Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam

Atzinums par likumprojektu „Lobēšanas atklātības likums”

Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS ir iepazinies ar Lobēšanas atklātības likumprojektu. PROVIDUS uzskata, ka slēptas lobēšanas pilnvērtīgu kontroli ir ļoti grūti nodrošināt. Šāda kontrole prasītu tik lielus resursus un tik plašu privātpersonu darbības uzraudzību, kas demokrātiskā valstī faktiski nav iespējama un pieļaujama.

Tomēr izstrādātais likumprojekts ietver skaidru procedūru, lai tiktu nodrošināta atklātība par leģitīmu lobētāju darbību, kā arī tas praktiski neapgrūtina privātpersonu iespējas īstenot savas tiesības līdzdarboties rīcībpolitikas veidošanā un politisko lēmumu pieņemšanā. Likumprojekta īstenošanas rezultātā visticamāk maz palielinātos atklātība tajos gadījumos, kad gan lobētājs, gan publiskās varas institūcijas pārstāvis vēlas, lai lobēšana notiktu slēpti, tomēr ikkatrs varētu iegūt skaidru priekšstatu par interešu pārstāvēšanu, kura tiek nodrošināta ar leģitīmu metožu palīdzību.

PROVIDUS uzskata, ka likumprojekta izstrādātāji ir pareizi novērtējuši Latvijas apstākļus un atraduši saprātīgu lobēšanas regulējuma stingrības pakāpi. Tāpēc PROVIDUS šo likumprojektu konceptuāli atbalsta.

PROVIDUS ir vairāki ieteikumi attiecībā uz konkrētām likumprojekta normām.

1) Ņemot vērā, ka Tieslietu padomes funkcijās ietilpst arī jautājumi, kas konceptuāli attiecas uz tiesu sistēmas attīstību, arī Tieslietu padomes lēmumi varētu būt pakļauti lobēšanai.

Lobēšanas aktivitātes varētu attiekties arīdzan uz publiskās varas institūciju lēmumu par nepieciešamību iepirkt konkrētu preci vai pakalpojumu. Privātpersonām, kuras pārdod preces un pakalpojumus varētu būt interese lobēt, lai institūcijas ieplāno attiecīgu iepirkumu. Ņemot vērā, ka iepirkumu veikšana tiešā veidā ir atkarīga no institūcijas budžeta, viens no dokumentiem, attiecībā uz kuru varētu tikt veiktas lobēšanas darbības, ir iestādes budžeta pieprasījums.

Priekšlikums: Papildināt 2. pantu ar jauniem punktiem:

„9) Tieslietu padomes lēmums par tiesu sistēmas politikas un stratēģijas jautājumiem;

10) budžeta pieprasījums;

11) iepirkumu plāns.”

2) Ņemot vērā, ka iesniegumu likumā nav jēdziena „anonīmi iesniegts iesniegums”, var rasties neskaidrības par to, tieši uz kādiem iesniegumiem neattiecas Lobēšanas atklātības likums (piem., vai iesniegums, kurā ir norādīts iesniedzēja vārds, bet nav adrese, ir uzskatāms par anonīmi iesniegtu (skat. Iesniegumu likuma 3. panta otro daļu un 7. panta pirmās daļas 1. punktu)). Ja tā, tad vienkārša taktika, lai izvairītos no Lobēšanas atklātības likuma normu piemērošanas, būtu iesniegt priekšlikumus, nenorādot iesniedzēja adresi.

Priekšlikums: Izteikt 2. panta trešās daļas 2. punktu šādā redakcijā: „uz privātpersonu iesniegumiem, kuros nav pilnībā norādītas Iesniegumu likuma 3. panta otrajā daļā noteiktās ziņas, ja institūcijai, saprātīgi izvērtējot citas iesniegumā norādītās ziņas, nav iespēju ar iesniedzēju sazināties.”

3) Lobēšanas tiesiskajam regulējumam nevajadzētu skart pilsonisko brīvību izpausmes vispārpieejamā publiskajā telpā (mītiņus, piketus, deputātu un deputātu kandidātu tikšanās ar vēlētājiem) un masu saziņas līdzekļos, kaut arī šo darbību mērķis var būt „ietekmēt publiskās varas institūcijas pārstāvja rīcību dokumentu un to projektu ierosināšanas, izstrādes, saskaņošanas, pieņemšanas vai izsludināšanas procesā” (3. panta pirmā daļa). Šāda tipa darbību raksturs nosaka, ka tās vienmēr norisinās atklāti neatkarīgi no normatīvo aktu prasībām.

