Raksts

NVO tīklojas, lai nepalaistu garām iespējas


Datums:
04. janvāris, 2005


Autori

Rasma Pīpiķe


Foto: Foto - B. Koļesņikovs © AFI

Ko gan līdz NVO tiesības, ja neprotam tās aizstāvēt? Ko līdz NVO iespējas, ja neprotam tās izmantot? Jaundibinātās Latvijas Pilsoniskās alianses mērķis ir stiprināt NVO spējas strādāt to pārstāvēto sabiedrības grupu interesēs un stiprināt pilsoniskās sabiedrības attīstībai labvēlīgu vidi Latvijā.

Par bērnu, sieviešu, pacientu, īrnieku, cilvēku ar īpašām vajadzībām, patērētāju un citu sabiedrības grupu interesēm iestājas nevalstiskās organizācijas (NVO). Neatbildēts līdz šim bija jautājums, kas iestājas par NVO kopējām interesēm, bet atbilde uz šo jautājumu ir tagad sniegta. Proti, neilgi pirms gadu mijas 39 organizācijas un privātpersonas ir nodibinājušas jaunu biedrību “Latvijas Pilsoniskā alianse”, kuras mērķis ir stiprināt Latvijas pilsonisko sabiedrību un veidot labvēlīgu vidi biedrību un nodibinājumu darbībai.

Līdz šim Latvijā trešā sektora balsi interešu aizstāvībā pārstāvēja NVO centrs, bet šis darbs ir jāturpina daudz izvērstāk, jo tieši ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā (ES) trešā sektora vajadzības un darbības tendences ir strauji manījušās. Pašus NVO pārstāvjus bieži var dzirdēt sakām, ka katrs ir pats par sevi, katram savas intereses, atbalsta no valsts ir par maz, finansējums samazinās un tamlīdzīgi. Koordinācijas un informācijas trūkuma dēļ bieži dzirdama neapmierinātība, ka NVO balsis netiek pietiekami uzklausītas – piemēram, ka ministrijas konsultatīvajās padomēs pieaicina vienu organizāciju, bet neuzaicina citas. Dažas aktīvākās NVO pašas pēc savas iniciatīvas komentē politikas dokumentus, citas piedalās valsts institūciju organizētajās sabiedriskajās apspriešanās, bet koordinēta pieeja NVO viedokļu izteikšanas procesam nav rasta. Šo sarakstu varētu vēl turpināt, bet skaidrs ir viens – ir pienācis brīdis, kad vajadzību organizācijām ir daudz, un to nokārtošanā nevar atsaukties tikai uz valsti, bet pašiem ir jāapvienojas, lai problēmas risinātu.

Arvien biežāk, tieši 2004. gada laikā Latvijā sāka veidoties jauni sadarbības tīkli, katrs ar savu mērķi darboties noteiktā jomā: vide, dzimumu līdztiesība, veselība u.c. Šīs iniciatīvas uzlabo sadarbību ne tikai organizāciju starpā, bet arī ar ministrijām, jo sadarbība tiek veidota profesionāli un konstruktīvi. Tiek ieviestas sadarbības tradīcijas un konkrētas metodes ar katru partneri atsevišķi. Šīs iniciatīvas pierāda, ka NVO pārstāvji apzinās, ka bez savstarpējas sadarbības nav iespējams izmanīt kādus procesus ne nacionālajā, ne ES līmenī.

Visiem zināms, ka NVO nestrādā tikai Rīgā. Ļoti nozīmīgs ir darbs, ko organizācijas, arī ar pavisam maziem finanšu resursiem un atbalstu no vietējās pašvaldības, veic Latvijas reģionos. Darbības specifika un mērķi katram ir savi, un organizāciju darbi atspoguļo, cik dažāds un bagāts ir trešais sektors Latvijā. Vieni organizē izglītības kursus bezdarbniekiem, citi strādā ar bērniem invalīdiem, vēl citi aprūpē vecos cilvēkus, vai uzrauga, lai nenotiktu korupcija, kādi citi piedalās struktūrfondu uzraudzības darbā vai palīdz noformulēt Latvijas ārpolitikas vīzijas.

Ko gan līdz NVO tiesības, ja mēs neprotam tās aizstāvēt, ko līdz NVO iespējas, ja mēs neprotam tās izmantot? Lai efektīvāk, izmantojot pārstāvniecības principus, veiktu dažādu sabiedrības grupu interešu aizstāvību, bija jāattīsta aktīvi, pašu NVO veidoti mehānismi, kas nodrošinātu līdzdalību nacionālajos un starptautiskajos attīstības procesos. Ideja veidot Pilsonisko aliansi neradās pēkšņi, tā izauga no ieceres veidot trešajam sektoram domātu informācijas centru par ES, ko atbalstīja Sorosa fonds – Latvija un Baltijas – Amerikas partnerattiecību programma. Darba procesā, konsultējoties gan ar NVO pārstāvjiem, gan dažādiem ekspertiem secinājām, ka informācijas pieejamība nav pašmērķis, bet Latvijas NVO ir nepieciešama uzticama, pašu veidota organizācija, kas iestātos par NVO kopējām interesēm. 2004. gada vidū jaunā konsultāciju procesā tika izstrādāta NVO interešu aizstāvības stratēģija, kura Pilsoniskajai aliansei nosaka divas galvenās darba jomas – 1) paaugstināt Latvijas NVO spēju strādāt interešu aizstāvības jomā un 2) īstenot Latvijas NVO sektora darbībai un attīstībai svarīgo interešu aizstāvību.

Šie ir uzdevumi, kuru veikšanai nepieciešams koordinēts, profesionāls un mērķtiecīgs darbs. To, ka paši organizāciju pārstāvji ir gatavi sadarboties, risināt šos jautājumus un atbalstīt viens otru ar savu kompetenci, pierāda arī tas, ka dibināšanas sapulcē ne tikai apstiprināja jaunās biedrības statūtus, bet arī ievēlēja Latvijas Pilsoniskās alianses padomi, kurā darbosies dažādu jomu NVO pārstāvji. Pirmajā sēdē padome ir ievēlējusi arī padomes priekšsēdētāju – Pacientu tiesību biroja vadītāju Signi Dauškani.

Mums ir prieks aicināt ikvienu, kurš atbalsta šīs biedrības mērķus, pievienoties un darboties tajā.


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!