2006. gada 31. marts

Ministru prezidentam A. Kalvītim

Finanšu ministram O.Spurdziņam

Izglītības un zinātnes ministrei I. Druvietei

Labklājības ministrei D. Staķei

Valsts kancelejas direktorei G. Veismanei

(lūdzu darīt šo vēstuli pieejamu visiem MK locekļiem)

Par ES struktūrfondu operacionālo programmu „Cilvēkresursi un nodarbinātība”

2006. gada 3. aprīlī valdība ārkārtas sēdē meklēs risinājumus, lai ES struktūrfondu un Latvijas valsts investīcijas tautsaimniecībā ieguldītu tā, lai tās dotu maksimālu atdevi. Gan Eiropas Komisija, gan politiķi un akadēmiķi vairākkārt ir norādījuši, ka 2007.-2013. gadu periods Latvijai ir unikāla iespēja sasniegt citu ES dalībvalstu dzīves līmeni un ka, visticamāk, citas šādas iespējas vairs nebūs.

Saskaņā ar nozaru ministriju sagatavotajiem priekšlikumiem, operacionālajai programmai „Cilvēkresursi un nodarbinātība” paredzēts novirzīt tikai 7,98% no visa pieejamā ES fondu finansējuma („Informatīvais ziņojums par ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda operacionālo programmu 2007.-2013. gadu periodam sagatavošanu”, FM, 15.lpp.). Šis ir nepieņemams rādītājs un SPC Providus atkārtoti uzsver, ka cilvēkresursos ir jāiegulda daudz vairāk nekā sākotnēji plānotie 10%.

Lai sniegtu argumentētu pamatojumu šādai nostājai, SPC Providus ir organizējis ekspertu diskusijas, veicis ministriju OP priekšlikumu analīzi un izstrādājis priekšlikumus par papildus pasākumiem, kādos būtu nepieciešams ieguldīt Eiropas Sociālā fonda finansējumu, lai veicinātu nodarbinātību un cilvēkresursu attīstību. Izstrādātos priekšlikumus esam jau vairākkārt nosūtījuši atbildīgajām ministrijām un struktūrfondu vadošajai iestādei.

Zemāk vēlreiz konspektīvi uzskaitīti tie SPC Providus ierosinājumi, kuri nav iekļauti cilvēkresursu OP. Šie ir problēmjautājumi, kuriem nav rasts finansiāls risinājums, tāpēc aicinām nozaru ministrijas rīkoties, lai nodrošinātu SF finansējumu šādiem pasākumiem:

Pamata un vidējā izglītība

1. Savlaicīgi profesionālās orientācijas pasākumi vispārējās izglītības iestādēs (pamatskolās, vidusskolās), piemēram, „ēnu dienas”, mācību prakses u.c.
2. Uzņēmējdarbības principu apguve pamatskolā, vidusskolā.
3. Pasākumi pilnas pamatizglītības apguves nodrošināšanai. Preventīvais darbs ar nesekmīgajiem skolēniem un viņu vecākiem (nevis pedagoģiskās korekcijas klašu ieviešana, kā tas pašlaik OP ir paredzēts).
4. Vispārējās izglītības kvalitātes uzlabošana – pedagogu atalgojuma un tālākizglītības nodrošināšana specifiskās jomās (valsts valoda, svešvalodas, informācijas tehnoloģijas u.c.)
5. Atbalsta pārstrukturizācija profesionālajām vidusskolām, balstoties uz profesionālās izglītības sistēmas reorganizācijas plāniem. Pētījumi liecina, ka 49% profesionālo skolu absolventi ir ar zemām vai ļoti zemām prasmēm (IZM dati). Tāpat nepieciešams izvērtēt līdzšinējo struktūrfondu ieguldījumu lietderību.

Augstākā izglītība un zinātne

1. Elastīga (kursu princips) un darba tirgus prasībām atbilstoša pirmā līmeņa augstākā profesionālā izglītība.
2. Maģistra un doktora studiju kvalitātes uzlabošana – augsta līmeņa ārvalstu speciālistu piesaiste programmu izstrādē un ieviešanā.
3. Kvalitatīva vietējā akadēmiskā personāla sagatavošana.
4. Latvijas Zinātnes padomes kapacitātes stiprināšana līdz līmenim, lai tā spētu īstenot kvalitatīvu zinātnes politiku Latvijā.

Pieaugušo izglītība

Paredzēt izglītības pasākumus sekojošām mērķauditorijām:

1. Nereģistrētie bezdarbnieki, tai skaitā, tie, kas zaudējuši bezdarbnieka statusu un mājsaimniecībām piesaistītie,
2. Pieaugušie ar zemu pamatprasmju līmeni,
3. Nelegāli nodarbinātie, tai skaitā, „aplokšņu algu” saņēmēji,
4. Personas pirmspensijas un agrīnajā pensijas vecumā.

Sabiedrības veselība

Paredzēt sabiedrības veselības veicināšanas pasākumus darbaspēka kvalitātes un produktivitātes nodrošināšanai. Piemēram:

• Alkoholiķu, narkomānu u.c. atkarīgo ārstēšanās programmas, kuru rezultātā viņiem tiktu piedāvātas subsidētas darba vietas uzņēmumos,
• Veselīga dzīves veida popularizēšanas pasākumi u.c.

SPC Providus ierosinājumi balstās arī uz jaunāko pētījumu un Ziemeļvalstu attīstības stratēģijas atziņām par Latvijas, Baltijas un Ziemeļvalstu reģiona konkurētspēju tuvākajā periodā: 

„Konkurētspēju nākotnē arvien lielākā mērā noteiks spēja atrast un veidot vērtību radošus risinājumus, ko citiem grūti atdarināt [..]. Cilvēku prasmes un iemaņas, kas balstītas konkrētas valsts kultūrā, valstij nodrošina visievērojamāko salīdzinošo priekšrocību, jo tās ir unikālas un grūti atdarināmas.”
(“Ziemeļu reģions kā globālais uzvarētājs”, Kopenhāgena, 2005. gads, Ziemeļu ministru padome)

„Investīcijas iedzīvotāju zināšanu attīstībā vajadzētu veicināt ne tikai konkurences apsvērumiem, bet arī apziņai, ka šīs investīcijas sniedz konkrētus rezultātus. Lai gan mācībām un pētniecībai bijušajās sociālisma valstīs bija vāja komecializācija, tomēr to tradīcijas dod cerību, ka pētniecība un inovācijas būtu iespējams pārstrukturēt tā, lai šīs valstis kļūtu par uz zināšanām, innovācijām un tehnoloģijām balstītām ekonomikām daudz ātrāk un vieglāk nekā valstis, kur nav šādu tradīciju.”
(“Valsts finansējums komerciālajām inovācijām,” 2006. gads, Pasaules Banka)

SPC Providus aicina ministrus, lemjot par Eiropas Sociālā fonda daļu no kopējā ES fondu finansējuma, balstīties nevis uz konkrēto ministriju (LM, IZM, EM) nespēju sagatavot operacionālo programmu piedāvājumu cilvēkresursu attīstībai, bet gan uz valsts attīstības vajadzībām un Nacionālā attīstības plāna kredo – “Latvijas galvenais resurss ir cilvēku zināšanas”.