Raksts

Par deputātu ‘sirdsapziņu’ un krējumu – pārdomas Valentīna dienā


Datums:
14. februāris, 2011


Autori

Kārlis Streips


Labrīt, lasītāji, un vispirms daudz laimes Valentīna dienā visiem tiem, kuri kādu mīl un uzskata, ka diena ar maziem, plikiem eņģelīšiem un sarkanām sirsniņām ir šīs mīlestības lielisks apliecinājums. Vai arī visiem tiem, kuri mīl un uzskata, ka Valentīna diena piedāvā vēl vienu iespēju patusoties.

Nezinu, cik ļoti daudz mīlestības pastāv mūsu “gudro galvu” starpā, bet acīmredzot ar sirdsapziņu gan vismaz vienai daļai viss ir kārtībā. Vai, pareizāk sakot, “sirdsapziņu” — šajā gadījumā arī šis vārds ir liekams pēdiņās. Runa ir par Vienotības priekšlikumu, turpmāk Saeimā vēlēšanas par dažādām amatpersonām rīkot atklāti. Izņēmums joprojām būtu Valsts prezidents, jo par šī balsojuma slepenību ir rakstīts Satversmē, tāpat arī tur ir slepenības teksts par Satversmes tiesas tiesnešiem un Saeimas prezidija locekļiem. Taču visos pārējos gadījumos — SAB direktors, KNAB direktors, CVK direktors, tiesībsargs, ģenerālprokurors, u.tml. — balsojums turpmāk būtu atklāts. Vienā momentā pēc tam, kad kļuva zināms, ka Vienotība nākusi ar šādu priekšlikumu, sabuntojās “gudrās galvas” no tā dēvētā “Saskaņas” centra un cēli paziņoja, ka slepens balsojums ir vajadzīgs tāpēc, lai deputāti varētu balsot atbilstoši savai “sirdsapziņai.” Viens no viņiem aizrunājās pat tik tālu, ka Staļins, lūk, esot bijis atklātu vēlēšanu piekritējs, jo citādi neesot iespējams atmaskot “tautas ienaidnieku,” un tāpēc atklātas vēlēšanas arī mūsu republikā būtu “antidemokrātiskas.”

No visa tā, ko mūsu “gudrās galvas” laika gaitā ir sagvelzušas, lielākas muļķības būtu grūti iedomāties. Lai paliek Staļina piesaukšana, “Saskaņas” centram vēsturiskā nostaļģija par mātušku reizēm līst pāri malām. Būtība te ir cita: Kā īsti SC (un varam būt visai droši, ka turpat nostāsies arī Šlesera un Šķēles neizdevušais biznesa projekts, kā arī “zaļie zemnieki,” kuru patronam piepīpētas aizkulises vienmēr ir atraktīvākas par saules gaismu) saprot “sirdsapziņu”? Vai tā bija sirdsapziņa, kura pērn lika noraidīt Jāni Maizīti un vismaz 12 deputātiem pēc tam nesarkstot par to melot? Melošana ir sirdsapziņas rādītājs, vai? Un, ja SC bosi ir tik ļoti norūpējušies, ka viņu kolēģi var būt būt spiesti balsot “pēc valdošās koalīcijas norādījuma vai sponsoru diktāta,” kā to ir apgalvojis viens no minētās apvienības censoņiem Valērijs Agešins, tad kāpēc, pirmkārt, viņam liekas, ka valdošā koalīcija opozīcijas partijai kaut ko var diktēt un, otrkārt, vai tad tik briesmīgi ir SC sponsori, ka viņi nabaga deputātiņus spiež balsot ne tā? Tieši SC varētu būt ieinteresēta diktātā, kāds pastāv minēto “zaļo zemnieku” gadījumā, un tā atklāšanā. Taču arī tas ir politisks aprēķins. Būtība šeit ir cita: Nav absolūti neviena iemesla, kāpēc ievēlētam tautas pārstāvim Latvijas Republikas likumdevējā būtu jāslēpj savs balsojums jebkurā jautājumā. Tautai ir pilnīgas un absolūtas tiesības zināt, kā ir balsojuši tās priekšstāvji un, ja kas, tas attiecas arī uz Valsts prezidentu, Satversmes tiesas tiesnešiem (arī tās abas ir jomas, kurās slēptais balsojums ir nozīmējis pietiekami konkrētas nebūšanas), un, Dievs pasargi, Saeimas prezidiju. Kāda velna pēc būtu jābūt slepenam balsojumam par to, kas ir Saeimas sekretāra biedrs?!!

Vienotības priekšlikums ir loģisks un atbalstāms!

***

To pašu gan nevar teikt par to, ko mūsu valsts lingvisti ir sacepuši jautājumā par to, kā turpmāk saukt produktu, kas patlaban top visnotaļ neeleganti saukts par “skāba krējuma izstrādājumu.” Piedāvātie jēdzieni “krēmelis,” “krējumelis,” “taupkrējums” u.c. — nu, diez ko neizklausās. Patiesībā arī te ir visnotaļ būtisks jautājums — par to, ka ražotāji reizēm uzvedas pavisam nesmuki un nabaga patērētājam mēģina iesmērēt “krējumu,” kas patiesībā nemaz nav krējums. Eiropas savienība uz šo lietu skatās ar šķību aci, jo uz iepakojumiem, kuros ir “skāba krējuma izstrādājums,” vārds “krējuma” mēdz būt ar ļoti daudz lielākiem burtiem nekā vārds “izstrādājums.” Tas ir elementārs reklāmas un brendinga (oi, atvainojos — zīmološanas) jautājums. Taču drīzāk te būtu jādomā par informāciju, kāda ir uz iepakojuma ārpus paša produkta nosaukuma, proti — ja “skābajā krējumā” ir vairāk palmu eļļas nekā piena produktu, tad tas arī skaidri un gaiši ir jāpasaka, piedevām ne tik maziņos burtiņos, ka tos nespētu redzēt pat zaķītis, kas ir saēdies burkānus un tāpēc labi redz. Jo man personīgi “krējumelis”, piedodiet kaimiņi brāļu tautā, izklausās kā vārds “krējums,” vien … lietuviešu valodā.

Jauku visiem dienu! Ar vai bez mīlestības, sirdsapziņas un krējuma izstrādājumiem.


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!