Raksts

Oglekļa pēdas Tavā dzīvē


Datums:
01. septembris, 2009


Autori

Jānis Brizga


Foto: Isado

Lai samazinātu savu ietekmi uz klimatu, svarīgi ir dzīvot nosiltinātā mājā un enerģijas ieguvē neizmantot fosilo enerģiju. Svarīgi privātās automašīnas vietā ikdienā izmantot sabiedrisko transportu un pēc iespējas mazāk lidot, īpaši jau tur, kur var nokļūt ar vilcienu un autobusu.

Par klimata izmaiņām tagad runā daudz. Tas ir gan tāpēc, ka klimata izmaiņas ir kļuvušas par politikas sastāvdaļu un to regulēšanai tiek pieņemtas starptautiskas konvencijas un vietēja līmeņa normatīvi, gan arī tāpēc, ka šīs izmaiņas klimatā mēs jau varam novērot paši, jo mainās gadalaiku izpausmes un nokrišņi, mainās daba.

Arī zinātne ir nonākusi pie konsensusa, ka klimata izmaiņas ir realitāte un ka pie tā vainojama tieši cilvēku rīcība, tāpēc arī mūsu atbildība ir darīt visu iespējamo, lai planētas klimats iegūtu sākotnējo līdzsvaru. Lai to nodrošinātu, vidēji viens pasaules iedzīvotājs gada laikā nedrīkst radīt vairāk nekā 3,7 tonnas siltumnīcas efekta gāzu (SEG) jeb CO2 un katru gadu šis rādītājs ir jāsamazina par 9%.

Aprēķini par Latviju rāda, ka mēs šo robežu pārsniedzam un vidējais Latvijas iedzīvotājs 2006. gadā bija atbildīgs par 4,1 tonnām CO2. Vislielāko kopējo CO2 emisiju apjomu sastāda mājoklis — 1,53 tonnas CO2 uz cilvēku gadā. Tam seko transports (1,05 tonnas CO2 uz cilvēku gadā) un pārtikas produkti (1,03 tonnas CO2 uz cilvēku gadā). Savukārt rūpnieciskās preces (358 kg CO2 uz vienu iedzīvotāju) un pakalpojumi (133 kg CO2 uz vienu iedzīvotāju) kopā rada tikai 12% no vidējā latvieša SEG emisijām. Ja pēdējo desmit gadu laikā SEG emisijas no pārtikas ražošanas ir palikušas nemainīgas un mājokļa radītās emisijas pat samazinājušās, tad transporta radīto SEG emisiju apjomi ir tikai auguši.

Lai noskaidrotu, cik daudz CO2 emisiju rada katrs no mums, Pasaules Dabas fonds ir izveidojis klimata kalkulatoru. Atbildot uz vairākiem jautājumiem par saviem ikdienas ieradumiem, varat noskaidrot, kā jūsu uzturs, transporta lietošana, mājokļa apkure un dzīvesveids vispār ietekmē vidi un klimata izmaiņas.

Mājoklis

Latvijā ir 26,5 kvadrātmetri dzīvojamās platības uz vienu vidējo latvieti. Vidējais latvietis savā mājoklī izmanto visdažādākos enerģijas veidus. Tā kā energoefektivitāte vēl joprojām nav populāra, uz vienu kvadrātmetru dzīvojamās platības vidēji tiek tērēti 310 kWh enerģijas. Lielākā daļa šīs enerģijas tiek patērēta dzīvojamo platību apsildīšanai, bet pārējais — ūdens sildīšanai, ēst gatavošanai un elektroierīču darbināšanai. Māju apsildei šobrīd Latvijā lieto koksni, dabas gāzi, cietos un šķidros fosilos un citus kurināmos. Elektroenerģijas īpatsvars kopējā mājokļa enerģijas patēriņā pēdējo desmit gadu laikā ir palielinājies uz pusi — no 8% līdz 16%, jo elektroenerģija šobrīd tiek izmantota ne tikai apgaismojumam un elektroiekārtu darbināšanai, bet arī telpu atvēsināšanai, ēst gatavošanai un izklaidei. Turpretī centrālapkures īpatsvars turpina nedaudz samazināties. Ja 1996.gadā tā sastādīja 74% no visām SEG emisijām, tad 2006. gadā tie bija vairs tikai 58%.

