LR Finanšu ministrijai

Valsts kancelejai

Atzinums par informatīvo ziņojumu „Par valsts amatpersonu deklarāciju iesniegšanas lietderību un turpmāko pieeju valsts amatpersonu deklarāciju iesniegšanai” (VSS-407)

Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS ir iepazinies ar informatīvo ziņojumu „Par valsts amatpersonu deklarāciju iesniegšanas lietderību un turpmāko pieeju valsts amatpersonu deklarāciju iesniegšanai”. PROVIDUS kopumā piekrīt informatīvajā ziņojumā izdarītajiem secinājumiem, taču uzskata, ka pilnvērtīgākai valsts amatpersonu interešu konfliktu novēršanai un kontrolei ir nepieciešams izskatīt iespēju papildināt valsts amatpersonas deklarācijā norādāmo informāciju.

1) Likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 1. panta 4. punktā noteiktā darījumu partneru definīcija un 6. punktā sniegtais radinieku uzskaitījums neaptver vairākas nozīmīgas personu kategorijas, kuru intereses var būt personiski svarīgas valsts amatpersonai, piem., līdzīpašniekus komercsabiedrībās (līdzīpašnieki ne vienmēr atrodas deklarējamās darījumu attiecībās, kā tas noteikts minētajā likuma punktā) un amatpersonas mājsaimniecības locekļus. Ņemot vērā, ka likumā nav iespējams iekļaut izsmeļošu personu uzskaitījumu, attiecībā uz kurām valsts amatpersonai, pildot amata pienākumus, var rasties interešu konflikts, varētu būt nosakāms, ka valsts amatpersona pati valsts amatpersonas deklarācijā norāda citas personas, kuru personiskās vai mantiskās intereses var izraisīt interešu konfliktu konkrētajai valsts amatpersonai.

Priekšlikums: Papildināt informatīvā ziņojuma 2. priekšlikumu un Ministru kabineta sēdes protokollēmumu ar šādu punktu: „Izskatīt iespēju, ka papildus jau tagad likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 24. pantā noteiktajam valsts amatpersona deklarācijā norāda arī citas personas, kuru personiskās vai mantiskās intereses var izraisīt interešu konfliktu konkrētajai valsts amatpersonai.”

2) Pašlaik valsts amatpersonu deklarācijas ietver ziņas par amatiem, ienākumiem, īpašumiem u.c., nevis interesēm, kas no tiem izriet. Piemērs Nr. 1: Apstāklis, ka valsts amatpersonai pieder kapitāldaļas uzņēmumā X, ir potenciāli problemātiskas intereses avots tikai tad, ja valsts amatpersonas amata darbības joma ir saistīta ar uzņēmuma darbību. Piemērs Nr. 2: Informācija, ka valsts amatpersonai pieder noteikts nekustamais īpašums, pati par sevi neatklāj interešu konflikta bīstamību. Taču, ja šis nekustamais īpašums atrodas aizsargājamā dabas teritorijā un attiecīgās valsts amatpersona amata pienākumi ir saistīti ar aizsargājamu dabas teritoriju izmantošanas kontroli, rodas pamats pievērst pastiprinātu uzmanību tam, vai neveidojas interešu konflikts.

Ņemot vērā, ka pati valsts amatpersonu vispilnīgāk zina, kādas personiskās vai mantiskās intereses var tikt skartas, pildot konkrētā amata pienākumus, ir pamatoti noteikt, ka valsts amatpersona tās norāda savā deklarācijā. Šāda informācija palīdzētu arī valsts vai pašvaldības institūcijas vadītājam veikt savus pienākumus attiecībā uz šajā institūcijā strādājošo valsts amatpersonu interešu konfliktu novēršanu, kā arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam kontrolēt valsts amatpersonām noteikto ierobežojumu un aizliegumu ievērošanu.

Priekšlikums: Papildināt informatīvā ziņojuma 2. priekšlikumu un Ministru kabineta sēdes protokollēmumu ar šādu punktu: „Izskatīt iespēju papildināt valsts amatpersonas deklarāciju ar informāciju par amatpersonas personiskajām vai mantiskajām interesēm, kuras var tikt ietekmētas, pildot konkrētā valsts amatpersonas amata pienākumus.”

PROVIDUS arī vērš uzmanību uz informatīvajā ziņojumā teikto, ka „būtu lietderīgi precizēt kritērijus, lai nerastos domstarpības par valsts amatpersonas statusa piemērošanu personām, kas faktiski rīkojas ar publiskiem finanšu līdzekļiem, it īpaši pašvaldībās un tajās kapitālsabiedrībās, kas daļēji vai pilnībā pieder valstij un pašvaldībām, kā arī nevalstiskajās organizācijās”. 2012. gada 23. februārī Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (VSS-181), kuri skar minēto jautājumu. PROVIDUS piekrīt tam, ka ir nepieciešams sakārtot tiesiskās un administratīvās kontroles mehānismus, lai efektīvāk uzraudzītu likumprojektā ietvertā personu loka darbību, tomēr PROVIDUS ir arī vairāki iebildumi, kuri būtu ņemami vērā, īstenojot informatīvā ziņojuma priekšlikumu precizēt valsts amatpersonas statusa piemērošanas kritērijus (informācijai ir pievienots PROVIDUS atzinums par projektu VSS-181 uz 3 lapām).

Sagatavoja Valts Kalniņš

Atzinums sagatavots projekta “Latvijas nevalstisko organizāciju kapacitātes stiprināšana interešu aizstāvības aktivitātēm” ietvaros.

Šis atzinums ir veidots ar Eiropas Savienības Eiropas Sociālā fonda finansiālu atbalstu. Par atzinuma saturu atbild biedrība “Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS”.

92,07% no Projekta finansē Eiropas Savienība ar Eiropas Sociālā fonda starpniecību. Apakšaktivitāti administrē Valsts kanceleja sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fondu.