Raksts

NVO ietekmes atslēga – neatlaidība un kompetence


Datums:
14. janvāris, 2003


Autori

Solvita Kalniņa


Foto: Foto - E.Rudzītis © AFI

Nevalstiskais sektors sabiedrībai sniedz pakalpojumus, ko valsts pārvaldes iestādes nevar sniegt, bet peļņu gūstošam sektoram tie nenestu nepieciešamos ienākumus; kā arī pakalpojumus, kurus valsts ir deleģējusi nevalstiskajām organizācijām (NVO). Nepārprotami, NVO darbojas arī citu mērķu vadītas, kā piemēram, lai ietekmētu sabiedrībai svarīgu lēmumu gaitu.

Pilsoniskā sabiedrībā, par kādu mēs vēlētos uzskatīt arī Latvijas sabiedrību, nevalstiskā sektora līdzatbildība un līdzdalība sabiedrības pārvaldes procesos faktiski ir izveidojusies trīs dažādu ietekmju rezultātā:

  • to organizāciju prasību ietekmē, kuras nodrošina iedzīvotāju noteiktas vajadzības un darbojas noteiktā teritorijā (grass-roots organizations);
  • dažādu sabiedrisko un privāto institūciju vai citu neatkarīgu/starptautisku nevalstisku organizāciju nostājas ietekmē kādā konkrētā jautājumā;
  • valdības noteikto prioritāšu ietvaros, kas tiek atspoguļoti Valdības deklarācijā un tālāk nozaru ministriju darba plānos.

Arī tad, ja valsts vai pašvaldību iestāde kādā nolikumā vai normatīvā aktā ir noteikusi, ka veicina sadarbību ar sabiedrību, tas vēl nenozīmē, ka ir pieejams vai arī darbojas mehānisms, ar kura palīdzību šī sadarbība varētu īstenoties.

Sabiedrības līdzdalība lēmumu pieņemšanas procesos lielākoties ir jauna un vēl pilnībā neapjausta iespēja gan nevalstiskajām organizācijām, gan valsts un pašvaldību institūcijām. Protams, nedrīkst noliegt darbu, ko jau vairākus gadus veic gan dažu ministriju atsevišķi departamenti, konsultējoties ar nozares speciālistiem un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, gan pašvaldības, kurās pakalpojumi vietējai sabiedrībai tiek sniegti, konsultējoties un sadarbībā ar vietējām NVO. Tomēr šīs sadarbības efektivitāte vienmēr ir bijusi atkarīga no valsts vai pašvaldības iestādes individuālās ieinteresētības, kā arī organizācijas neatlaidības un spējas argumentēti paust savu nostāju.

Vairākus mēnešus portāla politika.lv lasītājiem bija iespēja iepazīties ar piemēriem, kādā veidā un cik sekmīgi nevalstiskās organizācijas spēj ietekmēt lēmumu pieņemšanas procesus valstī. Publicētie raksti, balstoties uz aplūkotajām metodēm galvenokārt norāda uz NVO aktīvu darbību divos līmeņos – sadarbību ar ministrijām un ar pašvaldību. Katram no šiem sadarbības piemēriem ir savi pirmsākumi un attīstības gaita, bet visus rakstus caurstrāvo doma, ka sadarbības veidošana ir ilgstošs un sarežģīts process.

Pašvaldībām ir ļoti būtiska loma lēmumu pieņemšanas procesos, kas, uzņemoties aizvien jaunas funkcijas un paplašinot savu kompetenci, aizvien vairāk ir ieinteresētas iesaistīt vietējo sabiedrību un nevalstiskās organizācijas kā sabiedrības pārstāvjus. Portālā politika.lv lasāmie raksti iztirzā vairākus piemērus, kad iniciatīva sadarboties ir nākusi no organizācijas puses. Rēzeknes Patērētāju interešu klubs, cīnoties par zemākiem elektroenerģijas tarifiem pilsētā, ir panācis, ka kluba viedoklis tiek uzklausīts jautājumos, kas skar organizācijas kompetenci. Rīgas pilsētas misija, pēc vairāku gadu pūliņiem, ir panākusi, ka organizācijas izveidots Dienests sodu izcietušajiem jauniešiem tiek finansēts no Rīgas pilsētas Labklājības departamenta līdzekļiem. Tomēr sadarbības iniciatīva var tikt ierosināta arī no pašvaldības puses. Novērtējama ir Valmieras pilsētas domes Sociālās palīdzības nodaļas iniciatīva, uzaicinot nevalstiskās organizācijas apspriest sociālos jautājumus, lai arī sākotnēji nedodot iespēju organizācijām pašām piedalīties sēdēs un izteikt savu viedokli. Vairumā gadījumu vietējām NVO vispirms ir jāpierāda pašvaldībai un tās struktūrvienībām, ka organizācijas darbs ir būtisks un no sadarbības ar organizāciju ieguvēji būs gan pakalpojuma saņēmēji, gan pašvaldība.

