Raksts

Par latviešu valodas tīrību un policijas lietām – piektdien lasītais


Datums:
30. janvāris, 2009


Autori

Kārlis Streips


Labrīt, lasītāji!Šodien laikraksta Diena izcili interesantajā pielikumā "Kultūras Diena" ir izcili interesanta intervija, kurā viens latviešu valodas speciālists, Mārtiņš Zelmenis, intervē otru latviešu valodas speciālisti, Baibu Kangeri. Tēma ir tā, par kuru valodnieki mūsu valstī runā bieži: latviešu valoda ir apdraudēta. Intervijas virsraksts: "Divkultūrā un bezvalodībā."

Kā vienmēr, kad lasu rakstus par to, kas ir pareiza un nepareiza latviešu valoda, vietumis jūtos pārsteigts. Tā, piemēram, pilnīgi garāmejot intervijas autors paziņo, ka vārds “vienbalsīgs” ir rusicisms. Gandrīz vai gribas izmantot citu rusicismu — točna? Kādu vārdu tad lietot, ja, piemēram, visi Saeimas valdošās bandas locekļi balso vienādi, kā tas mēdz arī notikt? Man personīgi ar rusicismiem ir interesanti. Būdams aizjūrā audzis eksemplārs, es krievu valodu neesmu pratis nekad un neprotu arī patlaban. Ja manā valodā ir rusicismi, tad tie ir iezagušies viltīgi un paši no sevis. Ja būtu mazliet nacionālistiskāk noskaņots cilvēks, teiktu — gluži tāpat, kā mūsu valstī savulaik iezagās attiecīgās valodas pārstāvji, bet tāds neesmu un tā neteikšu. Teikšu ko citu. Sarežģīti ir ar valodas pareizību, nudien. Citur intervijā B. Kangere paziņo, ka “latvieši ir baigi defētisti.” Defētisti? Ja “defētisti” ir pareiza, bet “vienbalsīgi” — nepareiza latviešu valoda … vai, dieniņ! Gandrīz vai gribas rāpties atpakaļ gultā un dienu sākt no jauna.

***

Toties Dienas Biznesa izcili interesantajā pielikumā “Numurs” šodien ir izcili interesanta intervija ar kādreizējo likuma aizsardzības sistēmas grandu Aloīzu Blonski, un tajā ir diezgan daudz aiz auss liekamu pārdomu par to, kas mūsu valstī darās (arī “darās” droši vien ir rusicisms — piedodiet, ja varat). Tajā skaitā (rusicisms?) ir arī doma, kura savā ziņā ir atbilde mūsu brašajam iekšlietu ministram un viņa pārdomām par to, ka policija jau neies meklēt (“neies meklēt” — ?) katru, kurš nospēris zaptes (ģermānisms) burku (?). A. Blonskis: “Redziet, man kā cietušajam ir ļoti svarīga arī mazā nozagtā summa.” Neapstrīdams fakts. Un otra, saistīta pārdoma: “Latvijā faktiski ir likvidēts iecirkņa inspektora postenis. Rīgā tādu faktiski vairs nav. Šāda inspektora pārziņā parasti bija ap 2 000 iedzīvotāju, un viņam bija jāzina, kurš kurā iecirknī dzīvo, kur mitinās agrāk sodītie, dzērāji, narkomāni, ar nosliecēm uz psihiskām problēmām. [..] Pavisam cita lieta ir Vecrīga. Aizejiet paskatīties, kas notiek uz tās ielas, kam tagad pa virsu ir stikla jumts — tur sēž prostitūtas, dažādi hipiji, “bomži” utt. Viņi tur ir katru dienu. Būtu tikai normāli, ja Vecrīgai būtu savs iecirkņa inspektors, kurš zinātu, kas ir tie cilvēki, kuri tur apgrozās, kam būtu tur savi ziņotāji.” Var jau strīdēties par to, vai ziņotājs ir labs vai slikts cilvēks, atcerēsimies, ka mūsu “gudrās galvas” Saeimas valdošajā kliķē ilgi tirinājās pret “stukačošanu” tad, kad “stukači” sāka apdraudēt viņu sponsorus un idejiski finansiālos papučus. Taču, manuprāt, A. Blonskim ir taisnība. Ja vieni un tie paši cilvēki vienās un tajās pašās vietās atkārtoti veic vienus un tos pašus pārkāpumus (un te der atcerēties policijas teikto, ka 13. janvāra grautiņa laikā aizturēto starpā 80 procenti bija ar “vēsturi”), tad vismaz man liekas, ka ir ļoti labi, ja policijā ir kāds, kas viņus uzrauga. Paldies A. Blonskim un intervijas autoram Andrejam Vaivaram.

Jauku visiem dienu!

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!