Foto: loopoboy 2.0
Vai ir pamats uzskatīt, ka šobrīd notiekošā LTV valdes locekļu atlase notiek necaurspīdīgi (netiek atklāti kandidāti uz valdes locekļu amatiem), ar politisku ietekmi un nedemokrātiski – piemēram, bez aktīvas sabiedrības iesaistes?
Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) konkursu uz vakantajām Latvijas televīzijas valdes locekļu (valdes priekšsēdētāja, valdes locekļa programmu attīstības jautājumos un valdes locekļa finanšu un tehnoloģijas jautājumos) izsludināja 2012. gada 20. novembrī, nosakot 2013. gada 15. janvāri par beigu datumu, lai savus dokumentus un motivācijas vēstuli varētu iesniegtu vakanto amatu pretendenti. Vēlāk šis termiņš tika pagarināts līdz 28. janvārim, jo (pēc neoficiālās informācijas) potenciālo LTV valdes locekļu aktivitāte bija zema. Tā, kā nevienam nav milzīgs noslēpums, ka šobrīd LTV ir nepieciešamas radikālas pārmaiņas, ir būtiski, lai sabiedrisko televīziju vadītu profesionāļu komanda ar skaidru vīziju kā LTV kalpos sabiedrības interesēm, nosargās savu redakcionālo neatkarību un attīstīsies nākotnē.
Lai atrastu šādus profesionāļus, LTV valdes locekļu atlasē iesaistīta personālatlases uzņēmums “Fontes”, kas līdztekus tiešajai pieteikšanās uz konkursu, identificēja vēl 200 cilvēkus, kas varētu pretendēt uz izsludinātajām vakancēm. No šiem tika uzrunāti 127 un 56 tika intervēti. Iznākumā – 85 procenti no uzrunātajiem atteikušies no tālākas dalības atlases konkursā. Tiem, kuri nolēma turpināt savu dalību konkursā, tāpat kā pārējiem LTV valdes locekļu amata kandidātiem, bija personīgi, kā tas nolikumā prasīts, jāiesniedz NEPLP savs iesniegums, motivācijas vēstule un nepieciešamie dokumenti.
Lielākās kaislības šobrīd virmo ap deviņiem no iespējamajiem LTV valdes amata kandidātiem un viņu vārdu publicēšanu.
“Fontes” vecākā konsultante Inese Kamarūte apgalvo, ka anonimitāte šādos konkursos ir viens no noteicošajiem faktoriem – “Fontes” ārkārtīgi augstu vērtē savu kandidātu uzticību, kas ir iegūta strādājot šajā tirgū jau 16 gadus, un vienlaicīgi rūpējas gan par viņu, gan arī klienta reputāciju. Parasti privātajā sektorā kandidātiem ir iespēja pašiem paziņot darba devējam par darba attiecību pārtraukšanu brīdī, kad sarunas ar jauno darba devēju ir noslēgušās ar piedāvājumu, tai skaitā atklātu konkursu ietvaros. Anonimitātes saglabāšana ir viens no noteicošajiem veiksmes faktoriem kandidātu piesaistē. LTV kontekstā uzskatu, ka vajadzētu uzvārdus publiskot tajā brīdī, kad NEPLP ir izvēlējusies un vienojusies ar visiem trim kandidātiem, pārliecinoties par valdes locekļu spēju strādāt kopā. NEPLP lēma citādi, un tās ir organizācijas tiesības kā klientam. Lai gan šajā gadījumā jārēķinās, ka no 9 šobrīd izvēlētajiem kandidātiem, kāds var noteikti atteikties turpināt sarunas, tuvojoties 25. februārim. Kopumā Padomes lēmums strādāt ar personāla atlases kompāniju ir liela uzdrošināšanās un novitāte. Domāju, ka abas puses daudz ko iemācījās procesa gaitā. Rezultātā no 45 kandidātiem, kas pieteicās – puse bija “Fontes” uzrunātie kandidāti.”
I. Kamarūte arī norādīja, ka vairāki kandidāti, kuri vēlāk publiskajā telpā kritizēja atlases procesu, paši pret konkursu izturējušies nenopietni, uztvēruši to kā spēli, kas būtībā ļoti apgrūtinājis darbu.
Atbildīgais par NEPLP lēmumam nr. 146 izpildes kontroli un organizēšanu Gints Grūbe jau iepriekš norādījis, ka, tā saukto, LTV valdes finālistu vārdi tiks atklāti 25. februārī. Pamatojums “slepenībai” – korekta attieksme pret kandidātiem un viņu darba devējiem, kā arī mēģinājums mazināt izvēlēto kandidātu atteikšanās no dalības konkursā risku.
