Raksts

Paldies, Francija!


Datums:
24. maijs, 2010


Autori

Eldars Mamedovs


Francijas parlaments pieņēma rezolūciju, kas aicina aizliegt parandžas valkāšanu valstī. Ņemot vērā politisko spēku konsensu šajā jautājumā, nav šaubu, ka tuvākajā laikā šāds likums Francijā tiks pieņemts

Francija kļūs par otro Eiropas valsti, pēc Beļģijas, kas aizliedz pilnīgu vai daļēju sejas aizklāšanu. Aptaujas rāda, ka arī daudzās citās Eiropas valstīs, tādās, kā Spānija, Itālija, Lielbritānija, Vācija, Nīderlande vairākums iedzīvotāju atbalstītu parandžas aizliegšanu.

Taču ne visi atbalsta šādu soli. Bet ja islāmistu trokšņainā opozīcija nevienu nepārsteidz un pat īsti vairs neuztrauc, tad dažu liberāļu dedzīgā parandžas aizstāvība gan ir ievērības cienīga. Piemēram, britu žurnāls The Economist asi kritizē Francijas un Beļģijas rīcību, pārmetot tām necieņu pret musulmaņu sieviešu individuālo izvēli un tolerances trūkumu (The Economist, 13.maijs, Banning the Burqa: A Bad Idea). The Economist arī brīdina, ka šādi likumi var izraisīt islamofobijas vilni.

The Economist argumenti ir pavirši un naivi. Gan parandža, gan tās maigāks variants hidžabs (galvassega, kas atstāj seju atklātu) ir sieviešu diskriminācijas un otršķirīgā statusa simboli – vīriešiem taču netiek prasīts pilnīgi aizklāt savu ķermeni! Vairākums musulmaņu sieviešu Eiropā šādi ģērbjas nevis reliģiskās pārliecības dēļ, bet gan tāpēc, ka ir pakļautas nežēlīgajam radinieku un dažādu musulmaņu organizāciju spiedienam. Likumi, kas ierobežo šādu apģērbu valkāšanu, iezīmē publisko telpu, kas ir brīva no reliģiskā spiediena.Tas ļauj musulmaņu sievietēm netraucēti attīstīties kontaktā ar plašāku sabiedrību un brīvi izvēlēties savu dzīvesveidu. Šajā kontekstā tie, kas iebilst pret reliģisko simbolu valkāšanas ierobežojumiem, iestājas par no reliģijas ietekmes brīvas telpas sašaurināšanu. Tas negatīvi ietekmē izvēles brīvības iespējas. Īpaši šāda nostāja kaitē tām drosmīgām musulmaņu sievietēm, kas vēlas savu dzīvi veidot saskaņā ar rietumu liberāli-sekulārām vērtībām, nevis Korāna diktātiem. Rietumu sabiedrības pienākums ir palīdzēt šīm sievietēm, nevis aizbildinoties ar ‘toleranci’un ‘cieņu pret citām kultūrām’ atstāt viņas ultrakonservatīvo demagogu varā. Ne visa veida tolerance ir morāli attaisnojama. Tolerance pret parandžu nozīmē arī toleranci pret sieviešu pazemojumu. To visiem šā apģērba aizstāvējiem derētu iegaumēt.

Kas attiecas uz islamofobijas briesmām, par ko brīdina The Economist, tad diezin vai soļošana parandžās pa Eiropas ielām to mazinās. Cīnīties pret islamofobiju ir ne tikai eiropiešu, bet arī musulmaņu pienākums. Un to var izdarīt nevis caur savas reliģiozitātes agresīvo uzspiešanu un bezgalīgo sūdzēšanos par Eiropas “rasismu” un “jūtīguma trūkumu pret citām kultūrām un reliģijām”, bet pieņemot Eiropas pamatvērtības un ideālus, īpaši sekulārismu un dzimumu vienlīdzību. Šeit nevar būt nekādu kompromisu. Un paldies Francijai par to, ka vēlreiz pārādīja pareizo ceļu.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!