Labrīt, lasītāji!Šodien laikrakstā Latvijas Avīze ir plaša intervija ar uzņēmēju un Liepājas politiķi Uldi Pīlēnu, kurā viņš smuki un pa plauktiņiem saliek visas Latvijas ekonomiskās problēmas un to iespējamos risinājumus. Centrālā intervijā paustā doma ir par neapdomību un ekspertīzes trūkumu valdībā. U. Pīlēns, piemēram, norāda, ka arī Vācijā valdība ir paaugstinājusi pievienotās vērtības nodokli, bet tikai pēc divu gadu rūpīgas skaidrošanas par to, kā tas ietekmēs vāciešus. Pie mums nodoklis tika pacelts drastiski un uzreiz. Uzņēmējs īpaši min tūrisma nozari, kurai it kā pie mūsu valsts skaistās dabas un citām vērtībām būtu visas iespējas augt un augt, bet nodoklis tai uzreiz paaugstināts no 5% līdz 21%, un tāpēc diez vai kaut kāda izaugsme vairs ir iespējama.
Bet, manuprāt, lielākais jautājums ir par ekspertiem. U. Pīlēns: “Ne jau finanšu ministram vai Godmanim jābūt pašiem gudrākajiem, bet viņiem jādarbojas kopā ar profesionālu, gudru ekspertu komandu, uz kuru var paļauties. Ja speciālistus nevar dabūt uz vietas, tad viņi jānopērk ārpusē. Ja pārskata viņu padomniekus – tur nav tādas zvaigznes, kas varētu spriest par makroekonomiskiem līmeņiem krīzes situācijā, kur pat eksperti pasaulē nezina atbildes.” Un te nu ir jautājuma sāls. Finanšu ministrijā valsts sekretārs ir Mārtiņš Bičevskis, valsts sekretāra vietnieks budžeta jautājumos ir Jānis Šints. Nepazīstu ne vienu, ne otru, bet ceru un gribu ticēt, ka viņi savā jomā patiešām ir profesionāļi. Vai viņi jūtas neērti par mērkaķa tempu, kādā Saeima pieņēma valsts budžetu un ekonomikas atveseļošanas plānu, turklāt apstākļos, kuros, kā mums to ir pateikusi deputāte Janīna Kursīte, ne visi deputāti (maigi teikts) ar tiem pirms balsošanas podziņas spiešanas bija pat iepazinušies? Vai finanšu ministram, vienalga, kas viņš tāds būtu, ir paši labākie padomnieki? U. Pīlēns, un viņš nebūt nav viens, uzskata, ka valdība ir rīkojusies visnotaļ haotiski. Tas par labiem padomiem neliecina. U. Pīlēns: “No Finanšu ministrijas analītiķiem tagad dzirdam vaimanas – mēs nedomājām, ka būs tik traki! Atvainojiet, jebkurā normālā uzņēmumā ir izrēķināti iespējamie krīzes scenāriji līdz vissliktākajam, līdz sarkanai līnijai.”
Un ne jau runa ir par viņiem vien. Hrestomātiskie finanšu un ekonomikas speciālisti mūsu valstī skaitās kādreizējie valdības ministri Ojārs Kehris un Uldis Osis. Arī viņus U. Pīlēns piemin kā ļaudis, kuri ir teikuši gudras lietas, kurās neviens no politiskās “elites” nav ieklausījies. Arī pats intervijas varonis ir uzņēmējs, kurš lietas redz no ikdienas cilvēka viedokļa. Intervijas autors Voldemārs Krustiņš un pats U. Pīlēns bijuši ļoti drosmīgi — V. Krustiņš “uzdrīkstējies” pajautāt par lata devalvāciju, un U. Pīlēns atbildējis, ka par to noteikti vajag runāt, jo lata stabilitāte kā tāda neesot pašmērķis, nauda “ir tikai instruments sabiedriski ekonomiskās situācijas stabilizēšanai valstī.” Zviedrija savas valūtas vērtību ir samazinājusi par 15 procentiem, tas sargā iekšējo tirgu un saistāms arī par eksporta iespējām. Acīmredzot tā nav valsts, kurā pie tiem, kuri diskutē lata vērtību, ķeras Drošības policija…
Ar Saeimas “gudrajām galvām” neko nevaram iesākt, tās visticamāk turpat vien paliks līdz 2010. gada rudenim. Nākamajā otrdienā paredzētais protests Doma laukumā ir vajadzīgs (ļoti ceru, ka nākamajā otrdienā laika apstākļi nebūs tādi, kādi tie ir šodien), bet Valsts prezidents atkārtoti ir teicis, ka par Saeimas atlaišanu viņš nedomā. Taču tas nenozīmē, ka valsts nevar sameklēt patiesus profesionāļus, kā to ir teicis U. Pīlēns — “Kāpēc, piemēram, ministram Slakterim nevarētu dot talkā bezpartijiskus ekspertus jau no rītdienas? Šai situācijā, kā saka – tēvzemei grūti laiki, jāiet palīgā. Visiem domāt un rīkoties spējīgiem jāliek galvas kopā, kā mēs pazemojošās saistības varam ar augstu paceltu galvu nest un izpildīt.” Patiesi, patiesi!
Un par ministriem runājot. Ziņots, ka kultūras ministre Demakova esot paziņojusi par nopietnām veselības likstām, kuru dēļ viņa, iespējams, pametīs ministres posteni. Konkrētu informāciju par to viņa sniegšot 2. februārī. Dievs pasargi, es nevēlos ņirgāties par veselības problēmām, veselība ir pats dārgākais, kas kādam var būt. Taču kāpēc vilkt lietas garumā? Demakovai no amata būtu jāaiziet jau šodien, ne vien, lai taupītu spēkus, bet arī, lai uzņemtos politikāņu plaši izbazūnēto “politisko atbildību” par šmuci, kādu pagājušā gada pēdējā darba dienā pastrādāja viņas protežētā aģentūra “Jaunie trīs brāļi.” Ministrei ir jāaiziet, un minētā aģentūra ir jālikvidē. Bibliotēkas celtniecību tikpat labi var pārraudzīt pati ministrija, savukārt par koncertzāli un mākslas muzeju pašreizējos apstākļos nudien nav ko domāt.
Jauku visiem dienu!