Raksts

Paldies par desmitgadi: Baltijas-Amerikas partnerattiecību fonds


Datums:
31. oktobris, 2008


Autori

Kārlis Streips


Labrīt, lasītāji!Vakar ar jauku un interesantu pasākumu Latviešu biedrības namā noslēdzās projekts, kurš pēdējo 10 gadu laikā Latvijā ir darījis ļoti, ļoti daudz laba. Runa ir par Baltijas-Amerikas partnerattiecību fondu (BAPF), kurā man pirmo četru gadu laikā bija tas gods būt par ekspertu komisijas priekšsēdētāju. BAPF misija bija ļoti vienkārša -- projektu finansēšana pilsoniskās sabiedrības attīstīšanai mūsu valstī. Finansējums -- 10 gadu laikā pieci miljoni dolāru -- vienādās daļās nāca no Amerikas Savienoto Valstu valdības un miljardiera filantropa Džordža Sorosa. BAPF darbojās ne vien Latvijā, bet arī Lietuvā un Igaunijā, to pārraudzīja valde Ņujorkā, kā arī štata darbinieki un minētās ekspertu komisijas visās trīs Baltijas valstīs.

Nekad neesmu sapratis antipātijas, kādas Dž. Soross un viņa labdarība izraisa atsevišķos mūsu valsts pilsoņos. Vai pareizāk sakot, saprotu gan, bet tās uzskatu par analogu pārliecībai, ka, piemēram, saule griežas ap zemi, nevis otrādi, vai arī, ka pele ir lielāka par ziloni. Ir tiesa, ka Sorosa finansētās organizācijas Latvijā cita starpā aizstāv pretkorupcijas centienus, pilsoniskās sabiedrības veidošanos u.c. jēdzienus, kuri nav pa prātam tiem, kuriem tīk darboties aiz slēgtām durvīm, zoodārza apkaimē, vai arī necaurskatāmā ofšoru ķēdē. Tāpēc jau atsevišķi skribenti Atkarīgajā Rīta Avīzē par fondu un tā finansētajiem projektiem un organizācijām ir tik nožēlojami histēriski. Taču racionāls cilvēks tomēr nevar nepamanīt visu to ļoti labo, ko fonds Latvijā ir izdarījis. Ir izdotas grāmatas. Ir atbalstīta kultūra. Ļaudīm ir ļauts gūt izglītību, kuru citādi viņi varbūt nebūtu varējuši atļauties. Un konkrēti BAPF izpildījumā ir atbalstīti burtiski simtiem projektu, kuri tādā vai citā veidā ir palīdzējuši Latvijas sabiedrībai. Kaut viens piemērs. Vakar pasākumā satiku sievieti, kura ar BAPF palīdzību vada atbalsta organizāciju bērniem, kuri cieš no disleksijas un viņu vecākiem. Disleksija, kura bērnam rada problēmas ar lasīšanu un rakstīšanu, Latvijā ir mazpazīstama, diemžēl pārāk bieži pat izglītotāji šādas problēmas ir gatavi norakstīt uz vienkārša slinkuma rēķina. Taču tā tas nav, un Džordža Sorosa nauda ir palīdzējusi ļaudis informēt un izglītot. Šādu piemēru ir ļoti, ļoti daudz, tajā skaitā BAPF ir veicinājis tā saukto kopienu filantropijas jēdzienu — ļaudis konkrētā pašvaldības teritorijā paši lemj par darāmo un paši savāc nepieciešamos līdzekļus. Izsmeļošu informāciju par BAPF darbu, ja kādu tas interesē, var atrast lūk, kur: www.bapf.lv. Tur ir arī uzskaitīti visi atbalstītie projekti, sākot ar Nevalstisko organizāciju centru 1999., un beidzot ar Valmieras Novada fondu un Ideju partneru fondu šogad.

Filantropija Latvijā vienā ziņā ir attīstīts, bet citā — vēl neattīstīts jēdziens. Attīstīts tas ir tajā nozīmē, ka cilvēki ir gatavi atbalstīt konkrētas problēmas risinājumu, ziedo naudu kaķu vai suņu patversmes ierīkošanai, palīdz nodrošināt ārstēšanu slimiem bērniem. Tās, protams, ir svētas lietas. Taču joprojām pietrūkst filantropijas, kuras centrā ir sabiedrība kā tāda. Tā, piemēram, pretkorupcijas organizācijai Delna, kura arī savulaik ir saņēmusi atbalstu no BAPF, būtu jābūt dāsni finansētai, jo, lai arī ko par to neapgalvotu minētie atkarīgie skribenti, tā cīnās, lai atsevišķi “elites” pārstāvji tomēr nevarētu iedzīvoties uz sabiedrības rēķina kukuļņemšanas, neatļautas apbūves un tamlīdzīgā nozīmē. Šādu procesu izskaušanai būtu jābūt visas sabiedrības interesēs, ja nu (protams) vienīgi ne to ļautiņu interesēs, kuriem tie nodrošina turīgu, ja arī ne īpaši godīgu dzīvi. Bet nē. Delnai bieži vien ir jāknapinās. Žēl.

Nekad neesmu slēpis to, ka esmu zvērināts piemērs par to, ko korupcijas un valsts nozagšanas atbalstītāji Latvijā sauc par “sorosistiem.” Baltijas-Amerikas partnerattiecību fonds 10 gadu laikā bija lielisks piemērs par to, ko “sorosisti” valstī ir varējuši izdarīt, un tas tomēr ir bijis tikai par labu. Paldies BAPF saku ne vien es, bet ļoti daudzi Latvijas iedzīvotāji, kuriem tas tā vai citādi ir palīdzējis. Nevaram fondam teikt vieglas smiltis, jo fonda vairs nav, bet tā iedvesmotie un arī finansētie rezultāti dzīvos vēl ilgi un dikti.

Jauku visiem dienu!

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!