Raksts

Par cilvēktiesībām — deklaratīvas frāzes


Datums:
31. augusts, 2010


Autori

Kaspars Zālītis


Foto: Esther Simpson

Lielākais izaicinājums 10. Saeimai būs radīt sabiedrības uzticību tai.

PARTIJAS PAR CILVĒKTIESĪBĀM

Politika.lv vērtē politisko partiju un apvienību priekšvēlēšanu programmas. Eksperti izvirza, viņuprāt, aktuālākos jautājumus, kas konkrētajā jomā būs jārisina 10.Saeimai, un vērtē, ko par šiem jautājumiem savās priekšvēlēšanu programmās saka partijas.

Esam izvēlējušies sešas partijas un partiju apvienības, kurām, pēc socioloģiskajiem datiem, ir visreālākās iespējas iekļūt Saeimā. Tās ir Saskaņas centrs (SC), Vienotība, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), VL!-TB/LNNK, Par labu Latviju (PLL), PCTVL. Savukārt pārējās vēlēšanās startējošās partijas pieminēsim tad, ja tām būs, pēc ekspertu domām, interesantas un inovatīvas idejas kādā konkrētā jomā.

Vienotības, VL!-TB/LNNK, Par labu Latviju (PLL) un PCTVL piedāvājums ir vērtēts, izskatot partiju garās programmas. Savukārt SC garās programmas nav, bet ZZS to atsakās publiskot, tāpēc ir vērtēti Centrālās vēlēšanu komisijas mājas lapā atrodamie šo partiju 4000 zīmēs iekļautie solījumi. Dažas partijas/apvienības, piemēram, PLL un SC, savas programmas turpina papildināt, tāpēc vēršam uzmanību, ka mūsu eksperti vērtējumus ir izteikuši, balstoties uz tām programmu redakcijām, kādas bija raksta veidošanas brīdī.

Atskatoties uz politiskajiem lēmumiem un notikumiem, kurus esam piedzīvojuši 9. Saeimas laikā, jāatzīst, ka garlaicīgi nav bijis. Cilvēktiesību jēdziens gan šajā sasaukumā, gan iepriekšējos ir locīts kā smilga vētras laikā. Cilvēktiesības kā Latvijas un Eiropas Savienības (ES) pamatvērtība joprojām politiķiem palikusi neizprasta, jo viņi bieži to centušies ielocīt pa savai patikai un vēlmei.

Lūkojoties nākotnē no cilvēktiesību skatu punkta, jāatzīst, ka 10. Saeimai un līdz ar to arī valdībai būs daudz izaicinājumu cilvēktiesību jomā, tomēr kā vienus no svarīgākajiem vēlos izcelt diskriminācijas izskaušanu un tiesībsarga kā nozīmīga un neatkarīga cilvēktiesību aizsardzības institūta nostiprināšanu.

Diskriminācija — seksuālā orientācija

Diskriminācijai nākamajos četros gados kā problemātikai ir jāpievērš pastiprināta uzmanība un jāveicina iedzīvotāju izpratne par to, kā arī jāiedzīvina jau pieņemtie normatīvie akti, lai ikviens iedzīvotājs varētu izmantot savas likumos noteiktās tiesības. 10. Saeimai nāksies atkārtoti strādāt pie 9. Saeimas nepilnīgi pārņemtajām direktīvām un pārskatīt jau pieņemtos normatīvos aktus, piemēram, Elektronisko mediju likumu, lai izpildītu kaut vai tikai tās saistības, ko Latvija pati ir apņēmusies attiecībā uz Eiropas Savienību (ES).

Diskusiju par diskriminācijas jautājumiem šajā Saeimā varētu raksturot kā vecu košļājamo gumiju, kas, nonākot no vienas mutes otrā, tiek košļāta un staipīta, brīžiem pielīmēta pie kāda krēsla, tad nokasīta un košļāta tālāk, nesniedzot baudu ne pašiem košļātājiem, ne procesa vērotājiem.

Diskriminācijas aizliegums rotā gan mūsu Satversmi, gan vairums citu Latvijas likumu. Lai arī ES mērogā darbs pie jaunas pretdiskriminācijas politikas un vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanas sasniedz aizvien jaunas virsotnes,[1] šķiet, Latvijas politiķi šo jautājumu joprojām redz kā greznu rotu atsevišķiem normatīvajiem aktiem. Tomēr vienlīdzīgu tiesību nodrošināšanu nevar panākt tikai ar politikas dokumentu un likumu palīdzību. Daudz lielāka nozīme ir efektīvai pretdiskriminācijas institūciju, piemēram, Tiesībsarga biroja, darbībai un sadarbībai ar dažādām sabiedrības grupām. Īpaši tāpēc, ka cilvēki joprojām neizprot šī jēdziena būtību, kā arī nezina vai baidās izmantot savas tiesības, un tas dod iespēju politiķiem manipulēt ar saviem un citu uzskatiem.

