Foto: Dace Judina "Rīgas balss"
Mēs ticējām tautiešu veselam saprātam, ka viņi izpratīs šī jaunā vēlēšanu likuma nepieciešamību. Līdzekļi jau mums bija minimāli. Kā smejies, man bija atlikta zārka nauda, kuru tagad esmu kārtīgi iztērējis.
Pirms runājam par ierosinājumu mainīt esošo vēlēšanu likumu, vispirms iepazīsimies ar šīs idejas “tēviem”.
Mēs bijām divi autori – es un juridisko zinātņu maģistrs Valdis Krasts. Pievienojās arī Eduards Berklavs, kas ir kopas Burtnieks priekšsēdis. Kopīgi pārrunājot jautājumu, nācām pie secinājuma, ka jārada jauns Saeimas vēlēšanu likums.
Vai Jums ir juridiskā darba pieredze?
Pats pēc izglītības esmu būvinženieris. Lielu pieredzi guvu, strādājot par administratoru akciju sabiedrībā Latgalīte.
Bet tā taču sen jau kā bankrotējusi, paķerot līdzi daudzu nelaimīgo ietaupījumus…
Es sapratu, ka Latgalītē notiek blēdības un mahinācijas. Biju nokaitināts līdz baltai kvēlei, jo pats tur pazaudēju pāri par 2000 latu. Gāju virsū prokuroriem un pieprasīju, lai šos noziedzniekus liek cietumā. Kad Latgalīti pasludināja par maksātnespējīgu, prokurori vaicāja, vai piekritīšu, ka mani ieceļ par administratoru. Piekritu. Toreiz revīzija konstatēja, ka kasē palicis viens lats un seši centi. Es iesāku no nulles, vēršoties pret debitoriem tiesā ar 150 prāvām. Tā nu ir tā juridiskā pieredze, kurā iepazinos ar likumiem un to veidošanu.
Tuvāk par Jūsu alternatīvajām iecerēm. Kāda bija motivācija, veidojot likumprojektu?
Pašreizējais likums garantē, ka atkal tiks ievēlēti tie paši, kas jau gadu no gada sēž Saeimā. Deputāti ir iepraktizējušies, lai netiktu neviens cits. Nācām pie atziņas, ka šī kārtība jālauž, jo Latvija iet postā.
Ko Jūs saprotat ar likumprojekta preambulā pausto: novērst deputātu kandidātu izvirzīšanas pārvēršanu par partiju monopolu?
Deputātu izvirzīšanas kārtībā pastāv visīstākais monopols! Viņus drīkst izvirzīt tikai partijas. Man piemēram, nav nevienas partijas, par kuru es gribētu šodien balsot.
Jūs taču savā alternatīvajā projektā neizvirzāt mažoritāro principu…
Tātad. Ir mažoritārā un proporcionālā vēlēšanu sistēma…
…un jauktā…
Un jauktā, par kuru tas Bojārs muldās. Pēc mūsu ieceres – lai tuvotos mažoritārajai sistēmai – Latvija tiek sadalīta 35 vēlēšanu apgabalos.
Kāpēc ir vajadzīga šāda sadrumstalošana tik daudzos vēlēšanu apgabalos?
Nu ļaujiet man paskaidrot! Priekšrocība ir tāda, ka šinī gadījumā darbojas visi Latvijas rajoni, sešas lielākās pilsētas un seši lielākie Rīgas rajoni. Katrs izveidojas par vienu vēlēšanu apgabalu, proporcionāli vēlētāju skaitam. Tātad, katrā var tikt ievēlēti divi līdz trīs deputāti. Rīgā – trīs līdz seši, jo tur tie iedzīvotāji ir vairāk. Paanalizēsim! Piemēram, Tukuma rajons. Pēc mažoritārās sistēmas tajā vajadzētu izveidot trīs apgabalus, kas ļautu ievēlēt trīs deputātus. Mūsu gadījumā – tikai vietējos, nevis no Rīgas. Tam deputātam jānodzīvo vismaz trīs gadi uz vietas. Tāds ir noteikums – lai viņu vēlētājs pazīst. Lūk, ar šo metodi mēs proporcionālo vēlēšanu sistēmu pietuvinām mažoritārajai.
