Labrīt, lasītāji!Visu iespējamo cieņu Vairai Paeglei, bet skriet uz Tiesībsarga biroju ar sūdzību par "diskrimināciju" nav valstsievas cienīgi. Lasītāji atcerēsies, ka Ārlietu ministrija un pēc tam arī Saeimas Ārlietu komisija pieredzējušo "Tautas" partijas pārstāvi izvirzīja Latvijas vēstnieces amatam Apvienoto Nāciju Organizācijā (ANO). Valsts prezidents Valdis Zatlers kandidatūru noraidīja, sakot, ka viņam neesot pieņemama politiķu virzīšana diplomātiskajā dienestā. To V. Paegle uzskata par diskrimināciju.
Grūti spriest, ko Tiesībsarga birojs šajā lietā lems, bet diskriminācijas apstiprinājums radītu pat ļoti interesantu precedentu. Piemēram, absolūti politisku iemeslu dēļ Saeimas prezidijā nav neviena “Jaunā laika” pārstāvja. Nemaz nerunāsim par valdību, kurā ir pārstāvēta knapi puse visu tautas ievēlēto kalpu! Politisku aprēķinu dēļ dažādu valsts un pašvaldību uzņēmumu padomēs ir sastūķēti tikai tie bieži vien par attiecīgo jomu neko nezinošie cilvēki, kuri ir pieslējušies valdošajām partijām, tur nav to bieži vien par attiecīgo jomu neko nezinošo cilvēku kuri pārstāv opozīciju. Diskriminācija! Tiš, skrienam visi pie Tiesībsarga!
Protams, protams, epopejā ap Vairu Paegli pati nabaga V. Paegle bija lelle, kuru savu interešu dēļ turp un atpakaļ bīdīja te viens, te otrs. Būtībā, piedodiet rupjību, starp Valsts prezidentu un “Tautas” partiju notika, kā stāstīts romānā “Cilvēka bērns”, gailīšu mērīšana. Tas, ka V. Paegle minētajam amatam būtu pat ļoti kvalificēta, tas nevienu īpaši neinteresēja. Taču absolūti politisku zaudējumu uzskatīt par Tiesībsargam piekrītošu diskrimināciju — nu, nezinu gan. Tad jau tikpat labi turp varētu bizot arī Māris Riekstiņš, kuru attiecīgā “elites” partijas uzmeta tad, kad pērn valdošā banda nolēma par prezidentu iebīdīt nodokļu nemaksātāju.
***
Protams, nav jau Tiesībsarga birojs vienīgā vieta, kurp skriet. Ir tāda partija “Jaunie demokrāti” (atcerieties tādu? — 2006. gada Saeimas vēlēšanās tā savāca veselus 11,5 tūkstošus balsu, tātad — knapi pāri vienam procentam). Šīs partijas censoņi nu, visnotaļ ilgi pēc fakta kā tāda, ir nolēmuši, ka Saeimai nevajadzēja ratificēt Eiropas Savienības Lisabonas līgumu, un tāpēc par šo faktu ir jāiesniedz prasība Satversmes tiesai. Šajā gadījumā ir pilnīga taisnība Saeimas Ārlietu komisijas vadītājam Bērziņam, kurš ir runājis par absolūti neietekmīgas partijeles zīmēšanos. Tās pārstāvji sakās esam dikti satraukušies par Latvijas suverenitāti, kuru joprojām spēkā neesošais Lisabonas līgums dikti ierobežojot. Droši vien viņiem derētu izlasīt sākotnējos Eiropas Savienības dokumentus, tajā skaitā Romas un arī Māstrihtes līgumu. Latvija daļu savas suverenitātes atdeva 2004. gadā ij tajā dienā, kad iestājās Eiropas Savienībā, ij arī tajā dienā, kad iestājās NATO. Diez vai “Jaunie demokrāti” vēlas pārstāvet domu, ka Latvijai būtu bijis labāk minētajās organizācijās neiestāties vispār. To var argumentēt dažs labs apdauzīts censonis (re, vēl daudreiz mazāk balsu Saeimas vēlēšanās ieguvušie “Eiroskeptiķi” tagad vēlas pieslieties “Saskaņas centram” — tāpat kā “Jaunie demokrāti”, arī viņi zīmējas, lai tikai netiktu gluži pelnīti aizmirsti pavisam), bet ne jau ļaudis, kuri vēlas sevi uzskatīt par nopietniem.
***
Un pēdīgi. Sēdēju vismaz divvapdsmitarpus minūtes šorīt un intensīvi prātoju, kā un kam varētu pat uz mirkli ienākt prātā, ka labs uzdevums jaunkundzēm, kuras piedalās šovā ar nosaukumu “princese,” ir kastrēt cūku. Nevarēju to izdomāt. Kā tam notikt, ar nagu šķērītēm, vai? Kam vispār piederēja attiecīgā cūka? Vai tas ir cilvēks, kurš ļauj absolūti jebkuram nākt un pieteikties par tās kastrētāju? Varbūt to var attīstīt kā tūrisma produktu? Atzīstos, es šovu par “princesēm” neskatos vispār, bet vai dieniņ, cik ļoti, ļoti zemu ļaudis ir gatavi krist, lai tikai piesaistītu skatītājus! Nabaga cūka!
Jauku visiem dienu!