Raksts

Par ko balsot eiroskeptiķiem?


Datums:
07. maija, 2002


Autori

Zanda Raiskuma


Foto: E. Rudzītis

Kādu alternatīvu valsts attīstībai varētu piedāvāt Latvijas eiroskeptiķu partija? Diemžēl, pozitīvu ideju un stratēģiju attīstība šajā jautājumā vispār nenotiek, lai gan lielais eiroskeptiķu skaits norāda uz šādu nepieciešamību.

8. Saeimas vēlēšanas būs pirmās, kad partiju nostāja un paveiktais Latvijas integrācijā Eiropas Savienībā (ES) varētu izšķirt vēlētāju izvēli. Tomēr nevis partiju izvēli, bet gan – iet vai neiet uz vēlēšanām. Vairāk kā pusei balsstiesīgo, tā saucamo eiroskeptiķu, nav partijas, par ko balsot – viņu viedoklis nav pārstāvēts politisko partiju konkurencē. Kāpēc tā noticis un kādu alternatīvu varētu piedāvāt eiroskeptiķu partija?

Sabiedrībā – šķelšanās, partijās – vienprātība

Analizējot pārstāvniecības modeļus post-komunistiskajās partiju sistēmās, var secināt, ka jautājumā par iestāšanos ES Latvijā pastāv tā sauktā mērenās aizbildniecības pārstāvniecība. Praktiski tas nozīmē, ka sabiedrībā ir krasa viedokļu polarizācija, kurai varētu būt nozīmīga ietekme uz partiju konkurenci, tomēr partijas ieņem mērenākas pozīcijas, salīdzinot ar izteikto vēlētāju viedokļu šķelšanos ES jautājumā. Saeimā pārstāvētās partijas, kā arī nesen nodibinātās partijas Jaunais Laiks un Sociāldemokrātu savienība atbilstoši to programmām ir par Latvijas dalību ES. Tā rezultātā vēlētāju intereses tiek pārstāvētas relatīvi, nevis tieši, kā tas ir polarizētās pārstāvniecības modelī.

Šo pārstāvniecības asimetriju un eiroskeptiķu partijas neesamību varētu skaidrot, pirmkārt, ar to, ka ES nav būtisks jautājums partiju saiknēs ar savu elektorātu, kas lielā mērā ir savstarpējās dezinformācijas un pieaugošā eiroskeptiķu skaita iemesls. Diemžēl, partijas šķeļas un veidojas, balstoties uz varas iegūšanas argumentiem bez metodoloģiski izstrādātiem mērķiem.

Otrkārt, eiroskeptiķi, eirooptimisti un neizlēmīgie ir izkaisīti pa dažādu partiju elektorātiem, kas apgrūtina viņu vēlmju un rūpju tiešu pārstāvniecību. Latvijai kā pārejas tipa demokrātijai ir raksturīga nekvalitatīva demokrātisko interešu apkopošana un starpniecība.

Potenciālās eiroskeptiķu partijas alternatīva

Manuprāt (piekrītot Robertam Dālam), demokrātijas esence ir pretēju viedokļu saduršanās, kam ir jāatspoguļojas visbūtiskākajā saiknē starp varu un sabiedrību – politisko partiju konkurencē. Līdz ar to, ka Latvijā nav eiroskeptiķu partijas ne elites, ne masu līmenī nav attīstījusies konstruktīva eiroskepticisma platforma, kas ir pilnīgi absurdi situācijā, kad puse sabiedrības ir pret iestāšanos ES un patiesībā nezina, ko gribētu tā vietā.

Protams, šāds konstatējums liek jautāt – kādu tad alternatīvu šī eiroskeptiķu partija varētu piedāvāt? Šis jautājums ir pats būtiskākais, domājot par eiroskepticismu kā intelektuālu un politisku platformu. Diemžēl, pat akadēmiskajās aprindās cilvēki ir spējīgi aizdomāties tikai līdz tādām triviālām alternatīvām kā iestāšanās NVS vai neizbēgama palikšana starptautiskajā izolācijā bez investīcijām, drošības un jebkādām nākotnes izredzēm. Es negrasos sīki izklāstīt potenciālo alternatīvu, bet gan norādīt virzienu, kuru vēl līdz šim neviens politisks spēks nav atbalstījis.

