Raksts

Par komponista pārdomām


Datums:
01. jūlijs, 2010


Autori

Kārlis Streips


Labrīt, lasītāji!Šodien portālā Ir.lv ir atrodama intervija ar komponistu un Saeimas deputātu Imantu Kalniņu, kurā ir paustas pāris domas, kuras ir pārdomu vērtas un, diemžēl, ne īpaši pozitīvā nozīmē. Sāksim ar šādu atzinumu:

“Mūsu valsts likumu sistēma joprojām pietiekoši lielā mērā ir nesakārtota. Ja man jāatbild, kas būs tālāk, man ir cerība. Lai gan likumdošanas sakārtošana ir bezgalīgs process, ne pārāk tālā nākotnē Latvijā tā tiks novesta līdz stadijai, kuru var uzskatīt par daudzmaz kvalitatīvu.”

Tā nu gan ir visnotaļ savdabīga atzīšanās no cilvēka, kurš ir bijis deputāts visos Saeimas sasaukumos, izņemot 6. Saeimu, piedevām lielākoties valdības koalīcijas pozīcijās. Protams, deputātam ir liela taisnība. Valsts prezidenta šomēnes pieņemtais lēmums, trīs liela apmēra likumus nosūtīt atpakaļ uz Saeimu, uz to norāda pietiekami skaidri, nemaz nerunājot par manis viņdien blogā minēto Valsts prezidenta likumdošanas konsultantes teikto, ka pietiekami bieži problēmas rada tas, ka trešajā lasījumā “gudrās galvas” zaudē veselo saprātu un tekstā iebalso visvisādas, nereti savstarpēji konfliktējošas normas. Taču kas par to ir atbildīgs? Taču tā pati Saeima un tās deputāti. Taču tās pašas valdības, kuras šajā laikā ir tikušas pie teikšanas. Neaizmirsīsim ne mirkli, ka Pasaules bankas teiktais par “valsts sagrābšanu” nāca vēl krietni pirms jaunāko laiku “gāzi grīdā” filozofijas ar visu no tā izrietošo. Ja valsts likumdošanas process ir nesakārtots, tad kādam, kas Saeimā ir bijis kopš Jēzus bija pusaudzis, par to tomēr būtu jākaunas. Vēl jo vairāk, ja viņš joprojām ir viens no tām aunpierēm, kuras nu nekādi nevar saprast, kāpēc likums liedz darbā ņemt savus radiniekus. Nu, negribas domāt, ka Imants Kalniņš nudien ir, aizņemoties vārdu no klasiķa Radio un televīzijas padomē, “aprobežots.” Drīzāk viņš pavisam labi zina, kāpēc likumdošanas process nav sakārtots, kāpēc atsevišķi deputāti nepotisma jomā joprojām likuma virzienā var rādīt izstieptu rokas vidējo pirkstu u.tml.

Nākamais jautājums un atbilde:

Ko jūs kampaņā teiksiet cilvēkiem, kuri prasīs: Imant, ko jūs esat izdarījis 20 gados Saeimā?
Uzdot vienam parlamenta loceklim tādu jautājumu ir jocīgi, jo neviens nevar pateikt konkrēti, ko viņš izdarījis. Tad man būtu jāpaņem stenogrammas, darba kārtības, visi likumi jāizskata cauri. Tad es varētu uzrakstīt milzīgu sarakstu, ko es šeit esmu izdarījis. Es atvainojos, man šķiet ļoti amatieriski tā jautāt.

Atļaušos atkal nepiekrist. Pirmkārt, materiāla autore Sanita Jemberga nekāda amatiere nav. Otrkārt, “neviens nevar pateikt konkrēti, ko viņš izdarījis”??! Amnēzija valsts vadošai amatpersonai nudien nav piemērota, vēl vairāk, ja intervijā ir arī šāda domu apmaiņa:

Vai prezidents labi tiek galā ar saviem pienākumiem?
Vai man ir jāatbild?

Jā.
Valsts nav sabrukusi, tā es varētu atbildēt.

Nu, paldies par to pašu, bet, ja ir prieks par to, ka valsts nav sabrukusi, tad ir jājautā, kāpēc valsts ir nonākusi stāvoklī, kurā tā, iespējams, varētu sabrukt. Un tur nu reiz atkal jau ir jāraugās to ļautiņu virzienā, kuri mūsu valstī politiku ir bīdījuši kopš pašiem pirmsākumiem. Kalniņa kungs, tas attiektos arī uz Jums.

Un tad vēl lūk, kas, runājot par pērnajiem protestiem pie Saeimas un deputāta Kalniņa pietiekami skarbo reakciju: “Cilvēkiem vajadzētu teikt – tagad, mīļie, mēs visi iesim uz vēlēšanām, un saskaņā ar Latvijas konstitūciju ievēlēsiet cilvēkus, kas četrus gadus būs jūsu parlaments, un izturieties atbildīgi pret šo uzdevumu. Ziniet, ka četrus gadus tas būs tieši tāds, kādu jūs ievēlēsiet, un jums nebūs iespēju to revidēt jebkurā brīdī, kad tas jums ienāks prātā vai kāds uz to pamudinās. Tā es teiktu cilvēkiem.” Un, ja kādam tas nepatīk un tas tomēr vēlas to “revidēt”? “No pilsonības vienmēr var atteikties.”

Piedodiet, bet tā jau ir bezkaunība. Saprotu, ka atsevišķi deputāti ir nolēmuši, ka viņiem ir tiesības uz “vaukšķiem” raudzīties no augšas. Konkrētā nozīmē tas ir bijis raksturīgi tām divām “gudrajām galvām,” kuras brīvajā laikā no parlamentāriem pienākumiem nodarbojas ar komponēšanu un muzicēšanu. Taču no pilsonības neviens no tiem, kuriem viss tas, kas ir noticis it īpaši šī pēdējā Saeimas sasaukuma laikā, tomēr nav bijis pieņemams, netaisās atteikties. Un, ja pēc 10. Saeimas vēlēšanām process turpināsies tāpat, kā līdz šim, tad vismaz es varu apsolīt, ka es turpināšu to “revidēt” pilnīgi neatkarīgi no tā, vai tā tiek aizskartas acīmredzot ļoti smalkjūtīgas sirds stīgas.

Jauku visiem dienu!

NB — Uz kādu laiciņu pēdējais bloga ieraksts. Rīt došos ciemos pie māsām. Tāpēc — jauku visiem ne tikai šo dienu, bet jaukas visiem nākamās divas nedēļas!

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!