Pamatoti tiek uzskatīts, ka nevalstiskajam sektoram tiek atvēlēts darbs ar tām mērķgrupām, ar kurām ir grūti strādāt un kuras prasa daudz vairāk pūļu. Pirms vairākiem gadiem Sorosa Fonds – Latvija iesāka Cietumu reformu programmu, kas rosināja vairāk izmantot alternatīvos sodus un norādīja uz būtiskiem cilvēktiesību pārkāpumiem pirmsizmeklēšanas izolatoros. Īpaša vieta projektā tika atvēlēta nepilngadīgajiem likuma pārkāpējiem. Darbs, ko veic Rīgas pilsētas misijas aktīvisti, neapšaubāmi ir augsti novērtējams. Man bija patiess prieks lasīt, ka palīdzība vasaras nometnei ir nākusi gan no uzņēmējiem un citiem iedzīvotājiem, gan Staiceles domes un Limbažu ugunsdzēsējiem. Protams, jānovērtē arī fakts, ka no 2002. gada beigām Rīgas Domes Labklājības departaments ir nolēmis finansēt palīdzības dienestu sodu izcietušajiem jauniešiem. Rīgas pilsētas misija ir uzskatāms piemērs tam, ka sadarbība ar NVO veidojas tikai pēc tam, kad organizācija ir pierādījusi sava darba efektivitāti, un ja finansējums iepriekš ir nācis no starptautiskiem fondiem, tad tas liek arī vietējām struktūrvienībām novērtēt organizāciju.

Neapšaubāmi, ministriju līmenī lielāku efektivitāti, līdzdarbojoties lēmumu pieņemšanas procesos, NVO varētu sniegt, konsultējot ministrijas ierēdņus dokumentu tapšanas laikā. Kā viens no visveiksmīgākajiem piemēriem sadarbībai starp nevalstiskajām organizācijām un ministrijām, ir Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP), kas darbojas pie Zemkopības ministrijas jau trīs gadus. Padomes konsultatīvais statuss ir noteikts Lauksaimniecības likumā un tās darbs tiek finansiāli nodrošināts ar ministrijas budžeta līdzekļiem. LOSP izveide bija viens no risinājumiem, ko nolēma īstenot toreizējā ministrijas vadība, lai mazinātu NVO pārstāvju plūsmu pa ministrijas gaiteņiem un organizētu aktīvās lauksaimnieku NVO.

LOSP ir labs piemērs arī tam, kā NVO var darboties koalīcijā un rast vienotu nostāju, kas daudzām vienas nozares organizācijām ir liels izaicinājums. Šis izaicinājums saistīts ar ierobežotiem finansu resursiem, ņemot vērā to, ka ārzemju finansējums Latvijas NVO aktivitātēm samazinās, bet Eiropas Savienības fondi daudzām organizācijām ir grūti pieejami un to izmantošana ir pārlieku sarežģīta. Tomēr jāatzīmē, ka vienas vai vairāku koalīciju veidošana vienas nozares organizācijām ir ļoti būtiska, un tā manāmi samazinātu nepieciešamos finansu un cilvēku resursus, nodrošinot regulāru darbu ar valsts vai pašvaldības institūcijām.