Priekšlikums: Papildināt 2. panta trešo daļu ar 3. punktu: „uz darbībām, kas norisinās vispārpieejamā publiskajā telpā, un publikācijām masu saziņas līdzekļos.”

4) Ja saskaņā ar definīciju lobēšanas neatņemami aspekti ir attiecīgo darbību atklātums un tiesiskums, persona, kura pārkāpj lobēšanas atklātības un citas normatīvo aktu prasības automātiski pārstāj būt lobētājs. Ja personas darbības nav atklātas vai ir citādi prettiesiskas, tās ipso facto vairs nav uzskatāmas par lobēšanu, un persona nav uzskatāma par lobētāju. Tādējādi rodas loģisks strupceļš, uz lobētājiem attiecinot tiesiskus ierobežojumus un aizliegumus. Arī no sociālo zinātņu viedokļa raugoties, lobēšana, kura tiek veikta slēpti vai, pārkāpjot kādu tiesisko normu (piem., noslēdzot līgumu ar diviem klientiem, kuriem ir pretējas intereses), šo apstākļu dēļ vien nepārstāj būt par lobēšanu.

Priekšlikums: Izteikt 3. panta pirmo daļu šādā redakcijā: „Lobēšana ir privātpersonas darbība ar mērķi ietekmēt publiskās varas institūcijas pārstāvja rīcību dokumentu un to projektu ierosināšanas, izstrādes, saskaņošanas, pieņemšanas vai izsludināšanas procesā.”

5) Lai atvieglotu iespējas iepazīties ar informāciju, kuru institūcijas publicē saskaņā ar Lobēšanas atklātības likumu, to vajadzētu publicēt nevis atsevišķi katras institūcijas tīmekļa vietnē, bet gan vienuviet. Ņemot vērā, ka tieši pašas institūcijas ir informētas par to, kādi lobētāji tajās ir vērsušies, būtu ieteicams saglabāt likumprojektā ietverto risinājumu, saskaņā ar kuru informāciju publicē katra publiskās varas institūcija. Optimāls risinājums būtu tiešsaistē pieejama vienota datubāze, kurā katra publiskās varas institūcija var pievienot 4. panta pirmajā daļā noteikto informāciju.

Priekšlikums: (A) Noteikt 4. panta pirmajā daļā, ka publiskās varas institūcijas publicē informāciju lobētāju datu bāzē, kas ir izveidota Ministru kabineta noteiktā kārtībā.

(B) Ja minētās datu bāzes izveide tiktu atzīta par neiespējamu, būtu jāgroza MK 06.03.2007. noteikumi Nr. 171 „Kārtība, kādā iestādes ievieto informāciju internetā”. Noteikumos būtu jānosaka iestādes mājas lapas sadaļa, kurā šādas ziņas ievietojamas, tādējādi uzlabojot iedzīvotāju iespējas iepazīties ar šo informāciju. Tiesa gan, alternatīva B nepilnīgi nodrošinātu informācijas pieejamību (kas ir veidojamā lobēšanas tiesiskā regulējuma galvenā pievienotā vērtība), jo attiektos tikai uz daļu no institūcijām, kurām būtu saistošs Lobēšanas atklātības likums.

6) Jebkuras privātpersonu tiesības vākt, iegūt, apkopot un analizēt informāciju un organizēt publiskās aktivitātes, kā arī saskaņā ar Informācijas atklātības likumu saņemt publiskās varas institūcijas rīcībā esošo informāciju un dokumentus ir jau nostiprinātas Latvijas Republikas Satversmē un citos normatīvajos aktos. Likumā nevajadzētu iekļaut tādas tiesību normas, kuras tikai atkārto jau spēkā esošā tiesiskajā regulējumā nostiprināto.

Priekšlikums: Izslēgt 5. panta pirmās daļas 2. un 3. punktu.

7) Tehniska rakstura priekšlikums, lai saskaņotu 4. panta ceturto daļu ar 5. panta otrās daļas 1. punktu.