Jautājums par alternatīvu ES, pirmkārt, ir nevis jautājums par ārpolitikas virzienu (Rietumi – Austrumi – neitralitāte), bet gan par to, kāda Latvija iestāsies vai neiestāsies ES. Jāatceras, ka ES joprojām lielā mērā ir ekonomiska organizācija, un tieši ES ekonomiskie efekti ir visbūtiskākie. Šobrīd Latvijas galvenā motivācija iestāties ES ir cerība, ka, atceļot finansu un kapitāla plūsmas barjeras, tiks veicināta vispārēja labklājība. Tas nozīmē vien to, ka Latvijai kā jaunajai dalībvalstij sīvajā cīņā par investīcijām ES iekšienē nāksies liberalizēt savu ekonomiku, tāpat kā Induļa Balmaka (Diena, 18.04.2002) pieminētajām trešās pasaules valstīm, kuru IKP pieaugums diemžēl neatspoguļojas sabiedrības labklājības līmenī. Dalības vispārīgā cena – atkarība no ES regulatīvajiem mehānismiem, strukturālajiem fondiem un pašā ES briestošās institucionālās stagnācijas, kā arī sabiedrības atsvešināšanās un stratifikācija, neatsver paredzētos ieguvumus. Alternatīva ES ir jāmeklē koordinētā ražošanas režīmā un dinamiskā attīstības valsts modelī, lai varētu novērst globalizācijas negatīvos ekonomiskos un sociālos blakusefektus, nevis pakļautos tiem ES integrācijas vārdā. Nepiekrītot mītam par valsts lomas mazināšanos, Latvijas politekonomijai ir jābūt daudz vairāk vērstai uz nacionālā kapitāla un kapacitātes palielināšanu. Ir pietiekami daudz politekonomijas teoriju, un arī praktisku piemēru no citu valstu pieredzes (koordinēto ekonomiku modeļi Skandināvijas valstīs, Vācijā, Itālijā, Īrijā), no kuriem veiksmīgākos aspektus atbilstoši speciālisti varētu piemērot Latvijai ārpus ES.

Paškritikas nolūkā jāatzīmē, ka neizbēgami šādai nostājai tiktu “piekabināts” populisms vai ksenofobisks nacionālisms. Tāpēc svarīga ir metodoloģiski izstrādāta alternatīva ES, kas pārvērstu eiroskeptiķu neziņu pārliecībā un reālā darbībā. Katrā ziņā šis piedāvājums būtu saturīgāks par Zigurda Celma dažādos žurnālos publicēto aicinājumu (acīmredzot, politiskā reklāma) pirms vēlēšanām padomāt par to, kura partija aizvāks no parkiem suņu ekskrementus un pārvedīs tantiņas pāri ielām.

Ko gaidīt no vēlēšanu rezultātiem?

Vienīgais reālais mehānisms, ar ko pilsoņi var nomainīt pie varas esošos spēkus un valsts politikas kursu, ir dalība vēlēšanās. Tomēr šī brīža situācijā eiroskeptiķi šajā demokrātiskās politikas procesā piedalīties nevar. Masveida nepiedalīšanās vēlēšanās var sekmēt ne tikai lielu sabiedrības daļas izstumšanu no politiskā procesa, bet arī apdraudēt demokrātijas stabilitāti. Tādējādi 8. Saeimas vēlēšanu iznākums var sagādāt šokējošu pārsteigumu līdzšinējām varas partijām. Turklāt, eirooptimistu mieru netraucē arī pazīmes par atbalsta veidošanos radikālām pretošanās grupām pret iestāšanos ES, jo tādu grupu kā, piemēram, Klubs 415 spēju ietekmēt sabiedrību mazina resursu trūkums un atsvešinātība no aktīvā politikas procesa. Tāpat arī oficiālajos ES informācijas birojos un mājas lapās praktiski nav informācijas par eiroskepticismu, tāpēc nerodas pamats apšaubīt ES kā vienīgo alternatīvu Latvijas nākotnei. Vēlēšanas tuvojas, bet šķiet, ka neviena partija tā arī nedomā pārstāvēt jaunās sabiedrības šķirtnes, sauksim to par ES šķirtni, elektorātu, bet pēc iestāšanās ES no eiroskeptiķu partijas funkcionālas jēgas vairs nebūs.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!