Labrīt, lasītāji!Daļa no tā, kas dzīvi padara skaistu, manuprāt, ir lasīšana. Lasu ļoti daudz, tajā skaitā abonēju lielu kaudzi žurnālu. Latviešu valodā Ir, Garšīgs, Klubs, Mūsmājas, Sporta avīze, Ilustrētā vēsture, Ilustrētā zinātne. Angļu valodā GQ, Out, Attitude, Rolling Stone, Bon Appetit, Olive, BBC Good Food, Mad ... un Vanity Fair.
Pēdējais ir tāds smalkās dzīves žurnāls. Katru mēnesi ir fotogrāfijas no viesībām un svinībām, kurās piedalās pasaules grandi. Žurnālā ir materiāli par aktieriem un aktrisēm. Katru mēnesi kāda slavenība tiek aicināta izpildīt tā dēvēto “Prusta aptauju,” kurā ir tādi jautājumi, kā “Kā jūs izprotat pilnīgu laimi?” un “Ko jūs visaugstāk novērtējat vīriešos/sievietēs?”
Vanity Fair ir savi štata autori, tajā skaitā brits vārdā Kristofers Hičenss (Christopher Hitchens). Viņš sevi uzskata par liberāli šī vārda angloamerikāniskajā nozīmē, un cita starpā viņš ir ļoti stingrs organizētas reliģijas noliedzējs. Žurnāla aprīļa numurā viņš raksta par desmit baušļiem — tiem desmit “Tev būs” un “Tev nebūs” noteikumiem, kādi it kā skaitās kristīgu ļaužu dzīves vadmotīvs. Pirmkārt, K. Hičenss pilnīgi pareizi konstatē, ka desmit baušļi bībelē parādās trīs reizes, un katru reizi citā variantā. Tas vien uzskatāmi uzrāda, cik muļķīgi ir tie cilvēki, kuri apgalvo, ka katrs vārds bībelē ir svēta un neapstrīdama patiesība. Tālāk, K. Hičenss konstatē, ka vispirms Mozus izraēliešiem uzrāda baušļus, tajā skaitā arī “Tev nebūs nogalināt,” un jau astoņus bībeles pantus pēc tam (2. Mozus grāmata 32:27-28) nāk ar lūk, kādu atzinumu: “Tā saka Tas Kungs, Israēla Dievs: apjozieties ikviens ar savu zobenu, pārstaigājiet nometni, iedami no vieniem vārtiem uz otriem, un nokaujiet ikviens savu brāli, savu draugu un savu tuvāku.” Tev nebūs nogalināt. Nākamajā pusotrā minūtē. Pēc tam ej un nogalini, cik vien pats vēlies. K. Hičenss vēl konstatē, ka bauslis par laulības pārkāpšanu ne vien kopš cilvēces pirmajiem mirkļiem ir ticis pārkāpts, bet arī ir bijis teju vai visas literatūras un dramaturģijas pamatā.
Un viņš piedāvā jaunus baušļus. Piemēram, “Tev nebūs nosodīt cilvēkus par viņu ādas krāsu vai tautību.” “Tev nekad nebūs cilvēku uzskatīt par savu privātīpašumu.” “Tev būs ienīst tos, kuri seksuālās attiecībās izmanto vardarbību vai draud tā izdarīt.” “Tev būs paslēpt seju un gauži raudāt, ja tu uzdrīkstēsies kaitēt bērnam.” “Tev nebūs nosodīt cilvēku par viņa iedzimto raksturu — kādēļ gan Dievs būtu radījis tik daudz homoseksuālas personas, ja vienīgais iemesls ir viņus mocīt un nogalināt?” “Tev būs atcerēties, ka arī tu esi dzīvnieks un atkarīgs no dabas un vides tīkla, tāpēc attiecīgi arī domā un rīkojies.” Un “Tev būs izslēgt to sūda mobilo telefonu — tu vienkārši nevari iedomāties, cik tava saruna mums pārējiem ir neinteresanta.” Jāsaka, šie baušļi man šķiet tuvāki par “Bet septītā diena ir sabats Tam Kungam, tavam Dievam, tad nebūs tev nekādu darbu darīt, nedz tev, nedz tavam dēlam, nedz tavai meitai, nedz tavam kalpam, nedz tavai kalponei, nedz tavam lopam, nedz tam svešiniekam, kas ir tavos vārtos.” Cita starpā tāpēc, ka minētajā sarakstā nav uzskaitīta “Tava sieva,” bez kuras droši vien būtu sarežģīti tikt pie “Tavs dēls” un “Tava meita.” Vecajā derībā diemžēl šāds seksisms ir raksturīgs.
Kā esmu rakstījis citreiz, Bībeles centrālā doma nesaistās ar “tev nebūs.” Bībeles centrālā doma ir vienkārša: Mīli savu radītāju un mīli savu kaimiņu. Citiem vārdiem sakot — izturies labi pret citiem cilvēkiem. Lūk, bauslis.
Jauku visiem dienu!