Priekšlikums: Papildināt 5. panta otrās daļas 1. punktu, norādot, ka lobētāja pienākums ir atklāt šā likuma 4. panta pirmajā, otrajā un ceturtajā daļā norādīto informāciju.

8) Līdzšinējā praksē gan Sabiedrības integrācijas fonds, gan Eiropas Komisija un citas publiskās institūcijas nereti piešķīrušas finansējumu nevalstisko organizāciju projektiem, kuri ietver interešu aizstāvības aktivitātes, kas atbilst likumprojekta 3. panta pirmajā daļā ietvertajai lobēšanas definīcijai. Ieplānotas interešu aizstāvības aktivitātes nereti tiek izvirzītas pat kā obligāts nosacījums, lai projekta pieteikums būtu sekmīgs. Ņemot vērā to, ka interešu aizstāvība ir svarīgs pilsoniskās sabiedrības organizāciju darbības veids, publisko personu sniegtais finansējums ir nozīmīgs atbalsta veids pilsoniskajai sabiedrībai, kā arī to, ka šāds finansējums parasti tiek piešķirts caurskatāmā veidā, nebūtu lietderīgi ieviest vispārēju aizliegumu finansēt lobēšanu no publisko personu līdzekļiem. Turklāt attiecībās ar starptautiskajiem publiskajiem donoriem šāds aizliegums nostādītu Latvijas nevalstiskās organizācijas nevienlīdzīgā stāvoklī salīdzinājumā ar citu valstu organizācijām. PROVIDUS ierosina sašaurināt minēto aizliegumu.

PROVIDUS uzskata, ka būtu nepieciešams aizliegt lobēšanas finansēšanu no publiskās varas institūcijas finanšu līdzekļiem tikai tad, ja tā vēlētos ar lobēšanas palīdzību ietekmēt citas Latvijas Republikas institūcijas darbību situācijās, kad ir izmantojama tieša komunikācija starp institūcijām.

Priekšlikums: Izteikt 6. panta trešo daļu šādā redakcijā: „No publiskās varas institūciju finanšu līdzekļiem aizliegts finansēt lobēšanu par jautājumiem, kuri ir risināmi publiskās varas institūciju savstarpējā komunikācijā amata pienākumu izpildes ietvaros.”

9) Tehniska rakstura priekšlikums, lai likumā netiktu vairākkārt noteikts viens un tas pats pienākums. 6. panta ceturtās daļas 2. punktā pēc vārda „vai” pēc būtības ir paredzēts aizliegums nepildīt 5. panta otrās daļas 1. punktā noteikto pienākumu. Ja likumā ir noteikts pienākums, nebūtu nepieciešams vēl kādā normā iekļaut aizliegumu nepildīt šo jau noteikto pienākumu.

Priekšlikums: Izslēgt no 6. panta ceturtās daļas 2. punkta vārdus „vai neatklāt informāciju par privātpersonu, kuras interesēs veic lobēšanu”.

10) Publiskās varas institūcijas pārstāvis nedrīkstētu lūgt materiālu atbalstu no lobētāja ne tikai pasākumu rīkošanai, bet vispār nekādu materiālu atbalstu attiecīgajai publiskās varas institūcijai.

Priekšlikums: Izteikt 7. panta otrās daļas 5. punktu šādā redakcijā: „Lūgt lobētāju vai privātpersonu, kura nodarbina lobētāju, materiāli atbalstīt publiskās varas institūciju, kurā viņš ir nodarbināts.”

11) PROVIDUS uzskata, ka likuma darbības efektivitātei ir svarīgi, lai par likumprojekta 4. panta pirmajā daļā, 5. panta otrajā daļā, 6. pantā un 7. pantā noteikto pienākumu nepildīšanu un ierobežojumu un aizliegumu pārkāpšanu būtu noteikta atbildība Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā

Sagatavoja Valts Kalniņš

Atzinums sagatavots projekta “Latvijas nevalstisko organizāciju kapacitātes stiprināšana interešu aizstāvības aktivitātēm” ietvaros.

Šis atzinums ir veidots ar Eiropas Savienības Eiropas Sociālā fonda finansiālu atbalstu. Par atzinuma saturu atbild biedrība “Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS”.

92,07% no Projekta finansē Eiropas Savienība ar Eiropas Sociālā fonda starpniecību. Apakšaktivitāti administrē Valsts kanceleja sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fondu