Vēl viens piemērs NVO sadarbībai ar ministriju ir Latvijas Jaunatnes padomes (LJP) iniciatīva Koordinācijas padomes veidošanā, kas izstrādā likumprojektu “Darbs ar jaunatni”. Līdzīgi kā Valmieras domes sadarbībā ar NVO, arī šeit Izglītības un zinātnes ministrija apstiprināja “Valsts jaunatnes politikas koncepciju”, bet nolēma, ka Koordinācijas padome, kurā būtu iekļauti arī NVO pārstāvji, nav būtiska šīs koncepcijas sastāvdaļa un to izsvītroja. Ja LJP nebūtu izrādījusi iniciatīvu un Baltijas – Amerikas Partnerattiecību Programma finansiāli atbalstījusi, tad visticamāk Valsts jaunatnes politikas koncepcija ilgāku laiku tā arī paliktu koncepcijas statusā, kas nekādi nenodrošinātu saikni starp valsts un nevalstisko sektoru, un jauniešu līdzdalību ar viņiem saistītu lēmumu pieņemšanā.

Ir, protams, arī citi piemēri, kas liecina, ka ministriju darbinieki un NVO dažādi izprot sadarbības definīciju un neapmierinātība ir manāma no abām pusēm. Ja NVO tas nozīmētu divpusēju informācijas apmaiņu, regulāras konsultācijas un uzticēšanos, tad ierēdniecību interesē jaunākie apkopotie dati, turklāt parasti steidzamības kārtā. No ministriju darbiniekiem ir dzirdēts arī par hiperaktīvajām NVO, kuras grib darīt visu, bet gala rezultātā nav spējīgas ieguldīt nepieciešamo laiku un citus resursus. Līdz ar to, organizācijām būtu skaidri jāapzinās sava kapacitāte, kas vai nu ļautu vai liegtu veiksmīgi līdzdarboties lēmumu pieņemšanā. Organizācijai ir jāzina, ka sadarbība var tikt īstenota vairākos līmeņos – ministrijās, kur projekti tiek sagatavoti; Valsts sekretāru sanāksmēs, kad likumprojekti pirmo reizi tiek izsludināti; Ministru kabineta komitejas vai Ministru kabineta sēdēs, kur projekti tiek apstiprināti un sūtīti tālāk uz Saeimu; parlamenta komisijās, kur projekti tiek izskatīti starp Saeimas lasījumiem.

Lai skaidri definētu sadarbības formu, ar NVO var tikt slēgts sadarbības līgums, kas nosaka abu pušu pienākumus. Ministrijas vadības regulāras tikšanās ar NVO ir papildus atskaites punkts, kas palīdz abām pusēm efektīvi strādāt. Katrā nozarē, atkarībā no jau esošajām iestrādēm, ir vairākas formas, kā vēl organizācijas var līdzdarboties:

  • NVO koalīcijās, kurās organizācijas var iegūt informāciju, kas citādi ir grūti pieejama;
  • Starpinstitūciju padomēs, kas nodrošina dažādu valsts institūciju un NVO viedokļu apmaiņu;
  • Ministriju darba grupās, kas parasti tiek veidotas konkrētu jautājumu risināšanai;
  • Apaļo galdu diskusijās, kas nodrošina augstāko ierēdņu tikšanos ar dažādu sfēru NVO pārstāvjiem.

Ikviens no piemēriem, kurus organizāciju pārstāvji ir minējuši savos rakstos, norāda, ka sadarbības veidošanas procesā vēlamais rezultāts nav sasniedzams vienas dienas laikā. Brīžiem šķiet, ka runa varētu būt arī par pašvaldības vai valsts iestādes uzdrīkstēšanos sadarboties ar kādu nevalstisku organizāciju. Iespējams, ka vainojama ir NVO neprofesionalitāte projektu vadīšanā, finansu piesaistē, bet noteikti ne pakalpojuma sniegšanā mērķauditorijai. Jāpiebilst, ka par profesionalitātes trūkumu mēs varētu runāt jebkurā no sektoriem – gan valsts, gan privātā, gan nevalstiskajā. Tomēr organizācijas, kuras ir uzstājīgas un piedāvā savus alternatīvos problēmu risinājumus, iegūst arī lēmumu pieņēmēju labvēlību un ieinteresētību tālākas sadarbības veidošanā.

NVO centrs redz savu lomu šīs sadarbības veicināšanā, kā arī ilgstpējīga mehānisma izveidošanā, kas dotu iespēju gan NVO kļūt profesionālākām un zinošākām, gan ierēdņiem saskatīt nevalstiskajās organizācijās vērtīgus sadarbības partnerus.


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!