Viens no piemēriem ir diskriminācija uz seksuālās orientācijas pamata, jo katru reizi ir novērojamas politiķu iracionālās bailes atklāti risināt šo jautājumu. Diskusijas ap Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu pierādīja Saeimas emocionālo skatījumu uz diskriminācijas aizliegumu, no likuma svītrojot diskrimināciju uz seksuālās orientācijas pamata.

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums bija Elektronisko mediju likumā ietvert aizliegumu audio un audiovizuālajos komerciālajos paziņojumos diskriminēt uz seksuālās orientācijas pamata. Tomēr 42 deputātu individuāla nepatika pret šo jautājumu neļāva pilnībā ieviest ES Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas[2] normu, kas nosaka diskriminācijas aizliegumu minētajos paziņojumos, kā arī nosaka valstu pienākumu visas direktīvas normas ieviest pilnībā. Viens no izplatītākajiem ir šaurs skatījums, ka diskriminācija nepastāv, tādēļ nav nepieciešams kādu no grupām īpaši izcelt. To pierāda bēdīgi slavenā tikumības sarga[3], Saeimas deputāta Oskara Kastēna (LPP/LC) viedoklis par diskriminācijas aizliegumu uz seksuālās orientācijas pamata audio un audiovizuālajos komerciālajos paziņojumos: “Vai kādreiz Latvijā ir bijuši kaut kādi audiovizuāli paziņojumi, kuros kāds ir aicinājis kādu diskriminēt vai kurināt naidu pēc seksuālas orientācijas? Es pats televizoru skatos bieži, bet šādus gadījumus neatceros.[4]” Jāmin, ka šāda ignorance ir saskatāma ne tikai jautājumos par diskrimināciju uz seksuālās orientācijas pamata, bet arī pēc citām pazīmēm kā, piemēram, invaliditāte, dzimums, rase, etniskā piederība.

Diskriminācija — īpašās vajadzības

Arī personu ar īpašām vajadzībām jautājumi joprojām tiek uztverti kā zobu sāpes. Politisko partiju programmas ir apvītas ar solījumiem risināt situāciju, tomēr arī šajā jautājumā politiķi nevar pieņemt progresīvus lēmumus, kas būtu vērsti uz ikviena cilvēka iespēju izmantošanu, piemēram, nodrošinot vides pieejamību un iekļaujošu izglītību. Tā kā 9. Saeima ir ratificējusi ANO konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām[5] un tās fakultatīvo protokolu, 10. Saeimai un valdībai būs pienākums paust gribu un pierādīt to ar rīcību, ieviešot šajos dokumentos ietvertos pasākumus, piemēram, risināt jautājumus par vides pieejamību, par personu ar invaliditāti pilnīgu un efektīvu līdzdalību un integrāciju sabiedrībā. Bet vissvarīgākais — Latvijai jāpieņem diskriminācijas aizliegums visos saistītajos tiesību aktos.

Jāmin arī brīvība izvēlēties reliģisko piederību, kā arī brīvība nepiederēt nevienai no reliģijām. Pavisam svaigie katoļu kardināla Jāņa Pujata īpaši iemīļotās partiju apvienības Par labu Latviju solījumi par Bībeles mācību skolās jāvērtē kā klaja reliģijas uzspiešana skolēniem, nesniedzot izvēles iespēju ne pašiem jauniešiem, ne viņu vecākiem. Arī politiķiem reiz vajadzētu saprast, ka skolēni nav plastilīna cilvēki, ko var staipīt un locīt ar ikkatru politisko lēmumu, kas pašiem šķiet simpātiskāks — Bībeles mācība, ticības mācība, Latvijas vēsture kā atsevišķs priekšmets u.t.t. Ļausim izglītības speciālistiem un izglītības procesā iesaistītajām organizācijām, kā arī pašiem skolēniem un viņu vecākiem vērtēt mācību vajadzības, kas būtu vērstas uz modernu un uz rezultātu orientētu izglītības sistēmu, nedodot politiskajām partijām brīvu vaļu mācību procesā iekļaut vai no tā izslēgt politiķu “iemīļotus” vai viņiem politiski izdevīgus mācību priekšmetus.

