Labdien, lasītāji!Pāris domas rodas sakarā ar raidījuma "Nekā personīga" izplatīto informāciju par aviokompānijas airBaltic vadītāja Bertolta Flika milzīgo (citādi to nenosaukt) algu. 44 gadu vecais Fliks, tā raidījums, pērn vidēji saņēma 27 tūkstošus latu mēnesī. Un te nu redzama gan bezkaunība, gan arī -- kārtējo reizi -- valsts bezspēcība.

Vispirms par bezkaunību. Fliks nav bezkaunīgs tajā nozīmē, ka akceptē šo masīvo algu par spīti tam, kad viņa vadītais uzņēmums zaudē naudu un, kā esmu rakstījis citreiz, atstāj daudz ko vēlēties arī pakalpojumu kvalitātes ziņā. Rets tomēr būs tas cilvēks, kurš atteiksies, ja kāds viņam piedāvās 27 tūkstošus latu mēnesī. Bezkaunīgs viņš ir pirmkārt tāpēc, ka visu laiku sevi ir uzskatījis par kaut kādu izredzēto un ir atteicies iesniegt valsts amatpersonas deklarācijas, kā to dara vadītāji visos uzņēmumos, kuros valstij pieder daļa. Un bezkaunīgs viņš ir arī tāpēc, ka “Nekā personīga” intervijas laikā viņš uzmeta lūpu par jautājumu, kāds viņam tika uzdots, demonstratīvi noņēma mikrofonu un pameta telpu. Acīmredzot šis ir cilvēks, kurš uzskata, piedodiet, ka viņa izkārnījumi nesmird.

Bet arī par valsts bezspēcību. Nav jau pirmā reize, kad valstij daļēji piederošā uzņēmumā notiek nebūšanas. Ilgus gadus valsts bija dalībniece Ventspils impērijā un pat nezināja, kam pieder citas daļas, tik miglā tīta ir tā ofšoru ķēde, kāda Puzes ķeizariņa radītajā karaļvalstī ir centrālais elements. Jā, tas bija absurdi, bet tādi nu ir mūsu politikāņi, it īpaši ņemot vērā to, ka Ventspils interesēm Saeimā pieder pašām sava politiska organizācija, kura joprojām ķeizariņu vēlas redzēt premjerministra krēslā. Arī airBaltic gadījumā neba jau Fliks šiverējas bez politiskas aizmugures, viņam bijušas ievērojamas attiecības ar “Tautas” partiju, savukārt jautājumā par neiesniegtajām deklarācijām viņam atbalstu paudis paldies Dievam drīz no Ministru kabineta aizejošais buldozers Šlesers, kurš ir teicis, ka pagaidām likums par deklarācijām laikam tomēr ir pārāk neskaidrs, un tāpēc būs jāgaida, kamēr Fliks pabeigs tiesāties ar valsti. No Šlesera sagaidīt loģisko nākamo domu — proti, ka varbūt tādā gadījumā būtu vajadzīgs likums, kuru Fliks nevar interpretēt kā vien viņam pašam patīk — tas noteikti būtu par daudz prasīts, bet varbūt Saeimā vai Ministru kabinetā ir kāds, kurš nav gluži tik gatavs pieļaut visatļautību. Katrā ziņā, ja valstij aviokompānijā pieder vairākums, tad valsts ir arī spējīga cilvēkam pateikt stingru nē, šoreiz varbūt ieklausoties tajā, kas par Flika milzīgo algu ir sakāms Valsts kontrolierei. Ja vien tā to vēlas darīt. Vai par mūsu politikas korporatīvo raksturu vēl būtu kādi jautājumi?

Jauku visiem dienu!