Raksts

Par Krieviju — labas un ne tikpat labas ziņas


Datums:
18. maijs, 2010


Autori

Kārlis Streips


Labdien, lasītāji!Eiropas Cilvēka tiesību tiesas spriedums jautājumā par noziedznieka un slepkavas Vasīlija Kononova tiesāšanu Latvijā ir apsveicams vismaz divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, Latvijai Cilvēka tiesību tiesā nav īpaši veicies, gausums, kādā mūsu valstī notiek juridiskie procesi, ir ļāvis vienam apsūdzētajam un notiesātajam pēc nākamā sniegt sūdzību par pastāvošajiem apstākļiem.

Savukārt latviešu tautas vēsturiskajā traumā pamatotie aizliegumi dažādu sabiedrības grupu pārstāvjiem piedalīties politiskajā procesā arī nav bijuši atbilstīgi pēckara Eiropas cilvēka tiesību standartiem. Šoreiz tiesa ir spriedusi par labu Latvijai. Tas ir pozitīvi uztverams fakts arī tāpēc, ka atkal jau viena starptautiska organizācija ir skaidri pateikusi Krievijai, ka tās centieni pārrakstīt vēsturi sev par labu Rietumeiropā netiks ņemti vērā. Līdz kliņķim liekulīgā Krievija, protams, mēģina apgalvot, ka vēsturi pārraksta visi iespējamie, tikai ne krievi, bet nu vēl viena organizācija šai pārliecībai ir parādījusi, piedodiet, izstieptu rokas vidējo pirkstu, un pareizi, ka tā. Par padomju zaldātu barbarismu un zvērībām var pastāstīt ne jau tikai Mazo Batu ciema iedzīvotāji vien. Krievijai nāksies vien pazīst īkšķi. Uzvarētājus tiesā gan, ja uzvaras laikā viņi ir veikuši kara noziegumus vai noziegumus pret cilvēci. Šoreiz tas tā ir bijis, un paldies Eiropas tiesai, kas ar lielu balsu pārsvaru (pret Latviju balsoja francūzis, bulgāriete un moldāvs) tā to ir atzinusi.

Skumjāka ziņa, savukārt, saistās ar pēc pāris nedēļām Rīgā gaidāmo NATO Parlamentārās asamblejas pavasara sapulci. Viens no jautājumiem, kāds būs deputātu darba kārtībā, būs par to, vai ir pienācis laiks atcelt procedurālos ierobežojumus, kādi pret Krievijas dalību Parlamentārās asamblejas darbā tika ieviesti pēc tam, kad Krievija iebruka Gruzijā un okupēja daļu tās teritorijas. Šodien laikrakstā Diena par šo lietu Parlamentāras asamblejas dalībniece no Latvijas Vaira Paegle raksta lūk, ko: “Sankciju atcelšana tika rosināta uzreiz pēc ASV un Krievijas vienošanās par kodolieroču samazināšanu START līguma ietvaros. Tomēr, manuprāt, šis jautājums ir daudz plašāks – būtiski ir redzēt, vai Krievija pilda savu apņemšanos izvest karaspēku no Gruzijas teritorijas un kas notiks ar cilvēktiesību jautājumu Krievijā.” Piekrītu Vairai Paeglei, un varu piebilst, ka šis jautājums pārbaudīs NATO dalībvalstu daudz aprunāto bet pietiekami bieži ignorēto solidaritātes principu. Piemēram, Francija jau izsenis ir paziņojusi, ka NATO tai ir pie vienas vietas, ja ir iespēja krieviem tirgot lielus helikopteru bāzes kuģus. Vācijai NATO ir pie vienas vietas, ja gāzes prostitūta Gerhards Šrēders savu valsti var pārdot Gazpromam. Un tā tālāk. Ir nepārprotami skaidrs, ka Krievija ne vien netaisās pildīt savu “apņemšanos” par karaspēka izvešanu no Gruzijas, bet dara visu iespējamo, lai savu militāro klātbūtni abās “valstīs” Abhāzijā un Dienvidosetijā nostiprinātu un padarītu par pilnīgi pastāvīgu. Tas uz krievu energoresursu adatas uzsēdinātajai Eiropai ir ļoti nopietns pārbaudījums par to, vai tās paustie principi ir tikai uz papīra, vai arī tie kaut ko nozīmē īstajā dzīvē. Tas pats attiecas uz Krieviju un cilvēka tiesībām. Tādu Krievijā nav, vai vismaz īpaši daudz nav tiem, kuri uzdrīkstas iepīkstēties pret caru Vladimiru V, viņa lelli Dmitriju I un viņu abu svītu. Poļitskaja, Litvinenko, visa čečenu tauta … par kādām cilvēka tiesībām tur var būt runa? Arī šeit NATO varēs parādīt, vai demokrātijas un cilvēka tiesību principi, kurus alianse mēdz bazūnēt, ja runa ir, piemēram, par Afganistānu, tikpat ļoti attiecas arī uz tās “partnerattiecībām” ar vienpartijas diktatūru, kāda mūsdienās atkal ir Krievija.

Jauku visiem dienu! Un Vešņakovam — jauku arī Jums dienu, bet ha, ha, ha!

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!