Raksts

Par Eirovīziju


Datums:
01. marts, 2009


Autori

Kārlis Streips


Labrīt, lasītāji!Pirms diviem gadiem Intars Busulis pamēģināja laimi Latvijas Eirodziesmas konkursā ar dziesmu krievu valodā. Tajā gadā viņā palika otrā vietā aiz Bonapartiem, un atceros togad padomājis, ka Latvijā ar krievu valodā dziedātu dziesmu iegūt otro vietu -- tas ir visai ievērojams sasniegums. Šogad Intars pamēģināja atkal, dziedāja latviešu valodā ... un uzvarēja. Taču Eirovīzijas publikai 14. maijā, kad Maskavā notiks tas pusfināls, kurā piedalīsies arī Latvija, dziesmu "Sastrēgums" nebūs lemts dzirdēt. Maskavā Intars Busulis dziedās krievu valodā. Dziesma sauksies "Probka," tai vārdus ir sacerējis dzejnieks Sergejs Timofejevs.

Lūk, pirmais instinkts, kurš manī uzjundījās, kad izlasīju par Intara uzvaru un tai sekojošo paziņojumu. Tas ir nacionālistisks instinkts — nepietiek ar to vien, ka mākslinieks dziedās svešā valodā, viņš brauks uz kādreizējo okupētājvalsti, lai tur dziedātu okupētāju valodā. Taču tūlīt pat jāatceras, ka Eirovīzija pirmkārt ir konkurss. Latviešu valodu ārpus Latvijas neprot tikpat kā neviens, ja neskaita tos daudzos latviešus, kuri dzīvo Īrijā un citur “vecajā” Eiropā. Savukārt krievu valoda ir stipri plašāk saprotama. Nez vai tāpēc vien ļaudis, kuri cer uz “12 points go to Russia” nonāks pie secinājuma, ka punkti ir jāatņem Krievijai (tur nacionālais fināls paredzēts 7. martā) un jāatdod Latvijai, taču nepārprotami ir skaidrs, ka krievu valodu prot lielāks skaits Eirovīzijas skatītāju, nekā latviešu valodu. Vēl vairāk, Intars noteikti krievu valodā dzied daudz, daudz labāk, nekā vakar Ventspilī pietiekami daudz finālistu dziedāja angļu valodā. Protams, kropla angļu valoda nekāds milzīgs šķērslis nav, kā pērn to uzskatāmi pierādīja Dima Bilans, bet tomēr.

Kopumā, manuprāt, šogad Latvijas finālā neiekļuva vairākas dziesmas, kurām tur bija jābūt, pirmkārt runa ir par Valtera Frīdenberga dziesmu “For a Better Tomorrow” — nepārprotami Eirovīzijas tipa dziesma, turklāt Valteram, atšķirībā no dažiem citiem konkursa dalībniekiem, angļu valodas izruna ir līmenī. Savukārt finālā iekļuva pāris dziesmu, kurām tur absolūti nebija vietas. Būšu smalkjūtīgs un vārdā nevienu nesaukšu, bet angļu valodu var ne tikai slikti izdziedāt, bet arī pilnībā nomušīt, un atsevišķiem dziedoņiem, ja vien viņi angļu valodā vēlēsies dziedāt arī turpmāk, tomēr būtu jāpavada laiks kopā ar kādu, kas ar to var palīdzēt. Vēl jāatzīst, ka uz skatuves bija redzams arī vismaz viens priekšnesums, kura zemsvītras tēma bija “Es paskatījos, ko darīja kāds, kam pagājušā gadā Eirovīzijā izdevās pat ļoti labi un darīšu tāpat.” Ja reiz pateikts tas, tad būšu arī pozitīvs — Triānas parka mūzika nav man tuvākajā stilā, taču Agnese Rakovska ir tik interesanta dziedātāja, ka varu skatīties un klausīties vēl un vēl. Un Ivetas Baumanes un Ivo Grīsniņa-Grīšļa “Tic-Tac” es vakar dungoju visas dienas garumā, un man ir žēl, ka klausītāji to nenovērtēja pietiekami, lai vismaz dziesma iekļūtu superfinālā.

Pirms pāris dienām kādā intervijā teicu, ka reiz Eirodziesmas fināls ir beidzies, es vismaz Eirovīzijas kontekstā automātiski kļūstu par uzvarētāja lielāko fanu, un tā tas ir arī šoreiz. Turēšu visus iespējamos īkšķus par Intaru Busuli, jo viņam ir vienkārši fantastiska balss, redzēsim, kā to novērtēs publika Maskavā un Eiropā. Latvija piedalīsies Eirovīzijas otrā pusfinālā 14. maijā kopā ar Albāniju, Azerbaidžānu, Horvātiju, Kipru, Dāniju, Igauniju, Grieķiju, Ungāriju, Īriju, Lietuvu, Moldovu, Nīderlandi, Norvēģiju, Poliju, Serbiju, Slovākiju, Slovēniju un Ukrainu. Mērķis — pirmais desmitnieks, deviņas dziesmas izvēlēsies balsotāji minētajās valstīs plus vēl Francijā un Krievijā (abas Maskavā būs “supervalstis” — Francija kā viena no Eiropas Raidorganizāciju savienības lielajām valstīm, Krievija kā konkursa organizētāja; pārējās lielvalstis Anglija, Spānija un Vācija balsos pirmajā pusfinālā), vienu izvēlēsies žūrija. Nereāli tas nebūt nav, un vēlēsim Intaram lielu veiksmi.

Jauku visiem dienu!

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!