Raksts

PAR KNAB direktora “meklēšanu” — jautājumu vairāk nekā atbilžu


Datums:
28. janvāris, 2009


Autori

Kārlis Streips


Labrīt, lasītāji!Pa starpu bezgalīgajai jezgai ap Saeimas atlaišanu vai neatlaišanu, Godmaņa aiziešanu vai neaiziešanu, prezidenta ultimātu vai neultimātu, Satversmes grozīšanu vai negrozīšanu, šis tas tomēr notiek. Tā, piemēram, valdošā "elite" beidzot ir nonākusi pie pēdējiem diviem kandidātiem Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja amatam. Viņi saucas Artūrs Zvejsalnieks un Normunds Vilnītis, pirmais ir 29 gadus vecs advokāts, savukārt otrs studē jurisprudenci Maskavā un, tā Dienā atzīst kolēģe Baiba Rulle, ir publiski pateicis, ka "austrumu tiesību tradīcijas" Latvijai esot tuvākas par "rietumu skolu."

Ministru prezidents ir paziņojis, ka nu ir pienācis laiks šo divu kungu publiskajai izvētīšanai (“Lai pierāda sevi, tagad viņiem jāiztur krustugunis.”) Jau zināms, ka A. Zvejsalnieks kādreiz bijis daudzmaz periferāli iesaistīts tā dēvētajā “Rēzeknes burtnīciņu” skandālā. Redzēsim, kas cits tagad uzpeldēs, jo, lai man piedod Zvejsalnieka un Vilnīša kungi, viņus ir izvirzījusi politiska sistēma, kura joprojām daudzviet nav atteikusies no mākoņu klasiķa veidotā jēdziena par lielāko kretinu. Iespējams, abi kungi ir lieliski kandidāti amatam, bet mūsējā nav valsts un KNAB direktora “meklēšanas ” process nav bijis tāds, kas viestu pārliecību par meklētāju godaprātu.

Tieši pretēji. Jo pretendentu sarakstā nav Jutas Strīķes. Nedrīkstam ne mirkli aizmirst, ka vienīgais iemesls, kāpēc J. Strīķe automātiski nekļuva par amata favorīti ir tas, ka Godmanis vienpersoniski — uzsveru, vienpersoniski nolēma, ka KNAB darbinieki uz direktora amatu nedrīkst pretendēt. Šī mūsu ministru prezidenta indeve, uzskatīt, ka viņš vienīgais zina, kas un kā, ir pietiekami pretīga daudzos gadījumos, tajā skaitā arī šoreiz. Skaidrojot savu attieksmi, premjers ir pateicis, ka J. Strīķe ir piemērota pašreizējam amatam, ar kuru viņa tiekot galā pat ļoti labi. Protams, buldozera izglābtais politikāņu vecbiedrs lieliski zina, ka šis amats un J. Strīķes spēja ar to tikt galā ļoti labi vai ļoti slikti būs vistiešākā veidā saistīta ar nākamo KNAB direktoru. Ja KNAB galvgalī būs cilvēks, kurš uzskata, ka pie zivs galvas nevajag ķerties, tad zivs galva varēs turpināt dzīvot savu smirdīgi korumpēto dzīvi. Cita starpā, Godmaņa pārstāvētā politikāņu kliķe varēs cerēt uz maigāku attieksmi pret pārtērēšanos pirms 2006. gada Saeimas vēlēšanām. Protams, un Dievs pasargi, es nesaku, ka A. Zvejsalnieks un N. Vilnītis ir gatavi kļūt par politikāņu ielikteņiem, nedz arī, ka viņi paši to vēlas. Taču valdošās bandas attieksme pret KNAB tomēr ir bijusi pietiekami … kā atrast pareizo vārdu un neiebraukt rupjībās? — nu, tāda, kas par labiem nodomiem tomēr nespēj liecināt ne brīdi.

Nu abus kungus vērtēs Nacionālā Drošības padome, arī tas ir process, kurš dzima starp divām godmaniskām austiņām un īpaši sajēdzīgs nav, it īpaši tāpēc, ka NDP runātais ir valsts noslēpums (lūk, Godmaņa apzvērētā “atklātība”), kā arī tāpēc, ka tā sastāvā ir pietiekami daudz politikāņu, kuri ir kā reklāma visam tam, kas patlaban valsts politiskajā kārtībā ir pretīgi. Pēc tam valdība kādu izvirzīs apspriešanai Saeimā. Nebūs valdošās “elites” deputāti aizspērušies komandējumā, vairākumu droši vien varēs nodrošināt. Bet pirms tam man tomēr gribas dzirdēt divas lietas. No A. Zvejsalnieka un N. Vilnīša ļoti konkrētu paziņojumu par savu attieksmi pret KNAB un tā darbu. Un no valdošās “elites” pārstāvjiem atzinumu, ka cīņa pret korupciju mūsu valstī tomēr ir būtiski svarīga lieta arī tad, ja tā notiek, citējot kādreizējo ASV vēstnieci, “mākoņos un pie jūras.” Uz pirmo var cerēt, uz pēdējo, Dievam žēl, ne. Taču tās ir lietas, par kurām jādomā brīdī, kad KNAB direktora meklēšanas maratons tuvojas beigām.

Jauku visiem dienu!

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!