Tiesībsargs

Vērtējot izdevīgumu vai neizdevīgumu, mums jābūt pazemīgi pateicīgiem 9. Saeimai par apzinātu Tiesībsarga institūta novājināšanu, jo tā vietā, lai stiprinātu šo institūtu, ap to ir vērptas asas politiskās intrigas, kā arī krīzes periodā mazināta tā ietekme, samazinot Tiesībsarga biroja budžetu. Tiesībsarga budžets 2010. gadā attiecībā pret 2008. gadu ir samazināts gandrīz 2,5 reizes, un no tā arī izriet cilvēkresursu trūkums un nespēja veikt likumā noteiktās funkcijas. Jāmin, ka tieši ekonomiskās lejupslīdes laikā iedzīvotāji visvairāk ir pakļauti nevienlīdzīgas attieksmes riskam, tādēļ šādas institūcijas novājināšana ir klaja vēršanās pret iedzīvotājiem un viņu iespēju aizstāvēt savas tiesības. Otrs punkts Tiesībsarga institūta nespējā efektīvi pildīt savus pienākumus ir vājš vadītājs, kas līdz šim nav spējis sniegt progresīvas rekomendācijas un visaptverošu skatījumu par cilvēktiesību un labas pārvaldības situāciju valstī.

Kā viens no izaicinājumiem nākošajai Saeimai, jau nākamā gada februārī būs izvirzīt un apstiprināt spēcīgu, politiski neitrālu Tiesībsargu, kurš spēs veidot komandu un paust viedokli par sabiedrībai stratēģiski svarīgiem lēmumiem. Tomēr, atskatoties uz jau apstiprinātajiem “neatkarīgo” institūciju vadītājiem, novērojams, ka deputātu balsošanas mašīna strādā nevis sabiedrības, bet gan kāda cita, iespējams, partiju sponsoru interešu labā.

Tāpēc 10. Saeimai vajadzētu dot iespēju prezidentam nominēt vadītājus dažādām neatkarīgām institūcijām, tajā skaitā — arī Tiesībsargam, lai beidzot izbeigtu politiskās manipulācijas ar mītiskajiem labajiem un ļaunajiem tēliem. Jo jau līdz šim piekoptā prakse par sev vai pietuvinātajiem labvēlīgu vai arī vāju un neefektīvu personu iecelšanu augstu un nozīmīgu amatpersonu krēslos noved pie vājas valsts instucionālās sistēmas un vispārējas neuzticības valstij. Iespēja prezidentam nominēt šo institūciju vadītājus sniegtu arī lielāku uzticību sabiedrībai, lai tā aktīvāk sniegtu savus ieteikumus vai viedokli par noteiktiem kanditādiem.

Tomēr lielākais izaicinājums 10. Saeimai būs radīt sabiedrības uzticību tai. Izsaku cerību, ka parlaments nākotnē neatkārtos klaju ņirgāšanos par cilvēktiesībām, kas aizejošajā Saeimā izpaudās, piemēram, kā “nenogurdināmā cilvēktiesību aizstāvja”[6] Jāņa Šmita (LPP/LC jeb PLL) ievēlēšana par Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāju.

_____________________________

[1] Norit darbs pie visaptverošas ES pretdiskriminācijas direktīvas pieņemšanas.

[2] Direktīva Nr. 2010/13/EK

[3] LPP/LC kā partija ir iestājusies par ģimenes vērtību nostiprināšanu sabiedrībā, tomēr 2008. gada vidū Oskaram Kastēnam nācās attaisnoties par seksuāla rakstura īsziņām un darbībām pret laikraksta Diena žurnālisti

[4] 2010. gada 17. jūnija Saeimas sēdēs stenogramma, diskusijas par Elektronisko mediju likuma 3. lasījumu http://titania.saeima.lv/LIVS/SaeimaLIVS.nsf/0/2A1C6D7A71ADED85C2257751002FA33C?OpenDocument

[5] ANO konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām http://www.likumi.lv/doc.php?id=205328

[6] Bijušais Saeimas deputāts un Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītājs savā darbības laikā vairākkārt balansējis uz naida un vardarbības kultivēšanas asmens, piemēram, par bērnu sodīšanu http://diena.lv/lat/… , vai arī paužot atklātu nepatiku pret LGBT cilvēkiem.

[7] Par labu Latviju 2010. gada augusts #2, 5.lpp

[8] Par labu Latviju 2010. gada augusts #2, 16. lpp


Integrācija politiķus neinteresē

Izglītība - maz konkrētības

Kandidāti uz delnas

Pretkorupcijas marginalizācija

Programmu analīze

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!