Raksts

Par jauno virszemes/digitālo TV


Datums:
03. decembris, 2009


Autori

Linda Curika


Šajās brīvdienās biju tādā Latvijas nostūrī, uz kurieni ar sabiedrisko transportu var aizbraukt trešdienā, bet atpakaļ – nākamās nedēļas ceturtdienā. Turpceļā braucām garām tur esošajai padomju laikā celto māju postažai, un fonā man bija jāklausās par to, cik agrāk (skaidrs, ka Padomju laikos) tur bija sakārtots, par to, ka tur, kur tagad gruveši, agrāk bija veikals, bet skola, kas agrāk bija rajona labākā vidusskola, tagad ir vāja pamatskola, kur 3.un 4.klases skolēni mācās kopā. Īsāk runājot, viss esot nozagts. Gribējās mesties aizstāvēt ideju par tirgus ekonomiku un neatkarību, bet palika kautkā kauns un nolēmu klusēt.

Mājās tur var skatīties Baltkrievijas TV un Krievijas TV kanālus, Latvijas TV kanālu vietā var redzēt čerkstošu bildi. Tādos brīžos nākas atcerēties agrāk tik bieži piesaukto ideju par divām sabiedrībām, kas dzīvo Latvijā – krieviem un latviešiem. Tagad tomēr it kā būsim vienojušies, ka sabiedrība mums ir viena un visi kopā esam nevis latvieši un krievi, bet Latvijas tauta. Bet es viņus vēl joprojām redzu – tos, kuri ir mēs, bet it kā dzīvo citā pusē. Piemēram, kā Jūs domājiet, par kādu politiku ir informēti cilvēki, kas skatās Baltkrievijas TV? Labi, ka vēl strādā vecā labā „kaimiņš bija pilsētā, dzirdēja to un šito“ sistēma. Diemžēl esošajā ekonomikas situācijā tā gan nozīmē, ka no pilsētas nes jaunas ziņas par slēgtiem uzņēmumiem, nocirptām pensijām un korupmētām domes darbībām. Avīzes tur nepasūta, ja nu vienīgi rajona apkārtrakstu, kas raksta par lokālām problēmām. Nav jau viegli atrast lieku pussimtu, lai veiktu laikraksta pasūtījumu. Un fakts paliek fakts – tur labāk dzīvo tie, kuriem ir Krievijas virsnieku pensijas.

TV vēl joprojām ne tikai Latvijā, bet arī citur ir galvenais informācijas iegūšanas veids, un digitālie mediji ieņem otro vietu. Tad nu beidzot būtu jāpriecājas, jo līdz ar digitālās TV ieviešanu šajās mājās varētu ienākt informācija par to, ka Valsts Prezidents nav Medvedevs.

Mani fascinē tagadējie strīdi par apraides maksu starp [uz bankrota robežas stāvošo] Lattelekom un [tik ļoti nabadzīgajām] komerctelevīzijām. Iepriekš ministrijas un aģentūras parādīja labo toni, kā izspiest finansējumu. Tātad, ja tiek samazināts finansējums, lai pierādītu savu milzīgo vērtību, jālikvidē tās funkcijas, kuras sabiedrībai vajadzīgas visvairāk. Tā parādot, ka viņi ir vitāli nepieciešami. LTV gan šādi vienreiz aplauzās – lai parādītu, cik ļoti viņiem sāp finansējuma samazinājums, nolēma samazināt nevis kur citur, bet tur, kur tas varēja radīt sabiedrības protestu – pārtraucot filmēt Neprāta cenu. Seriāls veiksmīgi pārvācās uz komerctelevīziju un dzīvo tur jaunu un pilntiesīgu dzīvi kopā ar skatītājiem un reklāmdevējiem.

Ieturēt šo stilu laikam tagad plāno arī komerctelevīzijas un Lattelekom. Jo abiem šiem nabaga spēlētājiem nepietiek naudiņas, tāpēc tā vietā, lai to meklētu, viņi nolemj pabiedēt ar to, ka nabadzīgākajam iedzīvotāju segmentam vairs neredzēt neko citu kā vien LTV. Galu galā, lielākā daļa jau tāpat de facto maksājot par komerctelevīzijām, jo tās ir iekļautas kabeļtelevīziju piedāvājumā. Varbūt viņiem prātā arguments, ka tie, kas nevarēs sagrabināt nepilnus piecus latus mēnesī par Lattelekom lētāko virszemes TV paketi, tak neko arī nevar nopirkt, līdz ar to reklāmdevējiem nav interesanti un līdz ar to ir liekā svara skatītāji komerctelevīzijām. Nav tādi, kas dzīvo uz pabalstiem, vajadzīgi – LNT un TV3 taču nav nekāda informatīvi izklaidējošā labdarības organizācija, vai ne? Nu ja nu vienīgi publicitātes ietvaros, bet citādāk nē. Lattelekom savukārt ir ģeniāls arguments – ir 3 gadu laikā jāatpelna investīcijas. Interesanti, kā viņi plāno tās atpelnīt, ja visas komerctelevīzijas aiziet uz maksas kanālu paketi? Vai viņi varēs izspiest no LTV trīskāršu maksu par apraidi, pamatojot to ar „mums investīcijas jāatpelna“?

Lai nu kā, bet beigās nabaga tante no Daugavils rajona sēdēs ar savu pulti pie TV un skatīsies Krievijas ziņas, filmas un raidījumus. Un Jaunajā gadā gaidīs Medvedeva uzrunu tautai. Kad nejauši uz pults uzslēgsies tas dīvainais kanāls latviešu valodā, tur būs it kā kautkur redzēts iesirms un slaiks vīrs pie egles, kas arī kautko runās. Bet kas viņš tāds, viņai nebūs ne jausmas.


www.miomilo.lv

www.twitter.com/curiha

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!