Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai
| Deputāts R.Vējonis 31.priekšlikums Papildināt likumprojekta 5. pantu ar trešo punktu šādā redakcijā: 3) Nodrošina arhitektoniskās kvalitātes principa ievērošanu, republikas pilsētās izveidojot pilsētas arhitekta dienestu Konceptuāli atbalstīts, iespējams, jāveido konsultatīvā padome 3-5 cilvēku sastāvā. LLPS pārstāvis M.Kučinskis informē, ka lielās pilsētas varētu piedāvāt citu redakciju |
PROVIDUS iesaka skatīties uz korupcijas risku samazinošiem apstākļiem trijos aspektos:
1) Arhitektu izvēles un darbības uzraudzības process;
Ir svarīgi nodrošināt, ka arhitektu izvēles process nebūtu pakļauts politiskajam spiedienam vai birokrātiskai mašinērijai. Šeit korupcijas risku ir iespējams samazināt, ja arhitektu (vai vairākus) izvēlās un iesaka kāda neitrāla organizācija, piemēram, arhitektu savienība, kura pieņem atzinumu, kas ir saistošs pašvaldības atbildīgām institūcijām.
Arhitekta izvēlē ir svarīgi nodrošināt, ka arhitekts atbilst likumā noteiktiem kritērijiem, starp kuriem ir jābūt gan kvalitātes kritērijiem, gan labas reputācijas kritērijiem.
Tāpat ir svarīgi stiprināt Arhitektu savienības tiesības izvērtēt šāda arhitekta darbību, tai skaitā tiesības atņemt arhitekta praksi atļaujošo dokumentu (licenci vai sertifikātu).
2) Nosakot skaidrus spēles noteikumus tieši attiecībā uz būvniecības procesu
Lai mazinātu jebkādus riskus, kas saistās ar grūti novērtējumu apgalvojumu izvērtēšanu, PROVIDUS uzskata, ka apbūves noteikumos iespēju robežās būtu jānosaka gan precīzas lietas (krāsas, stāvu skaits, materiāli, jumta slīpums utml), gan arī vispārīgākas lietas – kā nozīmīgi skati, iekļaušanās vidē utml. Lai izvērtētu atbilstību ne tik konkrētajām lietām, bet arī spēkā esošiem normatīviem aktiem.
3) Arhitektu biroja darbības process
Arhitektu biroja sastāvam, tiesībām un kompetencei ir jābūt skaidri atrunātai likumā. Lai neveidotos situācija, kad jautājumu izlemšana par svarīgiem jautājumiem var tikt nodota dažādām institūcijām, vairākām pat vienlaicīgi. Tādejādi radot potenciālus draudus korupcijai un/vai klientelismam.
PROVIDUS uzskata, ka arhitektu birojam ir jābūt koleģiālai institūcijai, kur daļa no lemjošā sastāva ir pamatsastāvs, un daļa – pieaicinātie arī īpašo jomu eksperti, kas tiek uzaicināti pēc vajadzības un gadījumos, kad tas ir nepieciešams.
Normatīvajos aktos skaidri jānosaka gadījumi, kad Arhitektu birojs pieņem lēmumus, lai radītu skaidrus spēles noteikumus potenciāliem būvētājiem, kā arī definētu arhitektu biroja lomu un kompetenci, nošķirot tos no citām būvniecības procesā iesaistītām institūcijām un/vai amatpersonām.
Arhitektu biroja lēmumi ir starplēmumi, bet saistoši atbilstošās pašvaldības būvvaldei vai institūcijai, kas pieņem gala lēmumu būvniecības procesā iestādē. Pie kam šie lēmumi tiek pieņemti pirms būvatļaujas saņemšanas un saņemt šādu atzinumu ir pašvaldības, nevis ieceres iesniedzēja pienākums.
Papildus riski:
- nedrīkst pārlieku birokratizēt būvniecības procesu;
- pastāv bažas, ka arhitektu biroja izveide var radīt termiņa pagarinājumu gala lēmuma – būvatļaujas – pieņemšanas procesā, kas tādejādi kavēs būvniecības ieceres izskatīšanas procesu;
- pastāv risks par finansiālo slogu pašvaldībām.
Sagatavoja Agnese Lešinska
Atzinums sagatavots projekta “Latvijas nevalstisko organizāciju kapacitātes stiprināšana interešu aizstāvības aktivitātēm” ietvaros.
Šis atzinums ir veidots ar Eiropas Savienības Eiropas Sociālā fonda finansiālu atbalstu. Par atzinuma saturu atbild biedrība “Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS”.
92,07% no Projekta finansē Eiropas Savienība ar Eiropas Sociālā fonda starpniecību. Apakšaktivitāti administrē Valsts kanceleja sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fondu.
