2005. gada 10. oktobrī

LR Tieslietu ministrijai
un
LR Valsts kancelejai

Atzinums par likumprojektu „Priekšlikumu un sūdzību likums”

Biedrība „Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS” izskatīja Valsts sekretāru sanāksmē 2005. gada 22. septembrī izsludināto likumprojektu „Priekšlikumu un sūdzību likums” (turpmāk – likumprojekts) un vēlas sniegt savu atzinumu par likumprojektu.

PROVIDUS atzinīgi novērtē likumprojekta ieceri un likuma „Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība valsts un pašvaldību institūcijās” nomaiņu ar pašreizējai situācijai piemērotu un izsvērtu normatīvo aktu, kurš, nodrošinot personu tiesības līdzdarboties pārvaldes darbā, vienlaikus gādā arī par iestāžu darba efektivitāti.

Lai arī kopumā PROVIDUS likumprojektu vērtē atzinīgi un atbalsta, uzskatām, ka atsevišķas normas nepieciešams pilnveidot:  

1. Saskaņā ar likumprojekta 2. pantā minēto, tā mērķis ir veicināt privātpersonas iesaistīšanos un līdzdalību valsts pārvaldē. Ievērojot, ka saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu valsts pārvaldi īsteno gan tiešās, gan pastarpinātās pārvaldes iestādes, kā arī nolūkā izvairīties no pārpratumiem normatīvā akta piemērošanā, ierosinām papildināt likumprojekta 1. panta pirmo daļu aiz vārda „valsts” ar vārdiem „ un pašvaldību”.

2. Pārvaldes rīcība var izpausties gan darbībā, gan pienākumā atturēties no tās, tādēļ ierosinām papildināt likumprojekta 1. panta otro punktu aiz vārda „darbību” ar vārdiem „un bezdarbību” vai aizstāt abus minētos ar jēdzienu „rīcība”, kas tos semantiski apvieno.

3. Iesakām papildināt likumprojekta 1. pantu ar jaunu ceturto daļu, ietverot jēdziena „privātpersona” definīciju, kāda tā pašreiz iekļauta likumprojekta 2. pantā un attiecīgi svītrot no likumprojekta 2. panta iekavās ietvertos vārdus „fiziskas personas vai privāto tiesību juridiskas personas”.

4. Iesakām papildināt likumprojekta 3. panta otrās daļas 1. punktu aiz vārdiem „Informācijas atklātības likumā” ar vārdiem „un citos speciālajos likumos”.

5. Lai veicinātu personu tiesību ievērošanu īstenojot likumu, ierosinām papildināt likumprojekta 7. panta otro daļu aiz vārdiem „kompetentai iestādei un” ar vārdiem „7 dienu laikā”.

6. Ierosinām izteikt likumprojekta 9. panta piekto daļu sekojošā redakcijā: 
   
   „(5) Ja sūdzība attiecas uz citu iestādi, saņēmējs to nekavējoties pārsūta kompetentajai iestādei un ne vēlāk kā septiņu dienu laikā informē par to privātpersonu”. Šajā gadījumā atbildes sniegšanas termiņš tiek skaitīts no dienas, kad pirmā iestāde reģistrējusi sūdzību.

7. Likumprojekta 10. panta mērķis acīmredzami ir labot pašreizējo tiesiski noteikto kārtību, saskaņā ar kuru iestādei ir pienākums pēc būtības atbildēt uz visiem personas iesniegumiem arī tad, ja to saturs ir nepamatots vai pat aizskarošs un persona savas tiesības izmantojusi acīmredzami nelabticīgi. Tomēr, lai atvieglotu šīs normas piemērošanu ierosinām papildināt likumprojekta 10. pantu, izsakot to sekojošā redakcijā:
   
   „10. pants. Sūdzības atstāšanas bez izskatīšanas
   
   Iestāde ar motivētu atbildi informē personu, ka neatbildēs uz sūdzību pēc būtības, ja:
   1)      sūdzība nav saistīta ar valsts publisko funkciju vai uzdevumu izpildi;
   2)      atbilde uz sūdzību ir iepriekš sniegta un sekojošās sūdzības saturs nenorāda uz būtiskām tiesisko vai faktisko apstākļu izmaiņām;
   3)      personas prasība liek iestādei rīkoties acīmredzami prettiesiski;
   4)      lietā, par kuru iesniegta sūdzība, ir ticis pieņemts, kompetentas iestādes lēmums pēc būtības, kurš nav pārsūdzams;
   5)      sūdzības saturs ir nekonkrēts, kā dēļ atbildes sagatavošana pēc būtības būtu saistīta ar nesamērīgu vai nelietderīgu iestādes resursu izlietojumu;
   6)      sūdzības saturs ir klaji aizskarošs vai izaicinošs.”

8. Tāpat vēlamies norādīt, ka saskaņā ar Satversmes 104. pantā noteikto, tiesības vērsties valsts iestādēs ar iesniegumiem persona var īstenot „likumā paredzētajā veidā”. Likumprojekta mērķis norāda uz vēlmi sašaurināt iestāžu pienākumus, izskatot privātpersonu iesniegumus, konkretizējot to saturu ar sūdzībām un priekšlikumiem. Likums neattiecas uz iesniegumiem, kuru mērķis ir iegūt dokumentētu informāciju vai iesniegumu izskatīšanu administratīvās lietas sakarā (tanī skaitā saņemt uzziņu). Tomēr, saglabājot likumprojektu tā pašreizējā redakcijā, faktiski rodas situācija, kad līdztekus sūdzībām un priekšlikumiem tomēr var pastāvēt arī tādi iesniegumi, attiecībā uz kuru pieņemšanas un izskatīšanas kārtību likums tieši nenosaka, proti, iznāk, ka personas iesniegumu var nepieņemt, ja tas nedz priekšlikums, nedz sūdzība. Piemēram, rakstot projekta pieteikumu ES finansējuma saņemšanai, privātpersona var vērsties atbildīgajā institūcijā ar lūgumu izskaidrot kādu no vadlīniju noteikumiem. Šāds lūgums nav nedz sūdzība, nedz priekšlikums, nedz arī tiek vērsts uz dokumentētas informācijas saņemšanu vai administratīvā procesa uzsākšanu, arī uzziņas jēdzienam šādas situācijas ne vienmēr atbildīs (īpaši gadījumos, kad tādu iesniedz privāto tiesību juridiska persona). Lai arī tiesību teorija paredz veidus šādu problēmu sekmīgai atrisināšanai, PROVIDUS saredz iespēju, ka, likuma darbības sfēras ierobežošana ar konkrēta satura iesniegumiem, var veicināt negatīvas tiesību normu piemērošanas prakses veidošanos. Ievērojot minēto, ierosinām neatteikties no iesnieguma tiesiskā regulējuma ietveršanas likumā un apsvērt iespēju paplašināt normatīvā akta mērķi un attiecīgi arī tiesisko regulējumu.