Raksts

Par komponistiem, Saeimas deputātiem un kopējo atbildību par notiekošo


Datums:
19. augusts, 2008


Autori

Kārlis Streips


Labrīt, lasītāji!Šodien laikrakstā Latvijas Avīze ir garumplaša intervija ar komponistu, klavieru maestro, pasākumu sponsoru un Saeimas deputātu Raimondu Paulu. Intervija ir par daudzām un dažādām tēmām, bet to caurvij viena doma, proti -- deputātam Paulam deputātēšana būtība ir apnikusi. Piemērs: "Es politikā vairs negribu darboties un nekad arī tur dziļi neesmu bijis iekšā, un tāpēc man reizēm nemaz negribas par to runāt. It sevišķi pēc tam, kad uz vienu viedokli redzu vienmēr atrodamies desmit citus, kareivīgi apstrīdošus, šķērsām un pretī runājošus. Pauls teica, ka referendumu nevajag un Satversmi nevajadzētu aiztikt. Pauls, izrādās, nav drīkstējis tā teikt un droši vien pat tā domāt ne. No visa šitā jāiet ārā. Man pietiek. Kamēr pirksti vēl kustas, tikmēr jāmanās prom." Un: "Priekš kam man iet un klausīties to, ko ar Imantu Kalniņu, ārā no Saeimas nākdami, dzirdējām! Tur nu mums veltīja visu, ar ko vien var nosvētīt – histērijā, ar un bez apdoma." Un vēl: "Man ir pašam par sevi vismaz tik daudz pārliecības, ka neesmu izdarījis neko tādu, par ko būtu jākaunas, kamdēļ citi būtu cietuši."

Šajā tekstā kopā savijas viss tas, kas ir pretīgs par valdošo bandu, kura ir uzsēdusies Latvijai uz kakla. Pārliecība, ka nekas slikts nav noticis. Pārliecība, ka pret neviens nedrīkst runāt. Un pats galvenais, pārliecība, ka ne par ko nav jāuzņemas atbildība.

Uzreiz gribu bilst, ka man pret komponistu, klavieru maestro un pasākumu sponsoru Raimondu Paulu ir vislielākā cieņa, un tā nekad nekur nepazudīs. Manuprāt, nekad un nekur nav sacerēta skaistāka dziesma par “Mēmo dziesmu,” it īpaši Zigfrīda Muktupāvela izpildījumā.

Taču man pret Saeimas deputātu Raimondu Paulu ir vislielākā necieņa, un arī tā nekad nekur nepazudīs. Ir darīts tas, par ko vajadzētu kaunēties. Ir balsots i par muļķīgiem, i par gluži bīstamiem lēmumiem. Balsojumu izdrukas man nav, bet maz ticams, ka deputāts Pauls nepiedalījās nevienā no sekojošajiem balsojumiem: homofobiska Satversmes grozīšana, nodokļu nemaksātāja iebīdīšana Valsts prezidenta amatā, politizēta KNAB direktora atbrīvošana no amata, valsts drošības likumu grozīšana tā, lai politikāņu pakalpiņi varētu piekļūt valsts noslēpumam, naudas atmazgāšanas legalizēšana … lasītāji, paši varat turpināt šo sarakstu. Un atbildība par šiem lēmumiem tomēr gulstas uz visu deputātu pleciem, ne tikai uz dažiem.

Turklāt tas, ka cilvēks ir sakomponējis “Mēmo dziesmu” — tam nav nekāda sakara ar šiem balsojumiem un ar patvaļu un augstprātību, kāda ar tiem saistās. Pārliecība, ka kultūras ļaudis politikā kaut kā ir speciāli un izredzēti, ignorē seno politisko aforismu — “Ja nevari izturēt karstumu, vācies prom no virtuves.” Pauls un Kalniņš izpelnījās precīzi to pašu, ko Šmits, Jaundžeikars un visas pārējās “gudrās galvas” no valdošās kliķes. Precīzi to pašu.

Savukārt, ja komponists un deputāts stāstīja taisnību, apgalvojot, ka “es politikā vairs negribu darboties un nekad arī tur dziļi neesmu bijis iekšā,” tad ir jāsaka divas lietas. Pirmkārt, Saeimas deputāta darbs, lai ar ko par to nedomātu valdošās bandas režisori, nav tāds, kuru vajadzētu uzskatīt par haltūru. Deputātiem vajadzētu būt “tur dziļi iekšā,” lai kaut vai varbūt nonāktu pie sapratnes, par ko tad īsti viņi balso. Visu cieņu, piemēram, svarcēlājam Ščerbatiham, un ļoti ceru, ka šonedēļ viņš tiks pie zelta medaļas, bet … Un tas pats attiecas arī uz deputātu Paulu. Ja tik tiešām ir apriebies, tad ir tūdaliņ iespēja nolikt mandātu un ļaut nākt vietā kādam, kuram tas nav apriebies. Protams, tas būs kāds no “Tautas” partijas, kurai tauta interesē tikai tādā ziņā, ka tā reizi četros gados var samest naudiņu un nobalsot, bet tomēr.

Jauku visiem dienu!

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!