Labrīt, lasītāji!Rakstot par bijušās Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas topošo autobiogrāfiju, laikraksts Diena izcēlis šādu domu: "Skandalozas Latvijas politikas virtuves detaļas nevajadzētu gaidīt." Ļoti žēl, nudien žēl. Īsi pirms viņas aiziešanas no prezidentes amata, es V. Vīķi-Freibergu intervēju Latvijas televīzijā, un tur viņa teica aptuveni to pašu, proti -- vēl nav pienācis laiks atklāt visas politiskās kārtis, cita starpā tāpēc, ka daudzas no personām, kuras atrodas "skandalozajā virtuvē" turpat darbojas joprojām. Tiesa, topošā autobiogrāfija tiek rakstīta angļu valodā un ir vispirms domāta ārpasaulei, kurai noteikti nenāks par sliktu erudītās profesores rakstīta grāmata par to, kas pagājušā gadsimta otrā pusē notika ar Latviju un latviešiem. Taču ļoti ceru, ka V. Vīķe-Freiberga sarosīsies un uzrakstīs arī politiskus memuārus. Viņa darīja ļoti daudz ko, lai glābtu valsti no "skandalozās virtuves" aktīvākajiem šefpavāriem, un gribētos zināt viņas domas par to ne vien plikas ziņkārības dēļ, bet arī tieši tāpēc, ka par "skandalozās virtuves" smirdīgākajām detaļām joprojām daudz kas nav zināms. Un katrs uzziņas gabals, kurš Latvijas iedzīvotājus pārliecinās, ka nākamajās vēlēšanās nekādā gadījumā nedrīkst balsot par tām partijām, kuras veido pašreizējo valdošo kliķi, ir būtisks.

***

Ļoti interesanta intervija šodien laikraksta Dienas Bizness pielikumā “Numurs” ir ar ekonomikas speciālisti Raitu Karnīti. Tajā viņa saka, ka Latvija patlaban nepiedzīvo ekonomisku krīzi, patiesībā runa ir par ciklu. Un viņa pasaka arī to, ka latviešus, kuri ir aizbraukuši uz citām zemēm naudas pelnīšanas nolūkos viņa uzskata par nodevējiem. Pati atzīst, ka tā ir skarba doma, un jā, tāda tā arī ir. Man personīgi nekad nav gribējies kritizēt prom braucējus vienkārši iepriekšminētās “skandalozās virtuves” dēļ. Par smagu darbu pelnīt kapeikas, tas ir viens. Dzīvot valstī, kurā valdošā “elite” uzskatāmi dara visu, lai vairotu savu un savu īpašnieku, bet katrā gadījumā ne tautas labklājību — tas atkal ir kaut kas cits, un nekad neesmu bijis pārsteigts, ka ir pietiekami daudz cilvēku, kuri tam visam vēlas pateikt “čau.”

***

Un pēdīgi, ļoti priecājos par jaunu domu no satiksmes buldozera, kurš tagad ir ieņēmis prātā ideju, ka viņa nākamais uzdevums ir kļūt par Rīgas mēru. Žurnālā Una runājot par lielo “integrētāju” Kastēnu, viņš sacījis šādus vārdus: “Varu pateikt, ka viņš rīkojās kā muļķis. Viņam ir sieva un bērni. Uzskatu, ka viņš pats ir vainīgs. Žurnāliste darbojās amorāli un neētiski — tā ir viena medaļas puse. Bet tas, ka viņš vazājās apkārt ar citu sievieti un meloja sievai, ir medaļas otra puse. Un pēc tam vēl mēģināja melot publiski, ka viņš tikai spēlēja līdzi — tas ir blefs. Viņš ir liels zaudētājs. Jācer, ka Oskars pēc šādas kļūdas sapratīs, ka nākamā kļūda var būt pēdējā.”

Ar piebildi, ka atmaskojot “mācītāju partijas” iekšējo liekulību, Aleksandra Jolkina it neko nemorālu un neētisku nedarīja, pilnīgi piekrītu triecējraķetes teiktajam, turklāt tikai minētā liekulība ir tas, kas nodrošināja, ka pseidoministram arī pirmā “kļūda” nebija pēdējā.

Jauku visiem dienu!