu apgabalā “lokomotīvei” būtu precīzi tāda pat loma, kā iepriekšējā sistēmā, kurā pašus populārākos ļaužus partijas varēja likt sarakstā visos piecos vēlēšanu apgabalos pēc kārtas, sak’ – ja neuzķersies Vidzemē, tad varbūt patrāpīsies Latgalē. 2006. gadā “Tautas” partijas kandidātu sarakstā 15 no 65 cilvēkiem startēja ne vienā apgabalā vien. Savukārt 15 no 23 kandidātiem, kuri ieguva Saeimas mandātu, startēja vairākos apgabalos, tajā skaitā seši no viņiem — visos piecos. Piedevām “no Vidzemes apgabala” tika ievēlēti, piemēram, Guntis Bērziņš, kurš, šķiet, ir pazīstams kā zemgalietis, Aigars Kalvītis, kuram īpašums ir Kurzemē, kā arī Raimonds Pauls, kurš, ja atmiņa neviļ, dzīvo lepnos apartamentos kādreizējā Basteja bulvārī Rīgas pašā, pašā centrā. Deputāts Leiškalns (kurš, starp citu, 2006. gadā palika rezervistos un par deputātu kļuva tikai tāpēc, ka kāds par viņu veiksmīgāks kandidāts nolika mandātu, lai taptu par ministru vai arī, iespējams, lai vienkārši aizietu no politikas), savā Dienas sacerējumā dikti satraucas par “vispārības, vienlīdzības un proporcionalitātes principiem,” bet acīmredzot ne tikpat ļoti par pārstāvniecības principu. Ja jau cilvēku var ievēlēt da jebkur, tad ko viņš īsti pārstāv? Turklāt šis nu reiz mums ir tas gads, kad politikāņi sabiedrībai cenšas iesmērēt domu, ka oktobrī mēs vēlēsim nevis Saeimu, bet premjerministru, apmēram tāpat, kā Rīgā pērn mēs it kā vēlējām nevis domi, bet mēru. Lai nu katrs no šiem lielajiem censoņiem cenšas Saeimā iekļūt no viena konkrēta vēlēšanu apgabala. Vispār būs ļoti interesanti redzēt, kā partijām veiksies ar piecu dažādu kandidātu sarakstu sagatavošanu. Rezerves soliņš vismaz dažām ir visnotaļ īss.

***

Tikams cilvēks, kurš acīmredzot uzskata, ka tikai un vienīgi viņš visu saprot un var izdarīt, Ainārs Šlesers, ir drausmīgi sašutis par valdību, kura it kā ir ļāvusi lēto lidojumu kompānijai Ryan Air aizsprukt uz Kauņas lidostu, jo Konkurences padome esot “izmisīgi cīnījusies” pret Šlesera savulaik izveidoto diskriminējošo tarifu politiku Rīgas lidostā. Te ir sakāmas divas lietas. Pirmkārt, ja Šleseram joprojām tik ļoti rūp Latvijas avioindustrija, tad ko viņš uz Rīgas pašvaldību aizvazājās, ja jau varēja cerēt turpināt darbu rūpalā, kas saucas Satiksmes ministrija? Un, otrkārt, patīk tas buldozeram un viņa anonīmajiem interneta faniem vai ne, bet Rīgas lidostas tarifu politika bija tāda, par kuras likumību ES konkurences komisāre televīzijā pateica “Nē, nē un vēlreiz nē.” Konkrēti runa ir par 2004. gadā pieņemto ES Modernizācijas regulu, uz kuras pamata sešas aviokompānijas iebilda pret mūsu lidostas tarifu politiku. Tiesvedība par šo lietu, kā jau pie mums tas ir ierasts, turpinās un turpināsies vēl ilgi. Tikai pēc tam, kad buldozers un viņa “tikai man, tikai man” attieksme pret dzīvi no Satiksmes ministrijas aizgāja, lidosta no diskriminējošās politikas atteicās. Nebija jau īpaši vairs par ko — šodien no 72 avioreisiem, kādi pacelsies vai jau ir pacēlušies no Rīgas lidostas, 56 (78%) ir airBaltic reisi. No atlikušajiem, astoņi ir Ryan Air reisi, viens ir Aeroflot, viens ir lētas Norvēģijas aviokompānijas reiss, divi ir Finnair reisi, viens ir Turku aviokompānijas reiss, viens Lufthansas, viens poļu LOT, viens čehu aviolīnijas reiss. Buldozers ir teicis, ka Lietuvas varas iestādes pret Kauņas lidostas tarifu politiku neesot iebildušas. Bet vai varbūt nebija par ko? Pārliecība, ka Eiropas likumus var ignorēt, varbūt ir iesakņojusies Latvijas Republikas Satiksmes ministrijā, bet ar to nav teikts, ka tā tas ir visur.

Jauku visiem dienu!

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!