Labvakar, lasītāji!Šodien es uzzināju, ka no laikraksta Diena nupat ir padzīta viena no galvenajām personām Baiba Rulle. Baiba man stāstīja, ka laikraksta jaunā "vadība" viņai esot pateikusi, ka "kāds" ir noteicis, ka viņai laikrakstā vietas vairs nebūs. Šis "kāds" viņai tā arī netika atšifrēts, bet nav jau grūti saprast, kas te īsti ir noticis.
Par to, kas ir Sergejs Ancupovs un Dzintars Zaļūksnis, portālā Politika.lv izsmeļoši ir rakstījis kolēģis Jānis Buholcs, un tāpēc pie tā es neapstāšos, ja nu vienīgi, lai ar ņirdzīgu smīnu atzīmētu Ancupova teikto, ka viņš laikam ir “nokritis no Marsa.” Tālu no patiesības tas nebūs, ja ņemam vērā to, ar ko viņš ir nodarbojies pēdējos gados. Taču ievērības pat ļoti cienīgs ir tas, ka viņa vadītais Nacionālo Resursu institūts par neitrālu diez vai būtu uzskatāms, kā arī tas, ka Zaļūksnis pēdējos desmit gadus ir darbojies tajā iestādē, par kuru Juta Strīķe reiz teica, ka tajā korupcijai ir “sistēmisks raksturs,” nemaz nerunājot par visu to, ko viņš samurgoja vēl tad, kad strādāja toreizējā Necīņā. Šie nu būs tie cilvēki, kuri Dienā spriedīs par saturu un par to, ko žurnālisti raksta. Sētas stabs pat smieties nevar, jo tas ir aizrijies un sācis vemt.
Te ir sakāmas divas lietas. Pirmkārt, ir laiks uzdot pat ļoti nopietnus jautājumus par to, kam patlaban Diena patiesībā pieder. Roulendu ģimene Anglijā diez vai ir tā, kas nolēma, ka laikraksta vadībā ir jāliek divi cilvēki, kuriem par laikraksta vadīšanu un it īpaši par žurnālistiku ir labākajā gadījumā aptuvena sajēga. Nebūdams Dienas līdzstrādnieks es, protams, nevaru zināt, vai tas “kāds,” kurš pateica, ka laikrakstam vairs nav vajadzīga Latvijas viena no labākajām, ja ne pati labākā izmeklējošā žurnāliste, ir kāds no tiem politikāņiem, kuri patlaban cierē Saeimas virzienā. Taču aizdomas par to man ir un būs, jo vienīgais politikānis, kuram ir vajadzīgs cīnīties pret izmeklējošo žurnālistiku, ir politikānis, kuram ir kaut kas slēpjams. Un, ņemot vērā to, ka vairāki no patlaban Latvijā pieteiktajiem “premjerministra kandidātiem” ir ar visnotaļ garu asti jautājumos par korupciju vienā, otrā, trešā, ceturtajā, piektajā, sestajā, septītajā … nu, neturpināšu, bet tautsaimniecības jomā, šis jautājums ir pavisam, pavisam pamatots. Vēl jo vairāk ņemot vērā to, ka šī rokāde Dienā ir notikusi tikai divarpus mēnešus pirms gaidāmajām Saeimas vēlēšanām. Patlaban vēl Dienā nekādas milzīgas āža kājas neesmu redzējis, lai gan komentāru lappuse ir degradēta pavisam konkrēti. Izsmeļošu komentāru vietā tur tagad ir mazītiņi, mazītiņi rakstiņi, kurus par izsmeļošiem būtu grūti, ja ne pilnībā neiespējami uzskatīt. Piedevām šī situācija ir aplūkojama tandēmā ar Jāņa Maizīša noraidīšanu, ar Vinetas Muižnieces iebīdīšanu Satversmes tiesā, ar paniskajiem centieniem neitralizēt KNAB un it īpaši Jutu Strīķi, u.tml.
Otrkārt, man ir nudien jābrīnās par tiem profesionālajiem žurnālistiem, kuri Dienā turpinās strādāt arī pēc Baibas Rulles padzīšanas. Pirmkārt tas ir sakāms par Gunti Bojāru, kurš laikrakstā skaitās it kā visu lietu noteicējs. Ja Baibas padzīšana notika ar viņa svētību, tad ir pilnīgi skaidrs, ka nopietna žurnālistika nav Gunta Bojāra prioritāte. Ļoti ceru, ka Dienā ir pietiekami daudz žurnālistu ar pietiekami daudz principialitātes, lai reaģējot uz Baibas padzīšanu iesniegtu atlūgumu, kura pamatā ir protests. Tas, kas tur patlaban notiek, ir vienkārši murgs. Jā, Dienai vienmēr ir bijusi politiska nostāja, bet, kā to Politikā.lv ir atzīmējis Buholcs, tā vienmēr bija uz delnas redzama un, piedevām, argumentēti paskaidrota. Uz delnas redzama ir tā politiskā nostāja, kādu patlaban prezentē LNT un citi atsevišķi mediji, bet ar sakarīgiem argumentiem tai ir ļoti maz sakara. Par Dienu es sēroju un sērošu. Kad notika pirmā profesionālo žurnālistu padzīšana, es rakstīju, ka Diena joprojām ir mana avīze. Tagad man savas avīzes Latvijā vairs nav. Profesionālu iemeslu dēļ es laikrakstu turpināšu abonēt, bet tas arī būs viss. Manu kulinārijas sleju tur vairs pilnīgi noteikti nebūs.
Vai Latvijas politikāņiem tik tiešām tik ļoti ir bail par savu nākotni, ka viņiem ir jāneitralizē vai jānopērk pilnīgi visi mediji? Tas, kas patlaban notiek LNT, ir atbaidoši, un vēl jo vairāk ir jāuzdod jautājums, kāpēc procesa konferensjē joprojām strādā Latvijas radio. Kas vēl ir palicis no medijiem, kuri pilnīgi un argumentēti stāstīs par Latvijas politiskajiem procesiem un to nebeidzamajām negācijām? Arta Ģiga — turies!
Lasītājiem vēlu jauku vakaru. Dienas iznīcinātājiem — ne jauku vakaru, ne jaukas nākamās dienas, nedēļas un mēnešus.