Kāpēc nevar pa tiešo? Mažoritārā – skaidri un gaiši!
Jāizšķiras par kādu svarīgu momentu – vai mēs esam gatavi Satversmes labojumiem, vai tikai likuma grozījumiem. Ja gribam mainīt Pamatlikumu, nepieciešams savākt 656 000 balsu, pusi no visiem balstiesīgajiem.
Ja nebūtu šis šķērslis tad atbalstītu mažoritāro sistēmu?
Jā!
Vēlreiz par prasību kandidēt tikai tur, kur esi dzīvojis pēdējos trīs gadus. Vai tādejādi gribat nolaist no sliedēm tā sauktās “lokomotīves”?
Mēs uzskatām par normāli ievēlētiem tikai tos, kuri izvirzīti uz vietām, kurus personīgi pazīst. Tā sauktais lokomotīvju princips ir tīrā kaitniecība! Aiz kaut kāda populāra cilvēka Saeimā ievelkas pilnīgi tukši “vagoni”. Tādi, no kuriem nav nekādas jēgas, kuri tikai plenārsēžu laikā lasa avīzi vai skatās uz Lībanes īkšķi. Tāpēc ir svarīgi nomainīt visu šo kompāniju, kas taisa ziepes un barojas pie pilnās siles.
Un kas to kavētu?
Sodi, kas iestrādāti likumprojektā.
Tiek arī draudēts ar sodiem par vēlēšanu likuma pārkāpumiem.
Jā, piemēram, par vēlēšanu kastes nozaudēšanu. Par to paredzēts cietumsods līdz pieciem gadiem. Te ņēmām par paraugu Francijas vēlēšanu likumu, kuru bija izstrādājis de Golls. Tur paredzēti ļoti bargi sodi – pat līdz 20 gadiem.
Sodīšot arī par vēlētāju ietekmēšanu. Kā to pierādīs tiesā?
Tam paredzēti sabiedriskie novērotāji ar juridisko statusu. Viņi varēs virzīt lietu uz tiesu. Tie nebūs tikai novērotāji, kas plātās ar rokām, sakot – ah un ai!
Vēl kāds jaunums – īpaša vēlēšanu zīme gadījumos, ja cilvēks nebalso ne par vienu no sarakstiem. Kāpēc tā ir vajadzīga, ja jau nebalso?
Mēs gribam, lai godīgi, bez kaut kādām kombinācijām, cilvēks parāda, ka viņam nav par ko balsot.
Ja jau nebūs par ko balsot, tad taču neies vēlēt…
Mēs pieļaujam, ka cilvēki tomēr ir apzinīgi un godīgi: viņi atnāk, bet ko ta lai dara? Tad nu dodam šādu iespēju nebalsot ne par vienu. Tas būs oficiāli atļaut protests.
Jūs paredzat arī reklāmkampaņas ierobežojumus.
Paredzam, ka reklāma nedrīkst būt pārāk uzbāzīga – kā to Šķēle darīja, savu lielo ģīmi pie stacijas uz mūra novietodams. Likumā ir iestrādāts, ka deputātu kandidātu fotogrāfijas nedrīkst pārsniegt 15 reiz 15 centimetrus.
Ja rādīs TV ekrānos – tās taču būs lielākas.
Nu ja, tad jau pie tā būs sīkāk jāpiedomā…
11. pants runā par personām, kuras nevar pieteikt par deputātu kandidātiem. Starp čekistiem, kompartijas bosiem, konspiratīvo pastkastīšu turētājiem melnajā sarakstā iekļuvuši arī preses sekretāri. Par ko tad viņi?
Viņi ir strādājuši padomju labā, veidojot sistēmas oreolu.
12. pants. Ja par deputāta kandidātu ir pieteikts Valsts prezidents un citas galvenās amatpersonas, viņas pēc pieteikuma reģistrēšanas jāatstata no ieņemamā amata. Neievēlēšanas gadījumā atstatīšana izbeidzas un tās atgriežas iepriekšējā amatā. Piedodiet, kāpēc caurkritušajiem jāsaglabā iepriekšējā darba vieta? Viņi taču nav bijuši dekrēta atvaļinājumā…
Jā, bet viņi gribējuši tikt Saeimā! Ja nu viņus tur iekšā nelaiž, tad lai paliek pie saviem ratiem – tā mēs uzskatām.
