Foto: Zen Sutherland
Neloloju ilūzijas, ka tie, kam jāzina par gaisa kvalitātes krīzi, neko par to nezina. Zina gan, bet izvairās aizsargāt līdzcilvēku veselību.
Šobrīd daudz tiek spriests, vai valstī ir vai nav krīze, un ko darīt. Autors gribētu aizstāvēt viedokli, ka krīze ir, turklāt pamatīga, īpaši gaisa kvalitātes, pilsētvides jautājumu (ne)risināšanas un veselīgas pārtikas jomā.
Latvijas gaisa kvalitātes īpatnība ir tā, ka faktiski visas atbildīgās institūcijas — Rīgas dome, Liepājas pašvaldība, Vides ministrija un tās pakļautības iestādes — gadiem ilgi uzrauga gaisa kvalitāti, sniedz informāciju par to sabiedrībai un arī Eiropas Savienībai (ES). Gaisa kvalitātes jautājumus ES regulē Gaisa struktūrdirektīva un tai pakārtotās direktīvas. Gaisa struktūrdirektīva ir veidota, ievērojot ANO Pasaules Veselības organizācijas un citu autoritatīvu veselības speciālistu rekomendācijas un veidojot kompromisu ar reāli panākamo. Diemžēl Latvijā netiek izpildītas pat šīs kompromisa prasības. Sekas ir sajūtamas gan uz lūpām, krekliem un logiem, gan medicīnas statistikā un visbeidzot lasāmas pašu ziņojumos, ka Latvijas Republika neizpilda starptautiskās saistības gaisa aizsardzības jomā. Tas notiek katru gadu, kopš ziņojumi tiek gatavoti, un ar katru gadu situācija kļūst sliktāka, īpaši attiecībā uz putekļiem, sauktiem arī par cietajām daļiņām gan PM10, gan, visticamāk, arī attiecībā uz mazākajām PM2,5, kas nonāk vēl dziļāk plaušās un alveolās.
Ievērojot, ka autora pārstāvētā sabiedriskā vides organizācija ir tikusies ar atbildīgo dienestu pārstāvjiem, ministriju ierēdņiem, rakstījusi par šo jautājumu ietekmīgu nacionālās preses izdevumu lapās, demonstrējusi, sniegusi priekšlikumus, tad īpaši nelolojam ilūzijas, ka tie, kam jāzina, nezina. Zina gan, bet izvairās aizsargāt līdzcilvēku veselību. Un tas ir visnožēlojamākais.
Pavisam īsi par galvenajām gaisa piesārņojuma problēmām un risinājumu mērķiem — Rīgā tā vispirms ir privātā autotransporta ierobežojuma nepieciešamība. Punkts! Ja cilvēks nav invalīds, ugunsdzēsējs vai cits operatīvais darbinieks, tad 20 kvadrātkilometru lielajā centrālajā pilsētas daļā ar fosilo transportu nav ko darīt, bet ir jāiet kājām, jābrauc ar riteni vai sabiedrisko transportu. Stokholma, Londona, Berlīne un daudzas citas pilsētas jau sen ir apzinājušas šo problēmu un sekmīgi ierobežo fosilo autotransportu pilsētas centrālajā daļā. Liela autotransporta ietekme uz gaisa slikto kvalitāti Latvijā ir arī Liepājā, Daugavpilī un Jelgavā. Līdzīgi augšminētajiem būtu arī risinājumi.
Latvijai valsts atbildīgo iestāžu teju noziedzīgā bezdarbība, risinot gaisa piesārņojuma jautājumu, ir vērojama attiecībā uz pārrobežu piesārņojumu, īpaši Saldus rajonā. Ārsti valsts apmaksātajos pētījumos vairākkārt ir konstatējuši statistiski paaugstinātu psihisko slimību slogu ticamu saistību ar slikto gaisa kvalitāti Saldus rajonā. Miniet, kas ir izdarīts kopš pētījuma publiskošanas? Kādi efektīvi pasākumi ir veikti un cik jaunas gaisa kvalitātes monitoringa stacijas uzstādītas? Autors neizteiksies vairāk par šo jautājumu, jo solīdā forumā ar necenzētiem vārdiem ierēdņu un amatpersonu sasniegto nav pieņemts raksturot, bet citādi, pēc autora domām, darbu un pārrobežu piesārņojuma samazināšanā Saldus rajonā sasniegto nav iespējams raksturot, jo runa ir par dzīviem cilvēkiem, pavisam konkrētām traģēdijām un valstiska mēroga nolaidību.
Vēl atsevišķi minams piesārņojums no lielajiem A kategorijas[1] piesārņojošiem objektiem un rezultātiem no skursteņiem cilvēku plaušās. Kurzeme un Rīga izceļas īpaši. Šeit risinājums ir labāko tehnisko paņēmienu ieviešana ražošanā, kā to nosaka ES iestāšanās līgumā paustā apņemšanās. Pagaidām tas nav paveikts.
Visbeidzot salīdzinoši jauna ietekme ir troksnis. Līdzīgi kā par gaisa kvalitātes nodrošināšanu Latvijā par trokšņa savaldīšanu atbild pašvaldība un uzrauga Vides ministrija, arī rezultāti ir līdzīgi — visai bēdīgi. Ir zināmas ES pirmās sekmīgās tiesas prāvas, kuras nodrošina cilvēku tiesības naktī gulēt un atgādina pienākumu pašvaldībām un valdībai risināt pat ar konkrētu skaļu pilsētas maģistrāli vai uz iedzīvotāju naktsmiera un atpūtas rēķina “attīstīties kāru” lidlauku saistītus jautājumus.
Šie ir tikai tēmu pieteikumi, faktiski neaplūkots palika monitoringa, kalibrēšanas, sabiedrības līdzdalības un iesaistīšanās jautājumi, bet zinot, kā Vecrīgu, neraugoties ne uz kādiem aicinājumiem, gadiem šķērso “biezie”, atliek tikai skaļi teikt — attopieties!
________________________
[1] Saskaņā ar likumu “Par piesārņojumu”, piesārņojošas darbības iedala A, B un C kategorijā, atkarībā no piesārņojuma daudzuma un iedarbības vai riska, ko tas rada cilvēku veselībai un videi.
Vides politikas pamatnostādnes 2009-2015. Sabiedriskā apspriešana