Labdien, lasītāji!Šajā pašā portālā kolēģe Dita Arāja ir sacerējusi visai ironisku tekstu par aktīvistiem, kuri patlaban vēlas piespiest Izglītības ministriju, atteikties no 9. klases mācību grāmatas, kurā paustas psiholoģes Jolantas Cihanovičas pastāstītie fakti par cilvēka seksualitāti. Jautāts, vai ir pareizi, ka grāmatā izmantots teksts, kuru Jolanta paudusi interneta portālā. Tas nav jautājums, jo gadījumā, ja grāmatas autori būtu Jolantai lūguši par to parunāt vēlreiz, viņa būtu teikusi precīzi to pašu, proti, homoseksualitāte nav uzskatāma par slimību, un visur pasaulē zināms procents cilvēku ir homoseksuāli vai biseksuāli orientēts.

Ministrija, savukārt, paziņojusi, ka tā ir gatava grāmatā piedāvāt arī pretējo, konkrēti — baznīcas viedokli, lai par lietu risinātos diskusijas un sarunas. Te, manuprāt, sakāmas vairākas lietas. Pirmkārt, Satversmē tomēr ir noteikts, ka baznīca mūsu valstī ir atšķirta no valsts. Izglītības sistēma ir valsts sistēma, tāpēc tas tikpat labi attiecas uz mācību grāmatu, kā uz jebko citu. Protams, grāmatā var pateikt, ka atsevišķas baznīcas vēsturiski ir bijušas noskaņotas pret konkrētām seksualitātes izpausmēm, tas nu reiz ir fakts, taču ļaut baznīckungiem sacerēt mācību saturu? Nu, nē. Jo, ja tas tiks atļauts šoreiz, tad kas notiks tālāk? Vai zinātnes grāmatās turpmāk būs jāraksta, ka pietiekami daudz kristiešu pasaulē noliedz visu, kas saistīts ar ģeoloģiju, jo, viņuprāt, Bībelē ir teikts, ka mūsu pasaule ir vien septiņus tūkstošus gadu veca? Vai tiks noliegta evolūcija? Vai meitenēm taps mācīts tas, kas par sievietēm Bībelē ir pateikts pietiekami konkrēti, proti, ka tām ir jābūt paklausīgām vīriešu priekšā, mēnešreizes laikā tās ir briesmīgi nešķīstas, un tām visbiežāk vajadzētu vienkārši turēt muti un ciest klusu? Kā arī, ja kas, ka meitas piedzimšanas gadījumā māte ir nešķīsta ilgāk nekā tad, kad piedzimst dēls? Jo, ja reiz baznīckungi vēlas iejaukties vienā izglītības jomā, tad kāpēc ne arī citās?

Taču, otrkārt, ir jautājums par to, kas šajā kontekstā īsti ir baznīca. Kādā veidā Izglītības ministrija paredz nonākt pie “baznīcas” pārdomām šajā jautājumā? Vai taps aptaujātas visas baznīcas un visi garīdznieki? Jo, piemēram, varu ar pilnu pārliecību teikt, ka vienādas domas nebūs, piemēram, Jānim Pujātam un Jurim Cālītim, Zbigņevam Stankevičam un Modrim Plātem. Vai savs sakāmais būs tikai “lielajām” baznīcām, vai arī, piemēram, taps aptaujāti Septītās dienas adventisti un mormoņi? Kristieši ticības apliecībā apliecina ticību “vienai katoliskai (šajā nozīmē — universālai) baznīcai, bet mēs visi zinām, ka tādas universālas baznīcas nav vispār. Jēzus sv. Pēterim teica, ka viņš būs akmens, uz kura taps celta Jēzus baznīca, bet tas princips palika savā vietā tikai vien kādu minūti pēc tam, kad Jēzus bija miris, jo pēc tam cilvēki, nevis Dievs, katrs sāka deķīti vilkt uz savu pusi.

Tomēr te ir arī cita lieta, kas saistāma ar vienkāršiem faktiem. Nu, ir pasaulē un Latvijā geji, lesbietes, biseksuāļi un transpersonas. Ir un vienmēr ir bijuši. Nu, nav viņi slimi. Pasaules veselības organizācija, kuras hartu ir parakstījusi arī Latvijas Republika, tā pateica pavisam konkrēti 1990., bet Amerikas Psihiatru asociācija — jau 1973. gadā. Protams, katram brīv uzskatīt visu pēc kārtas, taču te tomēr runa ir par zinātni un faktiem, nevis par ticību, mītiem vai aizspriedumiem. Tāpat Latvijas Republika atbalstīja Eiropas Padomes rekomendācijas par aizspriedumu un diskriminācijas izskaušanu EP dalībvalstīs, tajā skaitā arī Latvijā, kura EP dalībvalsts ir jau kopš 1995. gada februāra. Te nu reiz Izglītības ministrijai ir būtiska izšķiršanās par to, vai tā atļausies ignorēt dokumentus, zem kuriem ir parakstījusies arī Latvijas valsts. Ja nē, tad ir vietā vaicāt, kāpēc? Jo EP rekomendācijas ir tikai rekomendācijas, bet, pirmkārt, arī Latvija tās atbalstīja un, otrkārt, Pasaules veselības organizācijas lēmums ir konkrēts un ne pamatots domā “ja jūs tā vēlaties.” Protams, Latvijas tā dēvētās “gudrās galvas” tikai ļoti, ļoti negribīgi likumā ieviesa Eiropas Savienības pretdiskriminācijas principus jautājumā par nodarbinātību, jo citādi būtu nācies maksāt ievērojamas soda sankcijas. Taču tas nenozīmē, ka valsts var ignorēt citus starptautiskus principus, tajā skaitā domāt arī par cilvēka tiesību universālo raksturu.

Jauku visiem dienu!