Foto: © AFI
Ko es varu izdarīt, lai uzlabotu dzīvi cilvēkiem ar invaliditāti? Varbūt palīdzēt pāriet ielu, neprojektēt nepieejamas ēkas, saprotamā veidā sniegt informāciju, neiepirkt nevajadzīgus tehniskos palīglīdzekļus, bet varbūt - uzsmaidīt?
Pēdējā laikā daudz apspriesta invalīdu integrācija sabiedrībā, šīs sociālās grupas īpašās vajadzības un pašu invalīdu aktīva līdzdalība. Bet vai valsts ir gatava integrācijas procesam, kura mērķis būtu vienlīdzīgu iespēju radīšana ikvienam sabiedrības loceklim, tai skaitā arī cilvēkiem ar invaliditāti? Vai valsts izpilda savas saistības, kas noteiktas Latvijas Republikas normatīvajos dokumentos un starptautiskajos līgumos?
Apvienoto Nāciju Organizācija 1993. gadā, beidzoties Invalīdu dekādei, pasludināja 3. decembri par Starptautisko Invalīdu dienu. Lai valstīm palīdzētu uzlabot cilvēku ar invaliditāti situāciju, ANO ir pieņēmusi “Paraugnoteikumus par vienlīdzīgām iespējām cilvēkiem ar invaliditāti”. Tie izstrādāti ieteikumu veidā un nav valstīm obligāti, bet kļuvuši par pamatu sociālās politikas veidošanai tādās sociāli attīstītās valstīs kā Zviedrija, Norvēģija, Somija, Dānija. Šajos noteikumos ANO aptver trīs būtiskas lietas:
- vienlīdzīgas līdzdalības priekšnosacījumus – tas nozīmē padziļināt sabiedrības sapratni, uzlabot medicīnisko aprūpi, veicināt rehabilitāciju un pakalpojumu attīstīšanu cilvēkiem ar invaliditāti;
- mērķa zonas vienlīdzīgas līdzdalības nodrošināšanai – pieejamība (gan vides, gan informācijas), izglītība, nodarbinātība, ienākumu uzturēšana un sociālā drošība, ģimenes dzīve un personas integritāte, kultūra, atpūta un sports, reliģija;
- realizācijas līdzekļus – informācija un pētniecība, politikas veidošana un plānošana, likumdošana, ekonomikas politika, darba koordinēšana, nevalstiskās organizācijas, personāla sagatavošana, nacionālā un starptautiskā sadarbība, kā arī tehniskā un ekonomiskā sadarbība.
Arī Latvija pamazām sāk apjaust šo ANO paraugnoteikumu nozīmi, pirmais solis bija 1998. gadā pieņemtā valdības koncepcija “Vienādas iespējas visiem”. Tas gan vairāk ir deklaratīvs dokuments, tomēr diezgan smalki ir izstrādāts realizācijas mehānisms, nosakot gan veicamos darbus, gan rādītājus, gan izpildītājus gan arī paredzamo finansējumu. Ir izveidota arī Invalīdu lietu nacionālā padome, kurai viens no uzdevumiem ir kontrolēt šīs koncepcijas realizāciju. Tomēr skatoties reālajā ikdienas dzīvē, gribas secināt – nekas daudz uz priekšu nevirzās. Koncepcijā noteiktie darbi kavējās, kontroles mehānisms nav pietiekoši efektīvs, nenotiek aktīva starpministriju sadarbība ar mērķi radīt vienādas iespējas visiem.
Kādas tad ir lielākās problēmas cilvēkiem ar invaliditāti Latvijā? Pēc Zviedrijas valdības pasūtījuma vairākās valstīs, arī Latvijā pērn veiktais pētījums par invalīdu cilvēktiesību ievērošanu rāda, ka lielākās problēmas ir veselība un medicīnas pakalpojumi, apkārtējās vides un saprotamas informācija, kā arī izglītības pieejamība, nodarbinātība, kvalitatīvi tehniskie palīglīdzekļi. Tieši šo problēmu aktualizēšanai “APEIRONS” decembrī rīko “Vēstuļu kampaņu” – iespējami plašāka cilvēku loka vēstuļu sūtīšanu labklājības ministram, lai atgādinātu, ka daudzie normatīvie akti tomēr nenodrošina efektīvus invalīdu problēmu risinājumus.
Starptautiskā Invalīdu diena ļauj ikkatram sabiedrības loceklim kaut vai padomāt – ko es varu izdarīt, lai uzlabotu dzīvi cilvēkiem ar invaliditāti? Varbūt palīdzēt kādam pāriet ielu, palīdzēt iekļūt veikalā, neprojektēt nepieejamas ēkas, sniegt informāciju saprotamā veidā, neiepirkt nevienam nevajadzīgus tehniskos palīglīdzekļus, bet varbūt vienkārši kādam uzsmaidīt? Arī tā jau būs mūsu attieksme un pirmais solis, lai ikviens cilvēks justos pilsoniski atbildīgs par sabiedrībā notiekošajiem procesiem.
ANO Paraugnoteikumi par vienlīdzīgām iespējām cilvēkiem ar invaliditāti (ENG)
ANO Paraugnoteikumi par vienlīdzīgām iespējām cilvēkiem ar invaliditāti (LV) (DOC 187Kb)
Gatis Šeršņevs "IT - palīgs invalīdam"
Invalīdu un viņu draugu apvienība "Apeirons"
Invalīdu un viņu draugu apvienības "APEIRONS" vēstuļu kampaņa