Raksts

Organizācijas “Glābiet bērnus!” aicinājums


Datums:
13. septembris, 2002


Autori

Inguna Ebela


Foto: A. Jansons © AFI

Atsaucoties uz Kārļa Streipa rakstu politika.lv "AIDS, ētika un sabiedrība", 10.09.02.

Tikko “Glābiet bērnus” uzzināja par HIV inficētā bērna Sašas diskrimināciju privātās dzīves neaizskaramības un viņu kūrējošo mediķu ārsta noslēpuma pārkāpšanu, sākām rīkoties, lai apjēgtu, kas esošajā sistēmā nav kārtībā. ANO Latvijas valdībai uzdevusi izstrādāt rīcības plānu bērnu stāvokļa uzlabošanai līdz 2015. gadam sekojošās jomās.

  1. Veselīga dzīvesveida veicināšana;
  2. Kvalitatīva izglītība;
  3. Aizsardzība pret seksuālu vardarbību un jebkura veida ekspluatāciju;
  4. Aizsardzība pret narkotikām un HIV/AIDS.

“Glābiet bērnus” darba grupas sastāvā izbraucām dažus Cēsu rajona pagastus un izrunājāmies ar bērniem par to, ko šajās jomās viņi gaida no valsts. Atklājās – visi žēlo Sašu, saprot viņa ciešanas, tomēr vairums baidās un negrib mācīties kopā ar AIDS pacientu. Jo baidās inficēties. Visi ir dzirdējuši par AIDS, bet vairumam nav pārliecības, ka no AIDS slimnieka nav jābaidās sadzīvē: “mēs nekad skolā neesam par to mācīti, arī citur ne.” Visi kaut ko ir dzirdējuši, bet “kvalitatīvas veselības mācības mums praktiski nav”. Arī par narkotikām – “vieglajām” un “smagajām” bērniem nav zināšanu, kuras ir vairāk bīstamas, kuras tuvu absolūti fatālām. Bērni ir eksperimentētāji un, lai gan nedrīkst, tomēr būs daļa, kuri mēģinās. Mūsu valstij nav tiesību pārkāpt bērnu tiesības uz informācijas pieejamību un kvalitatīvu izglītību. Vairums arī uzskatīja, ka bērniem jābūt reāli pieejamiem (tātad bez maksas) prezervatīviem, kā droša seksa garantam, jo AIDS izplatās ģeometriskā progresijā.

Runājot par 3. un 4. jautājumu vairums bērnu ir pārliecināti, ka paliks vieni ar savām problēmām – narkotikas, AIDS, vardarbība utm., jo neuzticas pieaugušo rīcībai, netic, ka tie saglabās profesionālo noslēpumu. Tātad! Valsts likumos jāparedz jebkuras ar bērniem saistītas profesijas noslēpumu glabāšana. Pagaidām striktā veidā tas skar tikai ārstus un tiesībsargājošās struktūras. Taču iznāk, ka visa šī sistēma, kura valstī un pašvaldībās radīta, lai aizsargātu bērnu un palīdzētu viņam atrisināt problēmas, darbojas tukšgaitā. Vairums bērnu baidās atklāties pagasttiesām un bāriņtiesām, policijai, bērnu tiesību speciālistiem, psihologiem, skolotājiem, sociālajiem darbiniekiem, medmāsām. Pēc Sašas gadījuma – baidīsies arī no ārstu nodevības!

Kāds paradokss, kad par daudziem vardarbības gadījumiem amatpersonas uzzin no “Glābiet bērnus” u.c. NVO, kurām bērni atklāj savu sāpi, acīmredzot izsalkuši pēc palīdzības, un no mums viņi tik ļoti nebaidās. Tā Cēsu rajonā ieguvām arī Ģenerālprokuratūrai un Interpolam izmeklēšanai iesniedzamus materiālus par seksuālu un fizisku vardarbību pret skolēniem, kurus bērni nebija atklājuši amatpersonām un dienestiem.

Visus, kuriem ir ko teikt par to, kā likumos u.c. aktos reglamentēt bērna privātās dzīves neaizskaramību, bērnu apkalpojošo speciālistu izzināto noslēpumu glabāšanu, lūdzam atsaukties –

Glābiet bērnus
Ģertrūdes iela 19/21
Rīga, LV-1011
Tālruņi: 7315298; 7315307
e-pasts: glabiet.bernus@delfi.lv


"Glābiet bērnus" mājaslapa

Alternatīvais ziņojums ANO par bērnu tiesību aizsardzības stāvokli Latvijā 1998.-2002.


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!