Labrīt, lasītāji!Arī es esmu to starpā, kuri šajās dienās ir parakstījuši petīciju, kurā ir pieprasīta Jāņa Maizīša atkārtota izvirzīšana ģenerālprokurora amatam, kā arī atklāts balsojums Saeimā reiz tas ir izdarīts. Man rakstot, parakstījušies jau ir 3062 cilvēki.
Protams, petīcijai droši vien nekādas milzīgi lielas jēgas nebūs. Mums patlaban ir Saeima, kurā liela daļa deputātu ir tik ērti iekārtojušies savos sabiedrības apmaksātajos klubkrēslos, ka daudz vairāk par īkšķa zīšanu un pakaļas kasīšanu tie vairs neprot. Sak’, politiskā konjunktūra patlaban ir tāda, ka jābalso jā? Par ko mēs vispār balsojam? A, par ģenerālprokuroru? Un kā man būtu jābalso? Pret? OK. Paldies, ka pateici priekšā. Gaidīt, ka šī varza sadūšosies un par Maizīti balsos vēlreiz un atklāti — nu, diez ko nespīd. Politikāņu skaidrojums par to, kāpēc šādos gadījumos ir jābalso slepeni, ir tāds, ka tādā gadījumā katrs atsevišķais politikānis var balsot pēc “sirdsapziņas.” Protams, pagājušā ceturtdienā notikušais apliecina, ka šis arguments ir, maigi sakot, ārprātīgi liekulīgs. Jo no visiem tiem 47 deputātiem, kuri “sirdsapziņas” dzīti balsoja pret Maizīti, tos, kuri ir paskaidrojuši, kāpēc viņi tā darīja, joprojām var saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem. Atradusies “sirdsapziņa.”
Ja kādam no tiem deputātiem, kuri balsoja pret un pēc tam melīgi apgalvoja, ka ir balsojuši par, patiešām būtu kaut kripatiņas sirdsapziņas, tad šobrīd attiecīgais deputāts izdarītu trīs lietas. Punkts viens: Atzītos, ka balsoja pret, kā arī, ka pēc tam pirmās klases skolēna līmenī meloja (“es nē, laikam cepumu apēda brālītis”). Punkts divi: Paskaidrotu, kāpēc “sirdsapziņa” tomēr lika balsot pret. Punkts trīs: Noliktu mandātu, lai nāk Saeimā nākamais no attiecīgā saraksta, kurš atlikušos piecus mēnešus pirms nākamajām Saeimas vēlēšanām diez vai īpaši lielus podus gāzt pagūtu. Turklāt diez vai būtu pat minimāli tikpat politkorumpēts nekā tās mēbeles, kuras Jēkaba ielā mētājas jau gadiem ilgi. Jā. Saprotu, ka tas ir lidojums fantāzijas Visumā, diez vai kādam no tiem kretīniem, kuri šajā jautājumā ir melojuši, vairs vispār pietiek sirdsapziņas, lai saprastu, ka tā nevajadzēja. Protams, ja pirms tam ņemti kukuļi un atkārtoti balsots tā, lai apmierinātu naudas devēju un sponsoru, nevis tautas intereses, piemēram, jautājumā par valsts drošības sistēmu, tad vēl viens kretīnisks balsojums droši vien naktī nevienam miegu nelaupa. Taču cerība, kā vienmēr, mirst pēdējā.
Petīciju varat atrast un parakstīt šeit: http://www.ipetitions.com/petition/partiesiskuvalsti.
Jauku visiem dienu. Izņemot tiem deputātiem, kuri ir kretīniski meļi. Jūs zināt, kuri esat. Ejiet dillēs! Lai neteiktu skarbāk.