Vēlēšanu kārtība. Vēlēšanu zīme pretī kandidātu uzvārdiem vēlētājs pēc savas izvēles var izdarīt atzīmi “+'”, neizdarīt atzīmi, svītrot kandidāta vārdu vai svītrotā kandidāta vietā ierakstīt citu vārdu no citiem šā apgabala deputātu sarakstiem, kurus izvirzījušas citas vēlētāju kopas. Vai nesāksies īsta putra?
Pirms kara šī sistēma darbojās ļoti labi. Toreiz nekādu datoru vēlēšanu komisijai nebija, bet saskaitīt mācēja tāpat.
Tiek paredzēts arī deputātu zvērests. Kāpēc?
Viens no galvenajiem iemesliem ir notiekošā zemes izpārdošana. Zvērestā uzreiz jāapņemas pateikt, ka iestāsies pret to. Ja viņš to neteiks, tad nevarēs kļūt par deputātu.
Nu jau varam teikt, ka parakstu vākšana par jaunā vēlēšanu likuma ierosināšanu tomēr neizdevās.
Es to izskaidroju sekojoši – ļoti traģiskā veidā. Ne uz kādiem sponsoriem nevarējām cerēt. Mēs ticējām cilvēku labam prātam un uzticējāmies tautiešu veselam saprātam, ka viņi izpratīs šī likuma nepieciešamību. Līdzekļi jau mums bija minimāli. Kā smejies, man bija atlikta zārka nauda, kuru tagad esmu kārtīgi iztērējis. Man tas izmaksāja ap pusotru tūkstoti latu.
?!!
Nu jā, nu… Kādam tak bija jāmaksā par uzsaukumu pavairošanu, sludinājumiem. Un tad vēl ar tiem aktīvistiem – es viņus sasaucu no visas Latvijas apriņķiem vēl pirms kampaņas uzsākšanas. Jautāju, cik, jūsuprāt, mēs tos parakstus dabūsim? Atbildes bija ļoti možas. Bauska teica: divi tūkstoši – tas ir sīkums. Valmierieši atbildēja tāpat. Nu tad klājam vaļā! Redzēs, kas notiks. Drīz jau saņēmām pirmos signālus. Andrejs Lucāns no Valmieras puses sūdzējās: man šeit darīšana ar kaut kādiem miroņiem. Tie nav cilvēki. Viņiem galīgi vienalga. Apsola, ka nāks parakstīties, bet neatnāk. Rezultātā – 294 paraksti cerēto 2000 vietā… Bauska, Tukums – praktiski nulle. Jūrmala – 17 paraksti un tā tālāk.
Bēdīgākais secinājums – pašreiz mūsu tautieši ir pārvērtušies par mankurtiem un verdziski domājošām būtnēm. Viņiem nepieciešams vienā rokā pusstops un otrā kazas pups, no kura dienā izslaukt litru piena. Kas notiek ar tēvu zemi – tas vienalga. To savu lielo naudu samaksādams, diemžēl biju nopircis šādu rūgtu atziņu.
Tad varam secināt, ka pasākums ir beigts un pagalam…
Vēl jau cerība paliek. Tāds kompromisa risinājums. Pēc mūsu piedāvātā principa deputātu kandidātus oficiāli noformēs Irēnas Saprovskas vadītā politiskā organizācija Māras zeme. Viņi kā partija pieteiks tos kandidātus, kurus izvirzīs rajoni.
Jūs gribat teikt, ka Māras zeme savā sarakstā savāks dažādus, pie partijām nepiederošus cilvēkus? Tad jau viņiem šā vai tā jāidentificējas tieši ar šo partiju, akceptējot tās idejas un programmu?
Nu tie cilvēki jau ne uz ko nepretendē…
Kā tad ne? Pretendē uz Saeimu!
Nu tad viņiem ir jāuzticas tai Māras zemei!
Vai Irēna Saprovska zina, kas izšķilsies no dzeguzes olas, kuru viņa pati atļāvusi iedēt savā partijas ligzdā?
Jāpaļaujas uz tautu, kas neizvirzīs neliešus un blēžus.