Labrīt, lasītāji!Ļoti, ļoti laba vēsts. Augstākās tiesas Senāts ir pielicis punktu Jūrmalas domes "ņemšanas un uzmešanas" epopejai un noraidījis pēdējo sūdzību. Kādreizējais domes priekšsēdētājs Hlevickis nu ir zaudējis amatu un ir spiests sēdēt ķurķī, bet vēl lieliskāk ir tas, ka bēguļojušais automobīļu tirgotājs Milušs ir pazaudējis visu to miljonus vērto mantu, kuru viņš bija paguvis pārrakstīt uz sievas vārda. Šis pēdējais apstāklis ir sevišķi būtisks, jo šāda mantas pārrakstīšana mūsu valstī nebūt nav neierasta lieta tajos brīžos, kad par kāda censoņa darbiem un nedarbiem sāk pārāk lielu interesi izrādīt likuma aizsardzības iestādes. Lai trīc un dreb tie, kuri ir rīkojušies tāpat!
Savukārt, ja kretiniskam procesam Latvijā ir pielikts punkts, kaimiņvalstī kretiniskais process plešas plašumā. Nu gluži tāpat, kā tālajā 1940. gadā, kad “latvieši” aizbrauca uz Maskavu izlūgties Staļina svētību, lai viņi varētu “iestāties” PSRS, vakar turp devās pašpasludināto Dienvidosetijas un Abhāzijas “republiku” vadītāji, lai izlūgtos Staļina pēcteča svētību, lai viņi varētu iegūt Krievijas (un visticamāk tikai Krievijas) atzīšanu savam “valstiskumam.” Krievijas varas pārstāvji jau ir paguvuši pateikt, ka starptautiskajai sabiedrībai ar šo situāciju būs jāsamierinās. Diemžēl, diemžēl, stipri iespējams, ka tas tā arī būs, lai gan interesantā kārtā Vācijas kanclere ir paziņojusi, ka viņasprāt Krievijas prezidents tomēr šo atzīšanas soli nespers. Tā nav dāma, kura ir ieradusi runāt tukšu, un patiesībā jau ir arī tā, ka ar šādu soli Krievija radītu pati sev visnotaļ netīkamu precedentu. Tādā federālā valstī, kāda ir Krievija, rotaļāties ar teritoriāliem un pašnoteikšanās jautājumiem ir pat visnotaļ bīstami. Taču tas acīmredzot Krievijas “gudrās galvas” neuztrauc nemaz. Cita starpā Dienvidosetijas “prezidents” jau ir paguvis pateikt, ka viņš no Kremļa gribētu palīdzību arī “kadru politikas” risināšanā. Atkal gluži tāpat, kā kādreiz Latvijā, kur butaforijas vajadzībām priekšposteņos tika izlikti etniski latvieši (ja arī ne vienmēr tādi, kuri pavisam labi poņoja latviešu valodu), bet sekundārajos posteņos darbojās ielikteņi no Krievijas. Varbūt osetiešiem un abhāziem šāda savas tautas prostituēšana liekas tīkama. Nezinu. Taču situācija nav mainījusies. Krievijas Federācija patlaban okupē suverēnas kaimiņvalsts teritoriju. Rietumu pasaule cenšas risināt pastāvošas okupācijas situāciju Kiprā (labas cerības, ka ar laiku izdosies) un Palestīnā (diez vai izdosies). Nu būs jārisina arī trešā situācija. Vien Kipras daļu okupē NATO dalībvalsts Turcija. Palestīnā darbojas Rietumiem cieši piesaistītā Israēla (kura turklāt neatzīst, ka situāciju Palestīnā var saukt par okupāciju). Gruzijā, lai Dievs to sarga, rīkojas valsts, kura nu ir pierādījusi skaidrāk par skaidru, ka visa pārējā pasaule tai ir pie vienas pretīgas pakaļas.
Jauku visiem dienu!