Raksts

Par Ingunu Sudrabu un Slaktera interviju — pārdomas otrdienā


Datums:
09. decembris, 2008


Autori

Kārlis Streips


Labrīt, lasītāji!Manuprāt, nav grūti saprast, kāpēc valdošā koalīcija ir gatava Valsts kontrolieri Ingunu Sudrabu darbā apstiprināt vēl uz četriem gadiem bez īpašām ierunām. Tas ir tāpēc, ka valdošie ir ieraduši viņu vienkārši ignorēt. Valsts kontroliere var runāt par nekārtībām valsts pārvaldē līdz brīdim, kad viņai mēle nokalst, bet valdošie rīkojas, kā vien viņiem tīk. Hrestomātiskais piemērs, protams, bija kontrolieres jautājumi par nebūšanām Satiksmes ministrijas jomā, uz kuriem satiksmes ministrs atļāvās atbildēt ar apgalvojumu, ka I. Sudrabai attiecīgajā jautājumā acīmredzot ir kādas personīgas intereses. Tas noveda pie patiesi savdabīgas situācijas, kurā viena augsta valsts amatpersona jutās spiesta otru iesūdzēt tiesā par goda un cieņas aizskārumu. Pirmajā tiesas instancē I. Sudraba zaudēja, pēc pāris gadiem sekos apelācijas process. Taču galvenais ir tas, ka atšķirībā no valdošās "elites" histēriski apkarotā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, Valsts kontrolei nav aizturēšanas tiesību. Tā var lūgt Ģenerālprokuratūru un Valsts ieņēmumu dienestu veikt pārbaudes kriminālprocesu kontekstā, taču pati tā nevar, KNAB direktora vietnieces Jutas Strīķes klasiskajiem vārdiem runājot, kādam "atnākt pakaļ." Protams, Inguna Sudraba savā darbā ir izcila profesionāle, ir ļoti labi, ka viņai darbu ļaus turpināt, taču tas diez vai ir tāpēc, ka valdošie uzskata ka viņa tiem palīdz apkarot nebūšanas, kuru apkarošanā tie paši ir ieinteresēti.

***

Šodien Dienā reklāmas speciālists Ēriks Stendzenieks stāsta, ka Finanšu ministra Ata Slaktera nu jau par leģendu kļuvušo interviju Bloomberg TV kanālā viņš esot varējis skatīties tikai piecas minūtes, jo citādi būtu no kauna bijis jālien zem galda. Man nervi ir stiprāki, es to noskatījos pilnībā, un te nu ir jāsaka, ka kauns tomēr ir vietā. Intervijā vairākkārt ir vietas, kurās ministrs ar kādu kamerā neredzamu cilvēku latviešu valodā diskutē, kas nu būtu jāsaka. Intervētāja jautā: “Kas jums būtu sakāms par apgalvojumu, ka Latvijas valdība pieļāva pārāk lielu tautsaimniecības pārkaršanu, pārāk lielu algu pieaugumu salīdzinot ar produktivitāti, kā dēļ šī situācija radās?” Ministrs paskatās sāņus un neredzamajai personai jautā: “Kā būtu angļu valodā nenopietns?” Seko atbilde. “Nu nē, ne nenopietns, bet vieglprātīgs” — tā ministrs. “Tur jau bija doma, ka mazliet vieglprātības bijis, gan sabiedrībā, gan valdībā.” Un tad: “OK, es pamēģināšu.” Seko apgalvojums, ka visi par trim “treknajiem” gadiem ir bijuši vienkārši sajūsmā, gan valdība, gan arī sabiedrība. Droši vien “Tautas” partijas pārstāvim ir grūti atzīt, ka patiesībā pietiekami daudzi speciālisti jau tad teica, ka pārkāršanai sekos kritums, un tā tas izriet arī Slaktera intervijā, kurā viņš ķiķinādams reportierei saka, ka arī “jūsu telekanālā” neviens neesot paredzējis, ka pasaules ekonomiskā krīze būs tik nopietna. Tālāk žurnāliste jautā par eiro ieviešanu, un ministrs apgalvo, ka nākamgad inflācija samazināšoties līdz astoņiem procentiem, tāds esot ministrijas pareģojums, bet inflācijas līmenis “noteikti būs vēl zemāks.” Un tad: Neesmu pārliecināts, ka mēs par to būsim priecīgi, bet tā tas būs.” Kā to saprast? Kurš nebūs priecīgs par zemākām cenām? Ai, ai. Un tad mirklis, kas nudien liek sarkt. Ministrs stāsta par krīzēm, tad, kā sakautrējusies meitene pieliek roku pie mutes un latviešu valodā: “Ai, es aizmirsu, ko gribēju teikt. Kāds bija jautājums?” Jautājums bija par to, kuri ekonomikas sektori Latvijā cieš visvairāk, un galu galā ministrs nonāk pie secinājuma, ka tādu nav. Tas droši vien ir pārsteigums, piemēram, nekustamā īpašuma sektoram, bet tā nu ministrs teica, tiesa, ar laiku nonākot arī pie atzinuma, ka problēmas ir mežsaimniecības sektoram. Lai gan jautājums tajā brīdī patiesībā bija par augošo bezdarbu un domu, ka ļaudis kritīs panikā un ņems naudu laukā no bankām.

Nāk prātā vasarā notikušs pasākums Ārlietu ministrijā, kurā piedalījās Vācijas ārlietu ministrs. Jautājumus žurnālisti uzdeva latviešu valodā, ministrs noklausījās tulkojumu angļu valodā, un tad viņš atbildēja vācu valodā. Pieļauju, ka Vācijas ārlietu ministram angļu valodas zināšanas ir adekvātas, bet viņš vienalga ērtāk jūtas, ja runā savā valodā. Šis nu būtu bijis pareizais variants arī Slakterim. Angļu valodu viņš zināmā līmenī prot, saprast to, ko viņs teica, var. Taču Bloomberg TV ir ļoti nopietns telekanāls, un jautājumi, kurus uzdeva žurnāliste, bija pietiekami konkrēti un sarežģīti, lai atbildētājam būtu bijis jābūt cilvēkam, kurš spēj atbildēt tikpat konkrēti un niansēti. Un nevis cilvēkam, par kura runāšanu intervijas beigās intervētāja ir spiesta atzīt, “Zinu, ka tas nav viegli.” Latvijai kārtējo reizi redzams valdošās “elites” pārstāvis ir radījis apkaunojumu. Un šoreiz visas pasaules priekšā. Vēlreiz — ai, ai.

Jauku visiem dienu!


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!