Tomēr šobrīd kļuvis zināms, ka kandidātu vārdus uz valdes locekļa amatiem nosauks ātrāk, un jau 25. februārī viņi tiksies ar LTV darbiniekiem, diskutēs par savām vīzijām attiecībā uz sabiedriskās televīzijas nākotni un attīstību. Līdztekus, personālatlases uzņēmums turpinās pārbaudīt atlasītos kandidātus un viņu sociālās kompetences.
Domājams, ka kaislības ap LTV valdes izraudzīšanās kārtību izcēlušās divu iemeslu dēļ – pārāk īsais posms, kas dots, lai sabiedrībai būtu iespēja izvērtēt kandidātus šiem nozīmīgajiem amatiem LTV tik kritiskā brīdī. Publiskās debates (apvienojumā ar tikšanos ar LTV darbiniekiem) būs vienīgā kandidātu parādīšanās atklāti sabiedrībā (cerams, ka būs iespējams šo debati vērot tiešraidē internetā). Pēc tam kandidāti savu vīziju izklāstīs NEPLP un 7. martā būs gaidāms Padomes galīgais lēmums. Lai šis process būtu pēc iespējas caurspīdīgāks, ieteiktu NEPLP atklāt un pamatot sabiedrībai , kāpēc konkrētais kandidāts ir vislabākais un piemērots izvēlētajam LTV valdes locekļa amatam. Tā kā sabiedriskajai diskusijai ar kandidātiem būs tikai ieteikuma raksturs, būtu noderīgi uzzināt, kādus secinājumus pēc vienīgās publiskās debates Padomes locekļi izdarījuši un ko ņēmuši vērā. Tādejādi šādai diskusijai būtu augstāka pievienotā vērtība.
Otrs iemesls kaislībām – paši kandidāti un viņu reputācija. Šodien Roberts Putnis ir.lv paskaidro, kāpēc viņš apstrīdēja konkursu par LTV valdes locekļu iecelšanu Administratīvajā tiesā. Tas ir jautājums par kritērijiem, pēc kādiem kandidāti uzaicināti uz otro kārtu un pēc tam jau uz, tā saukto, finālu. Var nepiekrist bijušajam “Sabiedrības par atklātību Delna” vadītājam, ka viņš ir nepamatoti noraidīts nepabeigtās augstākās izglītības dēļ. Pamatoti – jo kritēriji pieprasa ausgtāko izglītību, kas jāpierāda ar attiecīgo dokumentu. Vai tad laikā, kad par LTV Ziņu dienesta vadītāju kļuva Mareks Gailītis (arī ar nepabeigtu augstāko izglītību) – tas netika uzskatīts par pārkāpumu? Tas bija klajš konkursa nolikuma pārkāpums, tikai tobrīd tā laika LTV valdei un tā laika NRTP tas nebija būtiski. Būtisks bija šis konkrētais cilvēks un vājš Ziņu dienests LTV.
Jāpiekrīt Robertam Putnim par reputācijas jautājumu, kurā nedrīkst pieļaut līdzīgas atlaides kā ar augstāko izglītību. Nolikumā “Vispārējas prasības kandidātiem” 2.1.3 punkts paredz, ka LTV valdes locekļiem ir laba reputācija. Kā to izmērīt? Mans bijušais kolēģis Andrejs Judins raksta “Reputācija ir sabiedrībā izplatīts vērtējošs uzskats par kādu cilvēku, tā īpašībām un darbības nozīmīgumu. Tas nav taustāms un objektīvs personu vērtējums – neviena iestāde neizsniedz labu reputāciju apliecinošas izziņas, savukārt viedokļi par konkrētām personām dažādās sabiedrības grupās var būt kardināli atšķirīgi – ļoti bieži rīcību, kuru nosoda viena sabiedrības daļa, citi cilvēki uztver ar izpratni un pat slavē to. Jāpiebilst, ka reputācija nav pastāvīgs lielums, kas ilgst visu mūžu – labo reputāciju var ātri pazaudēt, bet skeptiskos vai negatīvos uzskatus par cilvēku ar laiku var aizvietot arī atzinīgi novērtējumi.”
Oficiāli vēl nav zināmi kandidātu vārdi. Tas dod iespēju NEPLP vēlreiz pārliecināties par savu izvēlēto amatu pretendentu atbilstību arī attiecībā uz labu reputāciju – iegūt nepieciešamos apliecinājumus par tiesu lēmumiem, un izlemt vai vadošs amats pārrobežu televīzijā, kura redakcionālā neatkarība ir publiski apšaubīta iet kopsolī ar jaunās LTV valdes atlases kritērijiem un izvirzāmajiem darbības mērķiem.
Raksts tapis PROVIDUS īstenotajā projektā ‘Valsts un nevalstisko organizāciju partneris interešu aizstāvībā‘. 92.07% no Projekta finansē Eiropas Savienība ar Eiropas Sociālā fonda starpniecību. Apakšaktivitāti administrē Valsts kanceleja sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fondu.