Transports

Mašīnu skaits Latvijā ar katru gadu pieaug. Pašlaik uz katriem četriem pieciem cilvēkiem ir viena tehniskā kārtībā esoša vieglā automašīna. Un šī mašīna gadā nobrauc vidēji 16 500 kilometru ar vidējo degvielas patēriņu 8,9 litri uz 100 kilometriem, tā radot 3 tonnas CO2 jeb 190 gramu CO2 uz 100 kilometriem. Uz vienu cilvēku radītās CO2 emisijas ir atkarīgas arī no tā, cik daudz cilvēku mašīnā brauc. Tā kā Latvijā šis rādītājs ir vidēji 1,3 cilvēki, tad sanāk, ka vidējais latvietis, nobraucot vienu kilometru ar automašīnu, rada 150 gramus CO2.

Taču vidējais latvietis pārvietojas arī ar autobusu, vilcienu un lidmašīnu. Ar autobusu vidējais latvietis nobrauc 1200 kilometrus, bet ar vilcienu — nepilnus 400 kilometrus gadā. Tā kā sabiedriskajā transportā brauc vairāki cilvēki reizē, tad par spīti lielākam degvielas patēriņam, kas autobusam ir 20—40 litri uz 100 kilometriem, sabiedriskais transports ir videi daudz nekaitīgāks pārvietošanās veids. Ar starppilsētu autobusu nobrauktais 1 kilometrs rada tikai 30 gramu CO2, bet 1 kilometrs vilcienā — 40 gramus CO2. Pēdējā laikā esam sākuši arī intensīvi lidot. Lai gan 76% Latvijas iedzīvotāju nekad nav lidojuši ar lidmašīnu, tie, kuri lido, dara to ne vienu reizi vien. Kopā sanāk, ka vidējais latvietis gadā nolido 1175 kilometrus, tādējādi radot vēl papildus 260 kilogramu CO2 katru gadu.

Pārtika

Vidējais latvietis gada laikā apēd 40 kilogramus liellopa gaļas, 20 kilogramus cūkgaļas, 12,5 kilogramus zivju un 9 kilogramus vistas gaļas. Tāpat notiesā 207 olas un 108 kilogramus dārzeņu, priekšroku dodot kartupeļiem, kam seko tomāti un gurķi.. Tajā pašā laikā viņš izdzer 75 litrus piena, 7 litrus alus un 20 litrus minerālūdens. Kopumā vidējais latvietis vidēji vienā dienā uzņem 2600 kilokalorijas. Taču pārtikas ražošana ir intensīvs process. Bieži pārtikas ražošanā tiek ieguldīts vairāk enerģijas, nekā, uzņemot pārtiku, mēs saņemam pretī.

Lielākā daļa — 370 kilogrami — pārtikas klimata ietekmju saistās ar gaļas patēriņu, otrajā vietā ar 140 kilogramiem CO2 gadā ir piena produkti, kam seko dārzeņi (140 kilogramu CO2) un saldumi (90 kilogramu CO2). Savukārt maize „ir atbildīga” par nepilniem 40 kilogramiem CO2, apēstās 207 olas rada 57 kilogramus CO2, bet tik ļoti iemīļotie kartupeļi — tikai 16 kilogramus CO2.

Recepte diētai

Lai arī Latvijas klimata ietekme nav tik liela kā bagātajās attīstītajās valstīs, arī mums ir iespējas šo ietekmi samazināt. Un tas būtu jādara ne tikai tāpēc lai paglābtu dabu no krasām klimatiskajām izmaiņām, kurām daudzi nespēs pielāgoties, bet arī tāpēc, lai paglābtu mūsu ekonomiku no ievērojamām izmaksām, kas saistās ar investīcijām klimata izmaiņu radīto seku novēršanai un likvidēšanai.

Lai samazinātu savu ietekmi uz klimatu, svarīgi ir dzīvot nosiltinātā mājā un enerģijas ieguvē neizmantot fosilo enerģiju. Tāpat svarīgi ir pirkt tikai energoefektīvas elektroierīces un privātās automašīnas vietā ikdienā izmantot sabiedrisko transportu. Pēc iespējas mazāk lidot, īpaši jau tur, kur var nokļūt ar vilcienu un autobusu. Bet uzturā lietot mazāk dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu un izvairīties no saldētiem produktiem.


Ekoloģiskā pēda

Klimata kalkulators

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!