LR Ārlietu ministrijai
Par Latvijas pozīciju Līguma par Konstitūciju Eiropai (KL) jautājumā
Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS ir iepazinies ar Ārlietu ministrijas nodrošināto informāciju par KL jautājumiem, un nāk ar sekojošajiem ierosinājumiem.
1. Latvijas interesēs ir nemainīt KL būtību, taču papildināt to ar sekojošajiem paskaidrojumiem:
a) Nepieciešams KL papildināt ar pantu, ka dalībvalstīm ir uzdevums konsultēties ar pārējām par enerģētikas projektiem, lai nebūtu iespējami līdzīgi projekti kā Nord stream gāzes vads no Krievijas uz Vāciju. Tas neizslēdz iespēju dalībvalstīm vienoties par enerģētikas jautājumiem divpusēji (Pants III-256-2), taču ES enerģētikas politikai būtu jābūt prioritārai pār valstu divpusējiem enerģētikas politikas risinājumiem.
b) Nepieciešams KL iekļaut klimata izmaiņu apkarošanu, jo pašreizējie KL panti par enerģētiku un vidi nav pietiekami izsmeļoši un neatspoguļo ES lomu šajā jomā.
c) Nepieciešams paskaidrot, kā darbosies ES prezidentūras, jo pašreiz KL (Pants I-24-7) tikai saka, ka prezidentūru veidos dalībvalsts (nevis dalībvalstu) pārstāvji, neizskaidrojot komandas prezidentūru (team presidency) konceptu un šīs reformas efektivitāti.
d) Nepieciešams pārdomāt ES padomes pastāvīgā prezidenta mandāta ilguma (2,5 gadi) pamatojumu kontekstā ar Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas mandāta ilgumu (5 gadi).
e) Nepieciešams, ka otrā KL daļa ir juridiski saistoša.
f) Nepieciešams mainīt KL nosaukumu.
g) Nav pieļaujama dubultā vairākuma (jaunā kvalificētā balsu vairākuma) pārskatīšana.
2. Tā kā Latvijas interesēs ir neatsākt diskusijas par KL pēc būtības, bet papildināt to ar tehniskiem uzlabojumiem, Latvijas interesēs būtu KL jautājumu risināt mini starpvaldību konferencē.
3. PROVIDUS sagaida, ka 2007.gadā ES dod skaidru signālu, ka krīze ap konstitucionālo līgumu tiks atrisināta, un plānu, kā tas tiks panākts. Latvijas vadībai būtu jānodrošina plašākas debates Latvijā, paskaidrojot, ko tieši KL dod ES, kādu nākotni tas spēs nodrošināt un kāpēc KL ir nepieciešams. Šajā diskusijā vajadzētu izvairīties par institucionālajiem risinājumiem (runāt par līgumiem, kurus KL aizstāj), bet gan par to, kādus mērķus ar KL palīdzību būs iespējams sasniegt – lielāku ES lomu pasaulē, lielāku ES pilsoņu tiesību definējumu, lielāku ES pilsoņu aizsardzību, utt. Šīs diskusijas neatņemamai sastāvdaļai ir jābūt arī skaidrojumam, ka Latvija konstitucionālo līgumu ir ratificējusi, tātad, uzskata, ka KL ir vērtīgs.