Raksts

Par “džentlmenisko palīdzību”, nekaunīgu krievu un slimiem cilvēkiem


Datums:
26. augusts, 2010


Autori

Kārlis Streips


Labrīt, lasītāji!Ko gan visu var izlasīt laikrakstos. Piemēram, šorīt laikrakstā Diena teātra režisore Gaļina Poļiščuka sūdzas par cilvēkiem ar "sīkām ambīcijām un vēl sīkāku prātu," kuri viņai esot "atņēmuši" teātri Observatorija, savukārt Rīgas galvenā buldozera, kurš vēl nav nogrimis piesolītajā purvā, "vīrišķīgā izlēmība" un "džentlmeniskā palīdzība" esot to atkal izglābusi.

Savukārt, attiecībā uz izcilā režisora Alvja Hermaņa teikto, ka iestājoties buldozera un mākoņpapus biznesa projektā, G. Poliščuka ir nodarbojusies ar “politisku maucību,” režisore ir atcirtusi, ka tā nu nevajadzētu teikt par “kolēģi, sievieti un arī māti.” Te laikam ir jāpiebilst, ka prostitūcijā parasti ir vajadzīgs arī “izlēmīgs vīrietis,” bet galvenais par šo dāmu man tomēr ir cits jautājums. Vai kaut kur Latvijas likumos, noteikumos, deklarācijās, instrukcijās u.tml. nav teikts, ka ļaudīm, kas vēlas kalpot Latvijas Republikas Saeimā, ir visnotaļ nevainojami jāprot latviešu valoda? Tas būtum tā dēvētais “Zīgerista princips,” jo dīvainais tipiņš no Vācijas tā arī nekad latviešu valodu tā pa riktīgam neiemācījās, lai arī Saeimā krēslu kādu laiciņu deldēja. Ja nemaldos, kaut kur nesen lasīju aktīva teatrāļa atzinumu, ka G. Poļiščuku runājam latviešu valodā viņš ir dzirdējis … vienreiz. Protams, ja teātra dāmai ir endzelīniski nevainojama latviešu valoda, tad atvainojos, personīgi ar viņu nekad neesmu runājis, bet, kas attiecas uz A. Hermaņa teikto — sieviete sniedz pakalpojumu (iestājas biznesa projektā), vīrietis par to samaksā (Rīgas domē sagādā 10 tūkstošus latu, lai teātrim izremontētu telpas). Nedomāju, ka A. Hermanis kaut ko īpaši nepareizi pateica.

***

Atripoja vakar un atkal prom aizripoja. Tā var teikt par Maskavas ilggadīgo fīreru Lužkovu, kurš Jelgavā atvēra rūpnīcu, “tautiešiem” Maskavas namā pateica, ka ar laiku Latvijā protams, protams, būs divas valsts valodas utml. Prieks par bijušo kolēģi Ušakovu, kurš acīmredzot ir sapratis, ka četras nedēļas pirms Saeimas vēlēšanām nav pareizais laiks, kad kacināt latviskos vēlētājus, un preses konferencē ar Maskavas fīreru viņš pat uz krievu valodā uzdotu jautājumu atbildēja valsts valodā (piedevām, cik var spriest no ziņu lentām, bez rupjībām kaimiņvalsts valodā, kādas mēram šad tad mēdz pasprukt). Malacis. Bet Maskavas fīrers — kārtējo reizi vislielākais bezkauņa. Valodas lietas ir valsts iekšējais jautājums un cilvēks no valsts, kura par jebkādu “iejaukšanos” tās iekšējās lietās reaģē slimīgi, lai neteiktu histēriski, lai neteiktu melīgi, lai neteiktu kretīniski — nu varēja tomēr mēli paturēt aiz zobiem. Bet lūk, ar ko mums pēc 2. oktobra attiecības veidot piedāvā ne vien Urbanovičs ar savu “Biškeku,” bet arī minētais buldozera un mākoņpapus biznesa projekts, kuram acīmredzot “austrumos” ir atrodami tuvāki “uzņēmējdarbības” principi nekā rietumos, kur ļaudis tomēr mēdz būt visnotaļ piekasīgi par tādiem jautājumiem, kā tiesiskums, atklātība u.tml. Šajā sakarā, starp citu, vērts izlasīt ļoti interesantu rakstiņu portālā Db.lv par mākoņpapu, Puzes ķeizaru un Latvijas kuģniecības privatizāciju. Iesaku: http://bit.ly/bxBJCM.

***

Un, pēdīgi, kārtējais pierādījums par to, ka “Tautas” partijas augstprātība Saeimā un valdībā ļoti viegli “pārceļas” uz privāto dzīvi pēc tam, kad kāds no “T”P cilvēkiem vairs nav politikā. Stāsta fabula īsumā: Sieviete ar ērces kodiena sekām ieradās Latvijas Infektoloģijas centrā. Centrs viņu pasūtīja trīs mājas tālāk, jo “dakteri nedrīkst pārslogot.” Kas par šo situāciju bija sakāms minētā centra vadītājai (un kādreizējai valdības ministrei no “T”P puses) Baibai Rozentālei? “Ja cilvēks komunicē ar masu mediju palīdzību, tad viņa stāvoklis noteikti nebija kritisks.” No tā acīmredzot izriet, dārgie lasītāji, ka ar medijiem Jums vajag kontaktēties tikai tad, kad nāve jau stāv durvju priekšā un ir pieklauvējusi. Varbūt nāve piekritīs pagaidīt, kamēr Jūs piezvanīsit žurnālistiem. Uzvāriet nāvei kafiju. Bet vēl vairāk varētu tomēr jautāt, ja reiz cilvēkam pēc saskares ar ērci ir radušies nepatīkami simptomi, tad vai viņam nebūtu jāņem vērā tas, kas ir rakstīts tā paša Infektoloģijas centra mājas lapā: “Jau pie pirmajiem slimības simptomiem nekavējoties jāgriežas pie ārsta”? Ar vai bez kontaktiem ar medijiem? Un ar cerību, ka varbūt kāds tomēr viņu aplūkos?

Jauku visiem dienu!


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!