Raksts

Pagātnes rēgi tagadnē


Datums:
03. augusts, 2010


Autori

Kārlis Streips


Labrīt, lasītāji!Pamanījāt, ka vakar jau atkal viena no mūsu valsts tiesām atzina, ka laikā pirms 9. Saeimas vēlēšanām viena no mūsu valsts politiskajām partijām priekšvēlēšanu kampaņas finansēšanas jomā nogrēkojās (lasi -- krāpās)? Runa ir par Administratīvo rajona tiesu, Zaļo un zemnieku savienību, 11 626 latiem, un reklāmas tēriņiem, kurus no savas kabatas apmaksāja Puzes ķeizars un viņa ķeizariene. KNAB pateica, ka tie bija reklāmas tēriņi. Zaļie zemnieki (kuriem ar godīgumu partijas kases lietās problēmas bija bijušas arī citreiz) lēmumu pārsūdzēja.

Nu tiesa ir pateikusi savu vārdu. Protams, tiesas spriedums vēl ir pārsūdzams, nākamā tiesas sēde visticamāk notiks kaut kad krietni pēc 2. oktobrī paredzamajām Saeimas vēlēšanām. Ja kas, tad pati pirmā sēde par daudz vērienīgākajiem pārtēriņiem, kādus 2006. gadā pieļāva Šlesera biznesa projekts, būs tikai pēc minētajām vēlēšanām. Pirmā sēde par vēl daudz vērienīgākajiem pārtēriņiem, kādus 2006. gadā pieļāva Šķēles biznesa projekts, jau ir notikusi, protams, ka tiesa pateica, ka “neatkarīgā pozitīvisma kampaņa,” kuru vadīja “stabilitātes garanta” biroja vadītājs, tomēr ir uzskatāma par kampaņas sastāvdaļu. Protams, žēl, ka tiesa mūsu valstī maļ tik ļoti, ļoti lēni, bet pozitīvi ir tas, ka politisko partiju nedarbi un grēki tomēr nepazūd. Rēgi no pagātnes saistās ar minēto pārtērēšanos un krāpšanos, ar “stipendiātu” skandālu, ar digitalizācijas lietu, ar Ventspils rebēm … tīri jābrīnās, cik daudz mūsdienu politikā ir politikāņu, kuri ir bijuši šo grēku vistiešākie līdzdalībnieki, kauna neprot un politikā bāžas iekšā vēl joprojām. Jebšu laikam tomēr jāsaka, ka jābrīnās, cik daudz cilvēku ir gatavi par šādiem grēciniekiem balsot atkārtoti. Vai tas tiešām nekas, ka uz Saeimu cierē cilvēki, kuri ir pierādījuši (un atkārtoti), ka viņiem uzticēties nevar?

Citā nozīmē rēgs no pagātnes ir viens no mūsu redzamajiem politiķiem, kuram acīmredzot kaut kas ir samisējies ar matemātiku. Vai varbūt ar veselo saprātu. Vai varbūt vienkārši ar nespēju izvairīties no liekulības. Proti, jautāts par to, kāpēc viņš balsoja pret Jāņa Maizīša atkārtotu ievēlēšanu ģenerālprokurora amatā, politikānis no Šlesera biznesa projekta Dzintars Jaundžeikars šorīt Dienā klārēja lūk, ko: “Pirmām kārtām biju jau iepriekš deklarējis, ka visām amatpersonām ir pieņemts dot ne vairāk par diviem pilnvaru termiņiem.”

Tas būtum tas pats Jaundžeikars, kurš bija Saeimas deputāts 8. Saeimā. Un tas pats Jaundžeikars, kurš bija Saeimas deputāts 9. Saeimā. Tiesa, abos gadījumos ar “mīksto mandātu,” bet tomēr. Kādu laika sprīdi pat par ministru sabija. Tas pats Jaundžeikars jaunceptajā Šlesera/Šķēles/Stendzenieka/Ēķa/Ulmaņa politveidojumā … ir kandidāts no Vidzemes apgabala. Tiesa, 30. vietā un tāpēc ievēlēšana diez vai īpaši spīd, bet vai no viņa teiktā izriet, ka Saeimas deputāti nav amatpersonas? Vai arī te kārtējo reizi būs tas gadījums, kad viena no mūsu “gudrajām galvām” kaut ko attiecina uz visiem pārējiem, bet tikai ne pats uz sevi? Laikam jau tā. Tā tomēr saucas liekulība.

Jauku visiem dienu!

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!