Raksts

Par demonstrāciju


Datums:
13. janvāris, 2009


Autori

Kārlis Streips


Labvakar, lasītāji!Cik jauka bija šovakar notikusī demonstrācija pret valdošās kliķes nebeidzamo patvaļu un kretinismu, tik pretīgi bija tas, kas notika pēc tam. Pēc pašas demonstrācijas, viena grupa ļaužu devās uz Saeimu. Tur bija paši demonstrētāji, kuriem droši vien došanās uz Saeimu likās loģiska, jo protams Saeima pati ir vainīga pie tā, ka patlaban Latvija ir tajā krīzē, kādā tā ir. Taču tur bija arī citi cilvēki. Cilvēki melnās maskās. Cilvēki, kuri acīmredzot procesam bija "labi" sagatavojušies, jo pret Saeimu tika vērsts ledus no palikušajām sniega kaudzēm, bet arī bruģis no ielas. Es personīgi varētu uz bruģa stāvēt līdz aiznākamajām Lieldienām un nezināt, kā vienu bruģakmeni no turienes dabūt laukā. Acīmredzot kāds bija paņēmis līdz lauzni. Ja nu gadījumā ievajadzēsies. Dzirdēju kolēģi žurnālistu sakām, ka barā bija arī ievērojams skaits tā dēvēto osipoviešu no Liepājas un citām vietām. Vārdu sakot, nebūt ne Latvijas draugi. Pilnīgi noteikti Latvijas ienaidnieki.

Mūsu brašais valdības vadītājs pēcāk paguva pastāstīt, ka acīmredzot patlaban vairs nav dziesmotā revolūcija. Tas, kas notika šovakar, īpaši dziesmoti nudien nebija, bet te ir sakāmas divas lietas. Pirmkārt, kāds bija vajadzīgs, lai grupu pārvērstu par pūli. Normāls cilvēks tomēr arī protesta kontekstā nesviež bruģakmeņus un nemēģina cīnīties ar specvienībām no policijas. Taču mūsdienās, kad visiem ir mobilais telefons, notiekošais ļoti ātri piesaistīja citu kontingentu — jauniešus, kuriem tas likās inčīgi. Vecrīgā plūda iekšā krietni vairāk jauniešu, nekā ļaudis no tās gāja prom, un dažs labs, kuru redzēju pats, bija pavisam kunga prātā. Cita starpā dzirdēju vienu censoni nākam ar šādu atzinumu: “Oi, kā gribu tur mesties iekšā.” Cita starpā redzēju meiteni, kura bija pietiekami piedzērusies, lai domātu, ka tas ir jautri, bāzties iekšā kadrā, kamēr žurnālists veido reportāžu. Cita starpā ļoti priecājos, ka kolēģis žurnālists bez nekādām ceremonijām piedzērušos meiteni spēcīgi pagrūda sāņus. Šovakar, manuprāt, notika divas lietas — organizēts uzbrukums Saeimai (un es ļoti ceru, ka organizētāji tiks atklāti un pamatīgi, pamatīgi sodīti), kā arī huligānu ālēšanās, kura dara kaunu absolūti katram un katrai, kura tajā piedalījās.

Taču ir arī otra lieta. Godmanis acīmredzot nav sapratis vienu. Ja viņa vadītā valdība nebūtu tik pašpārliecināta, tik nekompetenta, tik uzpūtīga, tik noslēpumaina, tad šovakar nekāda demonstrācija vispār nebūtu notikusi. Ja Godmanis nevadītu valdību, kurā ir kliedzoši nekompetentais Slakteris, izsmiekla un nekā cita vērtais Veldre, acīmredzot amatā pārāk ilgi nosēdējušais Roze, un vārdiem vienkārši neaprakstāmais Šlesers, tad nebūtu bijusi demonstrācija. Ja Godmanis nebūtu cilvēks, kura dēļ sešarpus mēnešu laikā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam nav direktora (un nepārpratīsim — tā ir vistiešākā veidā Ivara Godmaņa vaina), tad nebūtu bijusi demonstrācija. Ja Godmaņa vadītā valdošā banda nestieptu gumiju par Satversmes grozījumiem, nestieptu gumiju par partiju finansēšanas likuma grozījumiem, necenstos legalizēt naudas atmazgāšanu, neļautu komisijas vadīt cilvēkiem, kuri attiecīgajam amatam ir kliedzoši acīmredzami nepiemēroti, neizliktos, ka viņiem vienīgā problēma ir tā, ka nav pietiekami labs pīārs, un neuzvestos tā, it kā, piedodiet, viņiem vienīgajiem uz pasaules virsas sūdi nesmird — tad NEBŪTU BIJUSI NEKĀDA DEMONSTRĀCIJA, johaidī!

Un vēl pēdējā doma. Godmanis radio arī stāstīja, ka neesot bijis iespējams atrast visus tos interneta serverus, kuros tika pārrunāts tas, kas bija paredzēts šovakar. Kaut kā neticas, ka Drošības policijai nav nepieciešamie resursi, lai šādas lietas izsekotu. Bet, ņemot vērā to, ka pūlim virzoties Saeimas virzienā nekāda īpaša pretspēka nebija, acīmredzot kāds kaut ko nezināja. Varbūt kāds kaut ko būtu varējis izsecināt no tā, ka pašas demonstrācijas laikā no publikas kora virzienā tika mestas olas. Varbūt no tā, ka kamēr mēs visi dziedājām “Dievs, svētī Latviju!”, atskanēja sprādziens. Vienādi vai otrādi, acīmredzot te ir vajadzīgs drošības audits, lai izsecinātu, kā tas īsti notika, ka Saeimas mājai tika izsisti daudzi logi. Kā tas īsti notika, ka veselu divarpus stundu garumā policijai bija jācīnās gan ar organizētiem diversantiem, gan arī ar lielu baru idiotisku huligānu. Diemžēl, diemžēl, drošības auditus mūsu valstī veic organizācijas, kurās vadošā teikšana ir valdošajai kliķei, kurai šovakar notikušais, protams, ir absolūtākā medus maize — re, kā opozīcija izgāzās. Taču šī vakara notikumi atbalsosies vēl ļoti ilgi, un jācer, ka attiecīgās personas un instances nonāks pie konkrētiem un pamatotiem secinājumiem. Cita starpā Godmanis un viņa varza — ka varbūt tomēr vairs nevajadzētu izturēties tā, it kā Latvijas Republikas galvenās vajadzības ir apkalpot Mākoņu intereses, izglābt Puzes ķeizaru, un ļaut satiksmes ministram rīkoties pilnīgi tā, kā viņam pašam galviņā tas šķiet pareizi esam.

Visu labu.

Bet nē, vēl viena pēdējā doma — paldies absolūti ikkatram policistam, kurš šovakar darīja savu darbu. Daudzi viņiem droši vien paldies neteica, vispār Vecrīgā cilvēki uz viņiem kliedza “Nodevēji!” Bet es saku paldies. No visas sirds — paldies.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!