Raksts

Par līdaciskām pārdomām zaļo zemnieku sakarā


Datums:
22. septembris, 2010


Autori

Kārlis Streips


Labrīt, lasītāji! Šodien jauns Politika.lv laidiens, kā vienmēr interesants un saistošs. Viens teksts, kas tur atrodams ir kolēģa Didža Melnbikša apcere par "zaļajiem zemniekiem," kura centrā ir intervija ar vienu no minētās partijas nekaitīgākajiem eksemplāriem, zoodārza patieso iemītnieku Ingmāru Līdaku. Cita starpā I. Līdaka pamanās nākt ar domu, ka nākamajai Saeimai vajadzētu piešķirt 100 "saudzības" dienas, lai, tā teikt, iestrādājas; ar domu, ka ļaunprātīgi "zaļie zemnieki" nekad nav bijuši, bet varbūt dikti par daudz dumji gan; un ar domu, ka ļaunprātīgi žurnālisti ne tā apraksta "zaļo zemnieku" idejisko tēvu Puzē. Visos trīs gadījumos tomēr atļaušos nepiekrist.

Pirmkārt, nekādas 100 saudzības dienas vismaz no manas puses nebūs, jo tajās 100 dienās tiem, kas 2. oktobrī taps ievēlēti, būs jāliek kopā nākamā gada budžets un tad mēs visi redzēsim, kas lācītim ir vēderā. Jo patlaban neviena no “gudrajām galvām” (pelnīti pēdiņās, Līdakas kungs!) par to nerunā (Līdakas pārstāvētie “zaļie zemnieki” pat savu priekšvēlēšanu programmu ir pasludinājuši par slepenu dokumentu), un tādēļ viņiem nav absolūti nekādu tiesību cerēt, ka pēc vēlēšanām viņiem tiks dotas kaut kādas atlaides. Tas, starp citu, attiecas arī uz jauncepto “zaļo zemnieku” Kalniņu, kuram ir raksturīga pārliecība, ka reiz cilvēks ir ievēlēts Saeimā, neviens vairs vispār par viņu neko nedrīkst teikt, vēl jo vairāk, ja viņam dzīvē ir pagadījies izcelties kultūras laukā. Protams, tā bija pagalam apdauzīta pārliecība tēvzemiešos, un tā ir pagalam apdauzīta pārliecība arī tagad. Un vēl, starp citu — ir kāds pamanījis, kāda šogad izskatās tēvzemiešu televīzijas reklāma? Ne vārda par to, ka jaunajā burtu savirknējumā VLTBLNNK būtu arī tāds TB un tāds LNNK, reklāmas sauklis ir tikai un vienīgi “Visu Latvijai,” vismaz tajā variantā, kuru es viņvakar ieraudzīju zilajā ekrānā. Ko īsti tēvzemieši vēlas, lai vēlētājs 2. oktobrī neatceras? Varbūt to, ka viņi ir bijuši klāt visos graujošajos “gāzi grīdā” brīžos? Varbūt to, ka viņi Saeimā ir absolūtākās mēbeles un tā arī neko lielu nav paveikuši? Varbūt bjatku?

Otrkārt, epopeja ap “mutatis mutandis” un kadastrālajām vērtībām tomēr ir klasificējama ar vārdu “ļaunprātība,” jo citādi sanāk, ka kādreizējā Lauksaimniecības akadēmijas rektore un profesore ir muļķe, kura kaut kā pamanījās arī kļūt par valdības ministru. Protams, “zaļajiem zemniekiem,” kuriem šķiet, ka svarīgi Saeimas deputāta darbā ir būt populāram sportistam vai trīs gadus guļošam invalīdam, bet absolūti nekādā gadījumā ne kādam, kas patiešām ar interesi un zināšanām var darīt to darbu, kas “gudrajām galvām” ir piešķirts, tas var būt pie pakaļas, vai kādreizējo Lauksaimniecības akadēmijas rektori uzskata par muļķi vai intriganti, bet tas lietas būtību nemaina.

Un, treškārt, es pats personīgi nemēdzu attiecībā uz Puzes ķeizaru lietot frāzi “smagos noziegumos apsūdzētais,” jo tas, ka viņš ir smagos noziegumos apsūdzēts ir redzams visiem, kam deguns nav pārāk dziļi iebāzts minētā Puzes ķeizara pēcpusē, kā tas mēdz gadīties vienam otram laikraksta skribentam ar informatīvu atbalstu no anonīmiem gļēvuļiem interneta portālos. Taču, ja vajag, varu turpmāk lietot frāzi “smagos noziegumos apsūdzētais un vienā pagalam muļķīgā farsā attaisnotais,” bet arī tas lietas būtību nemaina.

Paldies Didzim Melbiksim par interviju! Un jauku visiem dienu. Arī neļaunprātīgiem muļķīšiem, jo viņiem droši vien dzīve nav viegla.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!