Labrīt, lasītāji! Šorīt dažādas pārdomas par dažādām lietām.

“Tautas” partija turpina demonstrēt to, kāpēc vārdu “tautas” es jau vairāku gadu garumā lieku pēdiņās. Tā ir pompozā pašpārliecinātība, kura atkal un atkal apliecina, ka politikāņi, kuri šajā veidojumā piedalās, domā par sazin ko, bet par tautu nu noteikti nē. Attiecībā uz TP “vecbiedra” Gundara Bērziņa kārtējo izmuldēšanos Atkarīgajā Rīta Avīzē partija ir nolēmusi būtībā neteikt neko, jo, daiļrunīgā partijas priekšsēdētāja Segliņa vārdiem runājot, pērt taču neviens viņu netaisās. Lai arī cik šī doma nerada vizuāli savdabīgu attēlu, protams, ka nevajag pērt, mūsdienās to uzskata par cilvēka tiesību pārkāpumu. Taču Segliņam ir cits variants — ja reiz “vecbiedrs” ir atļāvies paziņot, ka Valsts prezidents ir dikti sekla persona, varbūt “vecbiedram” ar Valsts prezidentu vajadzētu vienkārši izrunāties. Un te nu rodas jautājums — kāpēc Valsts prezidentam vispār būtu jārunā ar kaut kādu privātpersonu no laukiem? Turklāt privātpersonu, kura varbūt nav sekla, bet bļaurīga ir gan. Nešaubos, ka Valsts prezidents bez šādas sarunas var iztikt gluži labi. Pareizais variants attiecībā uz “vecbiedru” būs nevis pērt, bet, kopā ar visu (piedodiet, Ābiķa kungs, piedodiet!) grupeli, kas saucas “Tautas” partija … ignorēt.

***

Nespēju atkratīties no šausmām par šajās dienās lasāmo stāstu par sešus gadus veco puiku Artūru, kurš, nabags, cieš no kustības traucējumiem. Tā, lai bērns varētu normāli iet skolā, vecāki speciāli pārcēlās no provinces uz Rīgu … un konstatēja, ka Latvijas Republikas galvaspilsētā sešus gadus vecam cilvēkbērnam nav pieejama medicīniska aprūpe. Jo veseli 25 ģimenes ārsti atteicās viņu piereģistrēt, tajā skaitā viens no šiem Hipokrāta zvērestu vismaz pēc idejas pieņēmušajiem censoņiem pateica, ja puika būtu vesels, tad vēl varētu par kaut ko runāt, bet tā kā viņam ir kustības traucējumi, tad nē. No tā laikam izriet, ka vismaz šis viens ārsts turpmāk vēlas redzēt tikai veselus pacientus. Tādā gadījumā viņam būtu jāiemācās spēlēt golfu, jo … ak tavu atklājumu! … veseli cilvēki pie dakteriem nemēdz iet. Murgs kaut kāds, un te nu atkal ir joma, kurā kolēģijai vajadzētu padomāt par kaut ko analogu pēršanai.

***

Priecājos, ka Finanšu ministrija ir atklājusi jēdzienu “vairāksolīšana.” Sākotnēji mums tika pateikts, no Starptautiskā valūtas fonda būs vajadzīgi pāris miljardi, pēc tam — trīs, un nu jau brašais finanšu ministrs ir paziņojis, ka būs vajadzīgi veseli pieci miljardi eiro. Vien atcerēsimies, tas būs aizdevums, nevis Ziemassvētku dāvana. Un varam trīs reizes minēt, kuram nāksies to visu atmaksāt. Un tāpēc cerēsim, ka ministrs uz Jauno gadu nesadomās, ka varbūt tomēr vajag 8 vai 10 vai 15 miljardus.

***

Vakar pie manis brauca cilvēks no Sarkandaugavas un vienubrīd piezvanīja un pateica, ka kavēsies, jo vēl 35 minūtes būs jāgaida autobuss. Cik jauki, ka nākamgad reisu skaits Rīgas pašvaldības sabiedriskā transporta sistēmā tiks samazināts.

***

Un pēdīgi, piektdien būs liela diena. Piektdien būs tā diena, kurā, pēc grumbpierainā ministru prezidenta skaidrotā, būs zināms kandidāts Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja amatam. Vai varbūt arī nē, jo grumbpierainais ministru prezidents ir aizņemts ar citām lietām. Varbūt kāds viņam tomēr varētu pačukstēt austiņā šādu domu: Ja viņa priekštecis amatā nebūtu veltījis tik milzīgas pūles KNAB čakarēšanai, tad varbūt valsts ekonomiskā krīze patlaban būtu vismaz mazliet maigāka, un tāpēc varbūt čakarēšanas turpināšana nav pats labākais variants, vienalga, cik milzīgi daudz dažādu lietu varonīgais ministru prezidents ir uzņēmies risināt … vienpersoniski.

Jauku visiem dienu!